Šo darbību mērķis – panākt Ukrainai sniegtā atbalsta samazināšanu vai pārtraukšanu, kā arī iebiedēt Eiropas valstu valdības un sabiedrību.
Ukrainas izlūki vērtē, ka Krievija apsver dažādus rīcības scenārijus, to starpā tā dēvētās “viltus karoga” operācijas, pēc kurām atbildība tiktu uzvelta Ukrainai.
Starp iespējamiem Krievijas mērķiem varētu būt kritiskās infrastruktūras objekti, teritorijas Krievijas pierobežā, tostarp Kaļiņingradas jeb Kēnigsbergas apgabala tuvumā, kā arī atsevišķi Eiropas Savienības dalībvalstu reģioni, kuros dzīvo krievvalodīgie iedzīvotāji un atrodas objekti, kas vēsturiski saistīti ar Krievijas Pareizticīgo baznīcu vai Krieviju.
Iepriekš laikraksts “The Wall Street Journal” (WSJ), atsaucoties uz trim Eiropas amatpersonām, kuras ir informētas par ASV izlūkdienestu secinājumiem, vēstījis, ka Krievijas vadītājs Vladimirs Putins personīgi apstiprinājis lēmumu pastiprināt diversiju kampaņas NATO valstīs.
Pie Rumānijas krastiem drona triecienā nogrimis kuģis
Melnajā jūrā netālu no Rumānijas piekrastes drona triecienā nogrimis tirdzniecības kuģis. Viens jūrnieks gājis bojā, vēl trīs pazuduši. Rumānijas prezidents uzskata, ka notikušais ir Krievijas centieni saasināt situāciju Melnajā jūrā.
Kuģis ar Komoru Salu karogu bija ceļā no Turcijas uz Rumāniju, kad aptuveni 24 kilometrus no Konstancas ostas tā apkalpe raidīja trauksmes signālu, ziņojot par drona uzbrukumu. Pēc trieciena izcēlās ugunsgrēks un kuģis apgāzās, tomēr deviņus jūrniekus izdevās izglābt.
Rumānijas iestādes vēl skaidro notikušā apstākļus, taču to traucē sliktie laikapstākļi, kuru dēļ ir apgrūtināta arī pārējo jūrnieku meklēšana.
Pagaidām nav apstiprināts, kam piederējis uzbrukumā izmantotais drons. Šis ir kārtējais uzbrukums tirdzniecības kuģim Melnajā jūrā. Pēdējo divu nedēļu laikā Rumānijas un Bulgārijas piekrastē dronu triecienos cietuši vēl septiņi kuģi.
NATO paziņojusi par papildu novērošanas lidmašīnu, radaru un dronu nosūtīšanu uz Melno jūru.
