Laika posmā no šā gada 1. janvāra līdz 30. septembrim Krievija dalībai tās karā pret Ukrainu savervējusi 699 vīriešus no Burundi (30 vīriešus pērn), kā arī 530 Zimbabves pilsoņus, salīdzinājumā – 65 iepriekšējā gadā.
Saskaņā ar Ukrainas izlūku sniegto informāciju ievērojams savervēto skaita pieaugums reģistrēts arī Kongo Demokrātiskajā Republikā, Sjerraleonē, Sudānā un Kamerūnā.
Turklāt pirmo reizi kopš kara sākuma pret Ukrainu Krievija pievērsusies algotņu vervēšanai arī Madagaskarā.
Pagājušajā gadā Madagaskarā notika apvērsums, pēc kura varu valstī pārņēma militārā hunta, kas sākusi veidot ciešākas attiecības ar Maskavu.
Saskaņā ar cilvēktiesību aizsardzības organizācijas “Amnesty International” septembrī publicēto ziņojumu: Āfrikas valstu pilsoņiem, slēdzot līgumus par dienestu Krievijas spēkos, tiek solītas ievērojamas prēmijas, augsts atalgojums un iespēja iegūt Krievijas pilsonību.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
