Skaļā Gaiļezera radiologu lieta būs jāskata no jauna

Šī ir viena no apjomīgākajām mediķu lietām. Apsūdzētas vairākas esošās un bijušās Gaiļezera ārstniecības personas. Pirms vairākiem gadiem paralēli kvotu rindai viņi bija noorganizējuši arī savējo. Un par ātrākiem izmeklējumiem no vēža slimniekiem ņēma naudu. Šodien slimnīca stāsta, ka šādas situācijas vairs nav pieļaujamas.

Viena no apjomīgākajām mediķu krimināllietām

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) krimināllietu sāka 2015. gadā. Tajā par prettiesisku labumu pieņemšanu no pacientiem apsūdzētas Austrumu slimnīcas piecas ārstniecības personas un par valsts amatpersonas bezdarbību – viena. Šī ir viena no apjomīgākajām mediķu krimināllietām.

Prokuratūras ieskatā apsūdzētie apgāja oficiālo magnētiskās rezonanses izmeklējumu rindu. Un ne tikai to – arī kasi.

Jau pirms desmit gadiem prokurore “Panorāmai” stāstīja, ka daļa liecinieku, vairs neatcerējās, cik ir maksājuši mediķiem par ātrākiem pierakstiem, jo iespējamās noziedzīgās darbības veiktas vēl senāk – no 2013. gada.

“Citi miruši jau. Tā ir onkoloģija. Tur jau laikam tā sāpe cilvēkos ir – man nevajag pēc pusgada. Man vajag šodien, jo man ir nāves bailes. Man ir bail, ka man kaut kur kaut kas ir jāgriež, jāstaro.. Cilvēciski es to situāciju saprotu,” pauda prokurore.

Taču likuma priekšā tās ir koruptīvas darbības, pārliecināta ir prokurore.

Izmeklēšana uzskata, ka, apejot noteikto kārtību, izmeklējumus veica 121 pacientam. Un slimnīcai nodarīti zaudējumi – vismaz 12 tūkstoši eiro.

Uz apsūdzēto sola sēdās radiologi un viņu asistenti

Uz apsūdzēto sola sēdās radiologi un viņu asistenti – Juris Kalvāns, Vēsma Matroze, Ilze Laila Laudere, Karina Moisejeva, Ineta Nemiro. Kā arī Onkoloģijas centra Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane, kuru apsūdzēja par to, ka viņa apzināti pieļāva savu padoto nelikumīgu rīcību. Šajā lietā apsūdzības cēla vēl vienam mediķim, kurš ir miris.

Pirmās instances tiesa vairākiem apsūdzētajiem piesprieda nosacītu cietumsodu, atņemot tiesības vadīt ārstniecības iestādi uz vairākiem mēnešiem. Bet centra vadītāju Epermani attaisnoja.

Spriedumu pārsūdzēja, arī prokurore iesniedza apelācijas protestu. Pirms divarpus gadiem lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā. Pagājušā gada vasarā tiesa pasludināja spriedumu.

Epermani, kuru pirmā instance attaisnoja, atzina par vainīgu, piemērojot vairāk nekā divu tūkstošu eiro naudassodu.

Savukārt Moisejevu šoreiz attaisnoja. Bet pārējos apsūdzētos atzina par vainīgiem, nosakot naudas sodu no vienas līdz piecu minimālo mēnešalgu apmērā, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību uz vienu gadu.

Senāts: Rīgas apgabaltiesai lieta jāskata no jauna

Ar to nekas vēl nebeidzās. Lieta nonāca Augstākajā tiesā. Izskatot kasācijas sūdzības, Senāts atzina – Rīgas apgabaltiesai lieta jāskata no jauna, jo tā kļūdaini atzinusi apsūdzētās ārstniecības personas par valsts iestādes darbiniekiem.

“Tiesa līdz galam nebija noskaidrojusi, vai šī papildu pakalpojuma sniegšana pēc tam, kad valsts kvotas jau bija izsmeltas, bija uzskatāms par joprojām valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai tomēr nē? Nevarēja izlemt arī par pantu, kas piemērojams,” skaidroja Augstākās tiesas senators Māris Leja.

