Šī nav pirmā reize, kad Otrā pasaules kara vēsture kļūst par strīdu iemeslu starp Ukrainu un Poliju. Jautājums par ukraiņu nemiernieku armiju jeb sacelšanās armiju, ko saīsinājumā dēvē par UPA, ir viens no pretrunīgākajiem Ukrainas vēstures aspektiem.
UPA spēki Otrā pasaules kara laikā cīnījās gan pret Padomju Savienības okupāciju, gan arī pret nacistisko Vāciju, gan pret komunistisko Poliju. Par vienu no skaļākajiem UPA pastrādātajiem noziegumiem var uzskatīt desmitiem tūkstošu etnisko poļu iznīcināšanu Volīnijā. 2019. gadā šī grupējuma dalībnieki tika pasludināti par varoņiem.
Šī gada vasarā Polija atņēma Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim Polijas augstāko apbalvojumu pēc tam, kad Kijiva bija izlēmusi vienu no kaujas vienībām nosaukt Ukrainas Sacelšanās armijas vārdā. Polija joprojām uzskata UPA par genocīda īstenotājiem, draudot traucēt Ukrainas virzībai uz Eiropas Savienību. Lai gan Ukraina šādu lēmumu uzskatīja par stratēģisku kļūdu, uz brīdi abu valstu attiecības it kā uzlabojās un diskusijas par vēsturi pierima.
Taču šīs nedēļas laikā tās atkal ir uzliesmojušas, jo Ļvivas apgabals lēma 2027. gadu nosaukt par UPA, tās militārā komandiera Romāna Šuheviča un Ukrainas nacionālistu organizācijas aktīvista Oļeha Olžiča gadu. Tieši Šuhevičs ir bijis atbildīgs par pavēļu izdošanu etnisko poļu un ebreju slepkavošanai.
Šis lēmums uzreiz izpelnījās Polijas varas iestāžu reakciju un nosodījumu. Tā, piemēram, Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis nekavējoties iekļāva Ļvivas apgabala administrācijas locekli Svjatoslavu Šeremetu Polijai nevēlamo personu sarakstā, kuram līdz 2031. gada oktobra beigām ir aizliegta ieceļošana Šengenas zonā. Arī premjers Donalds Tusks ir informējis ukraiņu kolēģus, ka šāda rīcība neveicina abu valstu attiecības.
Savukārt debatēs Eiropas Parlamentā no Polijas ievēlētais deputāts Marčins Šipņevskis, saplēšot Stepana Banderas fotoattēlu, pat bija aicinājis pārtraukt finansiālā atbalsta sniegšanu Ukrainai.
“Kā mēs varam palīdzēt valstij, kas veido savu identitāti uz noziedznieku kulta. Ukraina nav spējīga vai nevēlas aizmirst savus nacistu varoņus. Tāpēc mums nevajadzētu dot nevienu centu līdz brīdim, kamēr Ukraina turpinās atzīt tādus savus noziedzniekus kā Bandera un Šuhevičs. Risinājums ir ļoti vienkāršs – jāsāk ar to, ka jāgodina poļu upuru piemiņa un jānosoda noziedznieki un kolaboranti,” sacīja Šipņevskis.
Tikmēr Ukrainas reakcija ir ļoti interesanta. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, Ukrainas prezidenta pārstāvji ir informējuši Varšavu, ka Ļvivas apgabala pieņemtā rezolūcija nestāsies spēkā. Turklāt ir konstatēts, ka dokuments ir pazudis arī no Ļvivas apgabala mājaslapas. Polijas Ārlietu ministrijas pārstāvji jau pauduši cerību, ka Ukraina turēs vārdu.
Arī Ukrainas Ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka šāda reģionālo administrāciju rīcība nav produktīva un reģionālajā līmenī pieņemtie lēmumi nedrīkstētu traucēt valsts nacionālajām interesēm un divpusējām attiecībām ar Poliju.
Taču Polijas preses aģentūra, atsaucoties uz Ļvivas politiķiem, gan norāda, ka pieņemtā lēmuma atcelšana ir maz ticama, jo deputāti vieni paši to izdarīt nevar. Lēmumu ir iespējams atcelt, vēršoties tiesā.
Savukārt Ukrainas Nacionālās piemiņas institūta prezidents Oleksandrs Alferovs ir iedrošinājis Polijas pusi, ka par spīti domstarpībām Polijas speciālistiem joprojām būs iespējams turpināt nogalināto poļu mirstīgo atlieku meklēšanas un ekshumācijas darbus Ukrainā.
