Kijivā tika apturēta tramvaju un trolejbusu kustība, visā pilsētā pārtraukta ūdensapgāde.
Vienlaikus enerģētikas infrastruktūras objekti sabojāti vēl desmit reģionos, tai skaitā lielajās pilsētās Zaporižjā, Odesā un Harkivā.
Ukrainas premjera pirmais vietnieks un enerģētikas ministrs Deniss Šmihals arī informēja, ka Krievijas okupanti ar trīs droniem uzbrukuši Hmeļņickas atomelektrostacijas darbībai kritiski svarīgai apakšstacijai. Šāda rīcība radot draudus ne tikai Ukrainai, bet arī visas Eiropas kodoldrošībai.
Lai ierobežotu agresorvalsts iespēju turpināt šādus triecienus, Ukrainas armija aktivizējusi atbildes uzbrukumus ieroču rūpnīcām Krievijā, un mediji vēsta, ka pēdējo dienu laikā trāpīts četriem objektiem. Tas kļuvis iespējams, pateicoties jaunu britu-franču spārnoto raķešu piegādei. “Storm Shadow” un “Scalp” raķetes ar darbības rādiusu 300 kilometri Ukrainas armija izmantojusi arī iepriekš.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
