Latvijas un Lietuvas pierobežā, Mēmeles krastā, vēsturiskajā Skaistkalnes muižā skola darbojas jau vairāk nekā 100 gadu. Šobrīd tajā mācās 219 skolēni un 50 apmeklē pirmsskolu. Taču skolas kolektīvam šis mācību gads aizrit neziņā par vidusskolas posma nākotni.
Skaistkalnes vidusskola Foto: Novadu Ziņas LTVSkaistkalnes vidusskola Foto: Novadu Ziņas LTVSkaistkalnes vidusskola Foto: Novadu Ziņas LTVSkaistkalnes vidusskola Foto: Novadu Ziņas LTVSkaistkalnes vidusskola Foto: Novadu Ziņas LTVSkaistkalnes vidusskola Foto: Novadu Ziņas LTVSkaistkalnes vidusskola Foto: Novadu Ziņas LTVSkaistkalnes vidusskola Foto: Novadu Ziņas LTVSkaistkalnes vidusskola Foto: Novadu Ziņas LTV
“Nav viegli, tā ir cīņa par pastāvēšanu, darbošanās un nemitīgas idejas, kā mēs varētu saglabāt savu vidusskolas posmu.
Mums ir jāizdzīvo trīs gadus, jo pēc trim gadiem mums būs ļoti spēcīgs klašu piepildījums – 20, 19, 21 bērns.
Tad mēs varēsim nodrošināt vidusskolas posmā attiecīgo [skolēnu] skaitu,” teica Skaistkalnes vidusskolas direktore Dzintra Noreika.
Lai piesaistītu jaunus audzēkņus, skola gatavo neklātienes vidējās izglītības programmu, kuras licencēšana vēl procesā.
Uz Skaistkalni mācīties brauc arī bērni no Kurmenes, Valles, Bārbeles un citiem apkārtējiem pagastiem. Viens no viņiem ir 12. klases skolēns Daniels, kurš ik dienu mēro 13 kilometrus no Kurmenes.
“Šī ir viena no skaistākajām lauku skolām. Kā jau jūs varat redzēt, šī kādreiz bija muiža ar ļoti dziļu vēsturi. Nesen uzbūvēta [sporta] halle. Ir ļoti daudz iespēju, ļoti daudz pulciņu un ir ļoti daudz ko darīt arī ārpus skolas,” pastāstīja Daniels.
Skolā strādā 40 pedagogi. Viņuprāt, nelielais audzēkņu skaits ļauj nodrošināt individuālāku pieeju mācību procesā.
“Kad ir tik skolēnu, es ļoti labi zinu, kurš ir šodien skolā, kurš nav. Zinu, kurš zina, kurš nezina, bet
ja man būtu 30 [skolēnu], es neesmu pārliecināta, vai varētu pamanīt,” atzina Skaistkalnes vidusskolas latviešu valodas skolotāja Daina Kundziņa.
Savukārt ķīmijas un fizikas skolotāja Brigita Igaune, kura pati savulaik absolvējusi Skaistkalnes vidusskolu un tajā strādā jau 21 gadu, nepiekrīt uzskatam, ka skolēnu skaits ir noteicošais izglītības kvalitātes rādītājs.
“Pirms pāris gadiem trīs zēni aizgāja uz Tehnisko universitāti, sekmīgi mācās. Tātad viņi ir apguvuši eksaktos priekšmetus – gan matemātiku, gan fiziku. Nebūtu svarīgi, cik bērni mācās klasē, bet gan tas, kāda ir mācību kvalitāte,” uzsvēra skolotāja.
Vai skolas centieni būs pietiekami vidusskolas statusa saglabāšanai, kļūs skaidrs pēc monitoringa noslēguma decembrī. Līdz tam Skaistkalnē turpinās darbs pie jaunu audzēkņu piesaistes, cerot, ka arī turpmāk jauniešiem vidējo izglītību būs iespējams iegūt turpat pierobežā.
KONTEKSTS:
Skolu tīkla kritēriju izstrāde izraisīja plašas diskusijas. Dažādu politisko spēku, pašvaldību, nozares organizāciju un iedzīvotāju pārstāvji vairākkārt pauduši iebildumus pret IZM piedāvātajiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem, norādot uz bažām par iespējamu skolu slēgšanu, īpaši reģionos un lauku teritorijās.
Neilgi pirms mācību gada sākumā Izglītības un zinātnes ministrija piedāvāja steigšus pieņemt izmaiņas šajā modelī, padarot to labvēlīgāku pierobežas pašvaldībām, norādot, ka vismaz pagaidām papildu nauda nebūs vajadzīga. Valdība 1. septembrī nolēma, ka pedagogu algas šogad līdzfinansēs arī tajās skolās, kur vidusskolas klašu grupā mācās vismaz 15 skolēnu, nevis 30, kā bija noteikts līdz tam.
