Protestētāji vēlas pilnībā apturētu Krievijas graudu vešanu caur Latviju, līdz ar to beigt finansēt Krievijas asiņaino karu. Premjers solīja nākamnedēļ iesniegt likumprojektu, kas liegtu slēgt jaunus līgumus par šo tranzītu.
ĪSUMĀ:
Akcijā piedalās mazāk dalībnieku nekā cerēts
Arī reperi ansis un Artūrs Skutelis ar dziesmām Jēkabpilī iestājās par Krievijas graudu tranzīta apturēšanu caur Latviju. Šodien protestā “Asins graudiem – nē” iepretim organizatoru cerētajiem 2000 pulcējās simtiem ļaužu no visiem Latvijas novadiem.
Starp dalībniekiem arī zemnieks Lauris Krodzinieks no Jēkabpils novada saimniecības “Vēveri”. Viņaprāt, ļaujot Krievijai pelnīt no graudu eksporta, Latvija palīdz turpināt karu Ukrainā.
“Tik tiešām sponsorē slepkavību slepkavības, kas ukraiņus slepkavo. Nedrīkst atbalstīt Krieviju,” pauda Krodzinieks.
Laura ģimenē saimniecību, kurā audzē graudus un liellopus, nodod no paaudzes paaudzē. Uz protestu viņam līdzi nākusi arī meita Diāna, kurai nākamajai būs jātur rūpe par saimniecību.
Sastaptie zemnieki no Tukuma uz Jēkabpili atbrauca ar auto. Viņi sacīja, ka ar traktoru šis ceļš izmaksātu pārāk dārgi. Savukārt no Bebru pagasta Aizkraukles novadā ar traktoru ieradās arī lauksaimniecības darbinieks Aldis Briģis.
“Te 30 km ko braukt? Ja vajag, tad braucam, ko citu. Mēs ar septiņiem traktoriem atbraucām,” teica Briģis.
Saukļi bija lasāmi arī uz traktoriem. “Mēs neklusēsim”, “Krievijas graudi ir Krievijas nauda” un “Par cik graudu tonnām pārdodam sirdsapziņu?” No Rīgas uz protestu atbrauca arī Arnita ar vīru.
“Mēs ļoti bieži braucam pa Maskavas šoseju, braukājam un vienmēr, kad redzam tos kazahu numurus, smagās mašīnas, kad Maskavas autobusi iet. Man, piemēram, ir kauns, ka mēs… Cik gadi iet karš un visu laiku tā satiksme nav apturēta. Man ir kauns par to. Ja valsts vīriem liekas normāli, tad es domāju, ka mums ir jāiestājas tautai jāiet ārā un jāpastāv par sevi,” sacīja Arnita.
Tranzītu saista arī ar Latvijas drošību
Akcijas rīkotāji tranzītu saista arī ar Latvijas drošību. Viņu ieskatā risku rada gan atvērtie pārvadājumu ceļi, ko Krievija izmanto arī militāriem mērķiem, gan Latvijas uzņēmumu ekonomiskās saites ar agresorvalsti. Atmodas līderis Dainis Īvāns aicināja sanākušos prasīt valdībai rīcību.
“Šīs robežas ir jāslēdz. Ko ir darījušas vairākas valstis, kā Krievijas graudu tranzīta ir apturējusi Igaunija. Un, manuprāt, ir ciniski prātot par to, cik tas maksās – vai 300 eiro vai 300 miljonus eiro. Cik maksās mūsu dzīvības? Ja Krievija, mūsu atbalstīta, iebruks Latvijā?
Mums ir jāpārtrauc šis asiņainais graudu tranzīts, un neviens nesaka, ka tas nav iespējams, arī Eiropas Savienībā kādam ir jārāda priekšzīme,” pauda Īvāns.
“Man bail, ka nākotnē nebūs kam vākt ziedojumus. Ka mūsu vēsture var atkārtoties, ka Kremļa režīms var atkopties tik tālu, ka var uzbrukt arī Latvijai,” atzina “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.
Tikmēr protesta “Asins graudiem – nē!” organizators Gundars Kalve norādīja: “Finansisti teiks, ka apakšā ir matemātika, bet ir arī morāles jautājumi. Tā ir milzīga nauda, kuru Krievija saņem savā budžetā, savā ekonomikā, un tā šobrīd ir radīta kara mašīnai.”
Šā gada pirmajos desmit mēnešos no Krievijas caur Latviju tranzītā izvesto graudaugu apjoms bijis vairāk nekā trīs reizes lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn. To izjūt arī vietēji zemnieki.
“Ir grūti pārdot par normālu, adekvātu cenu. Vēl visi graudi mums nav pārdoti, stāv un gaida kaut ko – varbūt pēc protestiem kaut kas mainīsies. Ieņēmumu nav, bet ēst gribas,” sacīja SIA “Spāres-L” īpašnieks Māris Lācis.
Sola likumprojektu Krievijas graudu tranzīta apturēšanai
Protesta laikā vairākkārt izskanēja aicinājums no politiskiem paziņojumiem pāriet pie konkrētas rīcības. Klātienē ieradies bija arī premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”), kurš norādīja, ka situācija Igaunijā atšķiras. Pēc viņa teiktā, caur Igauniju Krievijas graudus neved. Latvijai viņš grib panākt kopīgu Eiropas Savienības lēmumu.
“Mana sirdsapziņa un pārliecība ir jūsu pusē simtprocentīgi, bet man ir jādomā arī par budžetu un tiesvedības riskiem.
Tas viss gulsies uz visu jūsu pleciem,” atzīmēja premjers.
Vienlaikus premjers solīja nākamnedēļ iesniegt likumprojektu Krievijas graudu tranzīta apturēšanai.
“Šobrīd ir izdots rīkojums, kurā nākošnedēļ ir saskaņošanā starp ministrijām un nākamnedēļ tiks iesniegts likumprojekts, kādā veidā mēs graudu tranzītu apturam, lai jebkuri nākošie līgumi netiktu slēgti, lai nebūtu iespēju noslēgt jaunus līgumus. Tā ir konkrēta rīcība, un to nākošnedēļ jums likšu galdā vēl,” solīja Kulbergs.
Premjers arī sacīja, ka nākamnedēļ gaidāma pirmā informācija par 50 tranzīta kravu pārbaudēm. Tajās mēģina noskaidrot, vai kravās ir okupētajās Ukrainas teritorijās iegūti graudi. No pūļa tikmēr izskanēja jautājums: “Kāda starpība, vai graudi zagti vai ne, ja tie iet no Krievijas?”
KONTEKSTS:
Jēkabpilī sestdien notiek protesta akcija “Asins graudiem – nē!”, kuras mērķis ir panākt Krievijā un okupētajās Ukrainas teritorijās iegūtu graudu tranzīta aizliegšanu caur Latviju.
Kopš kara sākuma Latvijas sabiedrība ir sniegusi ievērojamu atbalstu Ukrainai, pieņemot bēgļus, ziedojot līdzekļus, vedot humāno palīdzību un atbalstot Ukrainas tautu dažādos veidos. Protesta organizatori uzskata, ka līdztekus sniegtajam atbalstam nav pieļaujams, ka Latvijas transporta infrastruktūra joprojām tiek izmantota Krievijas graudu tranzītam.
Protesta iniciators, zemnieks un sabiedriskais aktīvists Gundars Kalve kopā ar domubiedriem aicina Latvijas valdību pilnībā apturēt Krievijas un okupētajās Ukrainas teritorijās iegūtu graudu tranzītu pa Latvijas dzelzceļu.
