ĪSUMĀ:
Notikušā patiesos apstākļus mēģina noskaidrot izmeklēšanā
Otrdien visu dienu Petropavlivska Borščahivkas ciematā ir slēgts ielas posms gar ēkām, kurās iepriekš uzturējušies karavīri. Pirmdienas vakarā tur bija sanācis cilvēku pūlis, mēģinot ielauzties armijas vienības izmantotajā mājā.
Kā vēsta mediji, pirmdienas pēcpusdienā sociālajos medijos sāka izplatīties video, kurā apgalvots, ka ciematā Kijivas pievārtē nezināmas personas pagrabā tur 40 vīriešus. Pie mājas, kurā it kā turēti vīrieši, sāka pulcēties cilvēki, no kuriem daļa apgalvojusi, ka ir pagrabā nelikumīgi turēto vīriešu tuvinieki.
Šie cilvēki apgalvoja, ka no viņiem izspiež, viņu mobilizētos tuviniekus spīdzina, bet mediķus nelaiž klāt ievainotajiem.
“Nav ne oficiāla ziņojuma, ne ieraksta par aizturēšanu — vispār pilnīgi nekā. Viņu vienkārši iegrūda transportā. Tas arī viss. Šobrīd viņam ir savainota roka. Viņš tiek turēts šeit kopš piektdienas. Kopš tā laika viņš nav devis ziņu,” Ukrainas sabiedriskajam medijam sacīja viena sieviete, kas stādījās priekšā kā pagrabā turētā vīrieša draudzene.
Ēkā atradās īslaicīgs Ukrainas bruņotajos spēkos mobilizēto cilvēku izvietošanas punkts, ko izmantojis Nacionālās gvardes “Azov” pulks. Tur turēja no armijas dezertējušos cilvēkus, kurus atrada un aizturēja.
Precīzs aizturēto skaits nav zināms.
Vakarpusē, kad notikuma vietā ieradās LTV filmēšanas grupa, situācija jau bija krietni nokaitēta. Pūlis centās ielauzties ēkā, lai redzētu savām acīm, kas tur notiek. Policisti tika apmētāti ar olām, dažādiem citiem priekšmetiem.
2:34
Tobrīd likumsargi apstiprināja, ka četri cilvēki jau no ēkas bija izvesti uz medicīnas iestādi. Policija gan norādīja, ka viņu stāvoklis ir apmierinošs un informācija, ka viņi sisti un spīdzināti, nav patiesa. Vēlāk no ēkas tika izvesti vēl vairāki cilvēki.
Izskan aizdomas par speciāli organizētu provokāciju
Pirmdien notikušajās sadursmēs starp cilvēku pūli un personām, kas sargāja šo punktu, nodarīti postījumi policijas transportam, nezināmas personas izmantoja gāzes baloniņus. Kādā brīdī cilvēki uzvilka maskas.
Sadursmes laikā izskanējuši šāvieni. Tomēr līdz šim nav informācijas par ievainotajiem.
Lai konfliktu noregulētu, notikuma vietā ieradās Nacionālās gvardes vadība, Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs un Ukrainas armijas tiesībsardze Olha Rešetilova, solot noskaidrot notikušā apstākļus.
Otrdien Budanovs nāca klājā ar paziņojumu, kurā norādīja, ka sadursme bijusi iepriekš organizēta.
“Sašķelt ukraiņus, sanaidot savā starpā un armiju nostādīt pret savu tautu – tā ir ciniska un sen zināma taktika. Šobrīd jau ir pilnīgi skaidrs, ka vakardienas notikumi Petropavlivska Borščahivkā nav norisinājušies bez ārējas ietekmes.
Konkrētās personas un kūdītāji, kas stāv aiz šiem notikumiem, noteikti tiks noskaidroti un sodīti, savukārt drošības un aizsardzības struktūrās tiks veiktas iekšējās pārbaudes,” teica Budanovs.
“Galvenā problēma ir tā, ka tas [incidents] notika specifiskā lokācijā. Tas ir Petropavļivskas Borščahivkas ciemats. Tas ir tāds sociāli problemātisks rajons, es teiktu, tur ir diezgan daudz cilvēku ar kriminālu pagātni. Tur ir noteiktas iekšējās sociālās problēmas. Un šeit notika apstākļu sakritība – izveidojās konfliktsituācija,” sarunā ar LTV spriež Ukrainas politologs Volodimirs Fesenko.
Par konflikta uzkurināšanu aizturēta kāda sieviete
Ukrainas varasiestādes aizturējušas kādu sievieti, kas tiek vainota provokācijas organizēšanā. Viņa uzdevās par neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi un nosauca sevi par Valentīnu. Visu konflikta laiku sieviete sociālajos medijos veidoja tiešraidi. Sieviete nometusies ceļos pie mājas vārtiem, pieprasīja, lai viņu ielaižot pie vīriešiem, kuri tiekot nelikumīgi aizturēti mobilizācijas laikā. Viņa apgalvoja, ka vīrieši pēc spīdzināšanas atrodoties smagā stāvoklī un viņiem nepieciešama medicīniskā apskate.
Noskaidrojot medmāsas identitāti, ukraiņu žurnālisti atklāja, ka patiesībā Valentīna Molodaja strādā plastiskās un estētiskās ķirurģijas klīnikā “Molodaja”. Savukārt neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīna, ar kuru sieviete ieradās notikuma vietā, nedarbojas kā medicīniskās palīdzības transports, proti, klīnikas, kuras logo bija uz auto, darbība ir pārtraukta.
