Austrālijā saskata pieaugošu tendenci jaunos sportistus jau agrīni gatavot startiem kādā izvēlētā sporta veidā, savukārt ASK publicētajās vadlīnijās atgādina, ka pirmkārt jārīkojas bērna interesēs un ņemot vērā visus apstākļus.
“Ir pierādījumi, ka jauno atlētu sporta specializācija ir saistīta ar virkni potenciāli pretējiem rezultātiem. Stingrākie un pastāvīgākie pierādījumi ir saistīti ar pārslodzes izraisītiem savainojumiem un izdegšanu, īpaši gadījumos, kad specializēšanās paredz intensīvus vienveidīgus treniņus, visu gadu ilgstošas sacensības un nepietiekamu laiku spēku atgūšanai,” vēstīja ASK.
Agrīna specializēšanās arī var samazināt bērnam sportošanas prieku, vienlaikus raisot psiholoģisku stresu un pazeminot dzīves kvalitāti.
Riski var būt lielāki agrīnas specializācijas gadījumā, tiem iestājoties vēl pirms sportista pienācīgas attīstības. ASK norādīja, ka vēl nav noskaidrots, vai nevēlamo iznākumu primāri nosaka agrīna specializācija, vai ar to saistītā treniņu slodze, kā arī ierobežotais laiks spēku atgūšanai un plašākai dzīves pieredzei.
Tādas nodarbes kā skeitbords, BMX riteņbraukšana un sporta kāpšana, kur dažkārt olimpiska mēroga panākumus gūst pieaugušā vecumu nesasnieguši sportisti, mazāk pakļauj bērnus agrīnas specializācijas izraisītiem riskiem, jo šajos sporta veidos prasmes iegūst ar spēles elementiem, pašmotivāciju un izziņas vēlmi.
Austrālijas sporta institūta direktors Mati Klements norādīja, ka nav viena pareizā ceļa bērna attīstībai sportā, jo to nosaka jaunā atlēta personība, izraudzītais sporta veids un attīstības vide.