Vēl Senāts secināja, ka atsevišķās epizodēs mediķu naudas pieņemšana nebija pierādīta.

“Tiesa, no vienas puses, notiesāja visus apsūdzētos. Spriedumā ierakstīja, ka nav šaubu, ka mantisks zaudējums slimnīcai ir nodarīts, bet tajā pašā laikā mantiskā kaitējuma kompensāciju nenoteica. Un no nolēmuma motīviem nebija skaidrs īsti tas iemesls, vai tāpēc, ka tur pietrūkst kaut kas ar pierādījumiem, vai tiesa tieši juridiskās sarežģītības dēļ tur bija diezgan problemātiski dalīt, kurš par ko, cik atbildēs, jo bija noziegumi izdarīti dažādos sastāvos, dažādos laikos,” piebilda Leja.

Apsūdzētie ir gandarīti par Senāta lēmumu

Prokurore atteicās sniegt komentārus. Savukārt apsūdzētie ir gandarīti par Senāta lēmumu.

“Beidzot Senātā tika sadzirdēti mani kā aizstāvja argumenti, ka slimnīca nav valsts iestāde, un tādēļ mainās arī noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija.[..]

Patiesībā tika sniegta palīdzība pacientiem, kuriem valsts noteikto kvotu dēļ izmeklējumi nebija pieejami,” sacīja apsūdzētās Vēsmas Matrozes aizstāve, zvērināta advokāte Astra Kaleja.

“Manas klientes nostāja kopš procesa sākuma ir nemainīga — viņa savu vainu neatzīst. Aizstāvības ieskatā apsūdzība balstās uz pieņēmumiem un apstākļu interpretāciju, kas nedod pietiekamu pamatu secinājumam par viņas vainu,” norādīja apsūdzētās Inetas Nemiro aizstāvis, zvērināts advokāts Raivis Tauriņš.

“Kopš notikumiem, kuri tiek apskatīti šajā kriminālprocesā, ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi. Neapšaubāmi, ka Mārai Epermanei celtā apsūdzība ir grāvusi viņas reputāciju un karjeru. Lieta atkārtoti tiks skatīta gan apelācijas instances tiesā, gan arī kasācijas instancē, kas prasīs vēl vairākus gadus,” atzina apsūdzētās Māras Epermanes aizstāvis, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Austrumu slimnīca: Rindu nav iespējams apiet

Austrumu slimnīca norāda, ka šo gadu laikā daudz kas ir mainījies. Ir izveidots “zaļais koridors” onkoloģijas pacientiem. Un, ja tomēr būtu vajadzība apiet rindu, tas neesot iespējams.

“Nav iespējams, jo šobrīd ir tikai un vienīgi elektronisks pieraksts. Nav vairs vispār nekāda cita pieraksta veidi,” skaidroja Austrumu slimnīcas Radioloģijas centra vadītāja Aija Jaudzema.

Pēc viņas teiktā, iekārtu arī nevar iedarbināt ārpus pieraksta. “Jo arī šim aprakstam ir jābūt veiktam digitalizētā sistēmā slimnīcas informācijas sistēmā, kur pacients pēc tam saņem vai nu DATAMED portālā vai slimnīcas izrakstā.”

Vienlaikus slimnīcā uzsvēra, ka valstī pieaudzis arī šādu iekārtu skaits.

Iestādē apstiprināja, ka divi no apsūdzētajiem radiologiem joprojām strādā slimnīcā. Tā ir Ineta Nemiro un Juris Kalvāns.

“Šie darbinieki ir ļoti augsti profesionāļi, ļoti, ļoti kvalitatīvi veic savu darbu un nav bijušas nekādas problēmas ar viņu darbu. Un arī mums joprojām nav nekādu pierādījumu par viņu kaut kādu vainu,” teica Jaudzema.

Likums ikvienam garantē tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Ja tiesvedība ieilgst, tiesa, atzīstot apsūdzētos par vainīgiem, var lemt arī par soda samazināšanu.