“Izskatās, ka bija provokācijas elementi, apzinātas informatīvās provokācijas. Un krievi to izmantoja savās interesēs, jo īpaši propagandas mērķiem. Un tāpēc šai situācijai ir nepieciešama izmeklēšana, rūpīga izmeklēšana un pēc tam atbilstoši secinājumi,” uzsver politologs Fesenko.
Nacionālo bruņoto spēku majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš spriež, ka vietējā mēroga incidents, kas pārvērtās nopietnā drošības krīzē, iespējams, norāda uz Krievijas iesaisti, jo tie bija koordinēti nemieri, taču tas jānoskaidro izmeklēšanā.
“Zinot Krievijas spējas, Krievijas mākslu veikt psiholoģiskās un informatīvās operācijas, tas ir ļoti labs, atstrādāts mehānisms, kas gadu gadiem ir trenēts. Diemžēl jāsaka, ka bieži vien ar panākumiem,” secina Slaidiņš.
Viņš uzsver, ka pietiek ar vienu Krievijas aģentu, lai veidotos nemieri.
Krievija cenšas sašķelt Ukrainas sabiedrību
“Tagad caur sociālajiem tīkliem tika radīta ārkārtēja draudu sajūta, veidojas vainīgā tēls un viss aiziet vaļā. Man šķiet, ka tas nebija spontāni, bet pēc organizēta notikuma. Kam šis rezultāts ir vajadzīgs? Pirmkārt, noteikti Krievijai. Mēs zinām, ka tā ne vienreiz vien ir vērsusies informatīvos tīklos ar savu informāciju par Ukrainas mobilizāciju, ka tā ir neizdevusies, ka tas tiek darīts ar krimināla rakstura metodēm un tā tālāk,” norāda Slaidiņš.
Nacionālās gvardes pirmā korpusa “Azov” komandieris Deniss Prokoponeko sociālajos medijos publicēja ļoti emocionālu video, kurā norādīja – kamēr “Azov” karavīri frontes pirmajās līnijās, riskējot ar savām dzīvībām, ik dienu notur iebrucēju, cilvēki, kuri nekādā veidā nav iesaistīti Ukrainas aizsardzībā, “nodarbojas ar sabotāžu iekšzemē un diskreditē Ukrainas karavīrus, un rada Krievijai vajadzīgo priekšstatu par Ukrainu”.
Nav zināms, kā patiesībā izturējās pret dezertieriem
Versiju par provokāciju pastiprina arī Ukrainas pētniecisko žurnālistu noskaidrotais, ka sieviete, kura atbrauca uz notikuma vietu un izlikās par medmāsu, lai it kā palīdzētu pagrabā turētajiem vīriešiem, patiesībā nav medicīnas darbiniece.
Arī ātrās palīdzības automašīna, kas izmantota, lai ierastos notikuma vietā, patiesībā nebija mediķu automašīna – tā kādreiz piederēja privātai medicīnas iestādei, kas to labu laiku atpakaļ pārdevusi.
Tomēr nav zināms, kā šajā mobilizēto cilvēku izvietošanas vietā patiesībā izturējās pret dezertieriem.
Ukrainā ilgstoši pastāv ļoti lielas problēmas ar mobilizāciju, spēka pielietošanu šajā procesā un daudziem neatklātiem nāves gadījumiem, tādēļ ir cerības, ka pārbaudes viesīs lielāku skaidrību.
Rešetilova otrdien publicēja ļoti emocionālu ierakstu par notikušo, norādot, ka vietā, kurai pirmdien uzbruka saniknotais pūlis, atradās ne tikai mobilizētie karavīri, bet arī tie, kas aizstāvēja Mariupoli un “Azovstaļ”, bijuši Krievijas gūstā un pēc tā atgriezušies ierindā.
“Vietējie iedzīvotāji viņiem atbildēja ar spļāvieniem, olām, izsistiem logiem un pusaudžiem, kas izkliedza rupjības,” rakstīja tiesībsardze.
Tikmēr, lai publiski paustu atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, otrdien Kijivā sanāca cilvēki nelielā atbalsta akcijā, kuras laikā turēja rokās zili dzeltenu plakātu ar milzīgu uzrakstu “Es atbalstu Bruņotos spēkus”.
NATO stratēģiskās izcilības un komunikācijas centra direktors Jānis Sārts spriež, ka Ukrainā patiešām ir problēmas ar mobilizāciju, bet ukraiņiem pašiem jātiek ar to galā.
“Ukraina arī nav viengabalaina. Ir cilvēki, kas nepiekrīt mobilizācijai. Ir cilvēki, kas nepiekrīt mobilizācijas metodēm. Ir arī jautājums, vai visi, kas to realizē, to realizē atbilstoši tam, kā tam būtu pareizi jānotiek. Ukrainā joprojām ir arī korupcijas problēma. Tas viss ir. Bet vai šis ir kaut kas īpašs? Droši vien, ka nē. Protams, Ukrainas sabiedrība ir nogurusi un šādas izpausmes var būt, bet pagaidām domāju, pagaidīsim, pirms steigties ar secinājumiem,” secina Sārts.
