ĪSUMĀ:
Daļā Kijivas pārtraukta elektrības un ūdens apgāde
Kijivā spēcīgi sprādzieni bija dzirdami visu nakti. Vairākos rajonos bija trāpījumi dzīvojamām ēkām, kurās izcēlās ugunsgrēki. Uzbrukumos galvaspilsētā nogalināti vismaz seši cilvēki, bet vēl 15 ievainoti.
Kijivā bojājumi nodarīti arī citiem infrastruktūras objektiem. Daļā pilsētas pārtraukta elektroapgāde un ūdensapgāde.
Kijivas militārā administrācija ziņoja par ugunsgrēkiem dzīvojamos namos vairākos pilsētas rajonos. Pagaidām nav ziņu par cietušajiem, taču nav arī skaidrs šīs nakts uzbrukumos nodarīto postījumu apmērs.
Uzbrukumi notika arī Kijivas vēsturiskajam centram, kur atrodas daudzas ārvalstu vēstniecības. Ir nodarīti bojājumi Austrijas un Nīderlandes vēstniecību ēkām.
Militārais analītiķis Dāvids Šarps norādīja, ka Ukraina piektdienas naktī piedzīvoja ļoti intensīvus un ilgstošus uzbrukumus.
“Ļoti masīvs uzbrukums, turklāt tas ir ilgstošs un masīvs arī izmantotās munīcijas daudzuma ziņā. Kijivā ir izsludināta sarkanā trauksme – tas ir augstākais apdraudējuma līmenis. Raķešu uzbrukuma draudi pastāvēja gandrīz visu nakti. Un laikā, kad mēs ar jums runājam, uzbrukums Ukrainai turpinās jau dienas gaismā. Šodien notika kombinēts uzbrukums, izmantojot spārnotās raķetes, ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus. Triecieni skāruši Kijivu un ne tikai to, bet arī Ukrainas rietumu apgabalus. Nenoliedzami, šī nakts un šis rīts ir bijuši ārkārtīgi smagi,” Šarps sacīja raidījumam “The Breakfast Show”.
Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka Krievija piektdienas naktī palaidusi vairākas ballistiskās raķetes, 84 spārnotās raķetes, kā arī 404 dronus. Pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt trīs ballistiskās raķetes, 79 spārnotās raķetes un 380 dronus.
Trāpījumi ir reģistrēti 23 vietās visā Ukrainā.
Krievija uzbrukusi trīs tiltiem Kijivā
Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumā Kijivai bojāti trīs tilti pār Dņipru, pavēstīja Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko.
Pēc viņa sniegtajām ziņām, postījumu dēļ Podilas tiltu kompleksam slēgta satiksme no labā uz kreiso krastu.
Trāpīts arī Dienvidu tiltam, pa kuru satiksme turpinās tikai no kreisā krasta uz labo un ar ierobežojumiem attiecībā uz transportlīdzekļu masu.
Nodarīti bojājumi arī Darnicas tiltam, kā arī trāpīts vēl vienam “kritiski svarīgam infrastruktūras objektam”, piebilda Kličko, neprecizējot, kas ir šis objekts.
Kličko aicināja Kijivas iedzīvotājus piektdien nepārvietoties ar savu privāto autotransportu un mudināja darba devējus atļaut darbiniekiem strādāt attālināti.
Krievija uzbrukusi arī citām pilsētām Ukrainā
Ļvivā triecienā piepilsētas dzelzceļa stacijai “Skniļiva” nogalināti divi un ievainoti deviņi cilvēki. Nodarīti postījumi ari kopmītnei un kādai noliktavai, tur izcēlušies ugunsgrēki.
Harkivā bezpilota lidaparāts ietriecies slimnīcā, cietuši četri cilvēki.
Poltavā raķetes atlūzas nodarījušas postījumus dzīvojamām mājām.
Dņipropetrovskas apgabala Krivijrihā trāpīts degvielas uzpildes stacijai un infrastruktūras objektiem. Pārtraukta elektroapgāde katlumājām un ūdensapgādes sūkņu stacijām.
Dņipropetrovskas apgabala Žovti Vodu pilsētā bezpilota lidaparāts trāpījis piecstāvu dzīvojamā ēkā, ievainoti pieci cilvēki.
Postījumi un ievainotie ir arī citur Ukrainā. Desmit apgabalos traucēta elektroapgāde.
Šīs nakts plašie uzbrukumi Ukrainai notika pēc tam, kad ceturtdien Putins piedraudēja atriebties par Ukrainas šonedēļ veiktajiem sekmīgajiem triecieniem pa tiltu, kas pār Kerčas šaurumu savieno okupēto Krimas pussalu ar Krievijas kontinentālo daļu. Putins kārtējo reizi apgalvoja, ka tiltu izmanto tikai civiliem nolūkiem, taču tie ir meli, jo pa tiltu notiek arī Krievijas karaspēka apgāde.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
