ĪSUMĀ:
Deputāti lielākoties ar izglītību ekonomikā
Foto: LTV
Vairākumam deputātu ir augstākā izglītība – tā iegūta 95 no 100 deputātiem. Četriem – Jurim Lazdiņam, Artūram Butānam, Aināram Šleseram un Danai Šleserei – ir vidējā izglītība, bet vienam Edgaram Dārzniekam – pamatizglītība.
Foto: LTV
Tātad lielākajai daļai deputātu ir kāda specializācija. Latvijas Televīzija (LTV) apkopoja, kādās jomās iegūti viņu grādi un profesionālās kvalifikācijas. Daļai deputātu ir vairāki grādi, tāpēc LTV skaitīja izglītības ierakstus, nevis cilvēkus.
Visvairāk ir ekonomikas, uzņēmējdarbības un vadības jomā iegūtu grādu un kvalifikāciju – apmēram trešdaļa no visiem uzskaitītajiem ierakstiem.
Nākamā lielākā grupa ir juridiskā izglītība: tajā ir gan tiesību zinātņu bakalaura un maģistra grādi, gan jurista kvalifikācija.
Deputātu vidū ir arī vēstures, filoloģijas, filozofijas, mākslas un mūzikas jomu pārstāvji. Savukārt eksakto un tehnisko jomu vidū ir inženierzinātnes, ķīmija, bioloģija un ģeogrāfija.
Viens mācīs finanses, cits pētīs “Nord Pool”
LTV jautāja dažiem no jaunajiem deputātiem, vai viņu izglītības joma noteiks darba prioritātes.
“Viennozīmīgi finanšu un ekonomikas jautājumi. Tur ir liels darbs. Mums ir liela frakcija, tur ir ļoti dažādi cilvēki ar varbūt vājām priekšzināšanām finanšu jomā. Nu es viņus esmu brīdinājis, ka es viņus audzināšu,” sacīja Saeimas deputāts Guntars Vītols (“Apvienotais saraksts”), kuram ir maģistra grāds ekonomikā.
“Man ir izglītība enerģētikā. Es gribētu izpētīt “Nord Pool” biržas jautājumu, jo man tāda sajūta, ka tur kaut kas nav tīri. Tas nav normāli, ka mums solīja labākas cenas, kad Latvija pievienojās “Nord Pool” biržā, mums solīja, ka mums būs objektīvākas cenas,” sacīja Saeimas deputāts Roberts Žemaitis (“Latvija pirmajā vietā”), kuram ir bakalaura grāds elektrozinātnē.
“Primāri strādāšu ar kultūru. Otra mana virzība būs dabas aizsardzība, bet kultūra šobrīd, it sevišķi šobrīd, ir mans galvenais darbs,” atzina Saeimas deputāte Krista Burāne (“Progresīvie”), kurai ir maģistra grāds mākslās.
Septiņi deputāti ar doktora grādu
Foto: LTV
Jaunajā sasaukumā ir arī septiņi deputāti ar doktora grādu. Andris Skride – klīniskajā medicīnā; Edvīns Šnore – vēsturē; Mārtiņš Hiršs un Andris Sprūds – politikas zinātnē; Jana Simanovska – vides inženierzinātnēs, Andrejs Judins un Inese Lībiņa-Egnere – tiesību zinātnē.
Foto: LTV
Un ir arī tādi deputāti, kas izglītību papildinājuši nesen, paralēli aktīvai politiskajai vai profesionālajai darbībai.
Šogad vien grādus ieguvusi Līga Meņģelsone, Jānis Vitenbergs un Jevgēnija Šafraneka. Meņģelsone izceļas ar to, ka viņa trīs gadu periodā ieguvusi divus maģistra grādus.
Bet ir arī deputāti ar salīdzinoši neierastu izglītību. Kuģa vadītājs. Diriģents. Augu fiziologs Jānis Urtāns no “Apvienotā saraksta” ir kuģa vadītājs, Česlavs Batņa no šīs pašas partijas – diriģents, bet Andrejs Svilāns arī no “Apvienotā saraksta” – augu fiziologs.
Politoloģe: Ekonomiskā izglītība var būt noderīga
Bet, ņemot vērā, ka visvairāk kvalifikāciju tomēr ir ekonomikā un uzņēmējdarbībā, vai tas ļauj spriest, kādi jautājumi un jomas būs šai Saeimai priekšplānā?
“Ne vienmēr, protams, ka augstākā izglītība ir tāds simtprocentīgs garants, lai mēs varētu teikt, ka pilnīgi noteikti tas cilvēks ir ļoti erudīts un ļoti zinošs un ļoti kvalitatīvus lēmumus pieņem. Bet tas tomēr ir kaut kāds pamats lielākām cerībām, ka šie lēmumi varētu tomēr būt kvalitatīvāk, jo tomēr izglītība paplašina cilvēka redzesloku, paplašina, teiksim, problēmu, izpratnes, dziļumu, analīzes, spējas vairumā gadījumu. Un tas, protams, ka līdz ar to kalpo kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanai,” sprieda politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
“Ja mēs skatāmies, ka šajā Saeimā vairāk ir tieši cilvēki ar ekonomisko izglītību, tad es teiktu, ka šajā salīdzinoši sarežģītajā ekonomiskajā situācijā tas varētu būt ļoti noderīgi,
jo šie cilvēki labi saprot, kā veidojas nauda,” vērtēja politoloģe.
“Augstākās izglītības diploms pats par sevi negarantē ne to politisko kompetenci, ne arī spēju varbūt pieņemt kvalitatīvus lēmumus,” uzskata politologs Romāns Gagunovs. “Vienlaikus mums ir jāsaprot, ka politiķis arī ir profesija. Tas, kam mēs līdz šim varbūt neesam pievērsuši uzmanību, bet tomēr arī šim cilvēkam, kurš nāk iekšā politikā, nu viņam ir jābūt kaut kādām pamata pamatzināšanām vismaz no politikas, no jurisprudences, jo darbs parlamentā lielākoties balstās uz darbu ar likumprojektiem.”
