Pamiera pirmo posmu, kura ietvaros “Hamās” un viņu līdzgaitnieki ir atbrīvojuši daļu sagūstīto ķīlnieku apmaiņā pret daudz lielāka skaita palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem, aizēno retorika, kas raisa satraukumu par uguns pārtraukšanas vienošanās nākamā posma īstenošanu.
Netanjahu liekot šķēršļus
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Tuvajos Austrumos Stīvens Vitkofs paziņojis, ka vienošanās par pamiera otro posmu tiks panākta. Vienlaikus Izraēlas medijos bija parādījusies informācija, ka Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu it kā cenšoties izjaukt vienošanās izpildi.
Precīzu skaidrību par to, kāda būs Izraēlas valdības nostāja par pamiera nākamo posmu, varēs rast vien pēc tā sauktā drošības kabineta – padomes, kurā tiek apspriesti nacionālās drošības jautājumi, – sēdes, kura, pēc Izraēlas mediju vēstītā, varētu sākties pulksten 18.30 pēc vietējā un arī Latvijas laika.
Izraēlas plašsaziņas līdzekļos gan aizvadītās diennakts laikā ir parādījusies pretrunīga informācija par virzību pamiera vienošanās saistību izpildē. Portālam “Ynet” kāda augsta ranga drošības iestāžu amatpersona bija vēstījusi, ka Netanjahu cenšas kavēt pamiera otrā posma īstenošanu, ņemot vērā iepriekš izplatīto premjera biroja pārstāvja paziņojumu, ka sarunas par ķīlnieku atbrīvošanas otro posmu netiekot īstenotas.
Izraēlas premjers atbalsta Trampa vīziju
Pirmdien vietējos medijos publicētais gan liek domāt, ka Izraēlas valdība ir gatava pildīt savas saistības. Izraēlas sabiedriskā raidorganizācija vēsta, ka Netanjahu ir solījis finanšu ministram Becalelam Smotričam sākt sarunas par pamiera un ķīlnieku atbrīvošanas nolīguma otro posmu, kolīdz savu atļauju būs devis drošības kabinets. Šis nosacījums ir panākts, lai Smotriča pārstāvētā partija paliktu valdošajā koalīcijā.
Portāla “Times of Israel” diplomātisko lietu korespondentam Lazaram Bermanam kāda amatpersona paziņojusi, ka sarunas par pamiera otro posmu sāksies, kolīdz Izraēlas drošības kabinets saskaņos valsts nostāju. Minētā amatpersona arī paziņoja, ka lēmums nav saistīts ar ASV spiedienu. Proti, ciktāl “Hamās” atbrīvo ķīlniekus, Izraēla turpina pildīt pamiera vienošanos. Turklāt Izraēla strādā pie tā, lai atbrīvotu sešus dzīvos ķīlniekus vēl pamiera pirmā posma darbības laikā.
Plānots, ka pirmdien uz Ēģiptes galvaspilsētu Kairu dosies Izraēlas sarunu vedēju komanda, lai pārrunātu pamiera pirmās kārtas īstenošanu. Netanjahu žurnālistiem pauda, ka pēc karadarbības beigām Gazas joslā to nepārvaldīs ne “Hamās”, ne arī palestīniešu pašpārvalde. Viņš arī pauda apņēmību atbalstīt ASV prezidenta Donalda Trampa redzējumu par Gazas joslas nākotni.
Tuvinieki prasa visu ķīlnieku atbrīvošanu
“Hamās” gūstā esošo ķīlnieku tuvinieki pieprasa visu dzīvo un mirušo gūstekņu atbrīvošanu.
“Ir pagājušas 500 dienas, kopš izdzīvojušie ķīlnieki cieš ārkārtīgas mokas. Mēs redzam, kādi viņi iznāk. Mēs dzirdam, kādai spīdzināšanai viņi ir bijuši pakļauti. Mēs esam dzirdējuši par badu. Mēs zinām, ka to nedrīkstam pieļaut,” žurnālistiem teica gūstā dzīvību zaudējušā ķīlnieka Tala Haimi brālēns Uri Gorens.
“Vienīgais, kas var nest labumu reģionam un apturēt ne tikai izraēliešu un ķīlnieku ģimeņu, bet arī Gazas iedzīvotāju ciešanas, ir pēdējo ķīlnieku atbrīvošana.”
Tuvinieki, kas pirmdien no rīta Telavivā godināja sagūstīto ķīlnieku piemiņu, neslēpj savu sašutumu par līdzšinējo ķīlnieku atbrīvošanas gaitu.
“Es atceros 100. dienu, kad visi cilvēki bija: kā mēs varējām sasniegt šo brīdi? Tagad tās ir jau 500 dienas!” telekanālam “France 24” teica viens no tuviniekiem.
“Mēs redzam, kā ķīlnieki tiek atgriezti. Viņi patiešām tiek glābti pēdējā brīdī. Viņiem vairs nav cita laika, ko gaidīt.”
Netanjahu grib vājināt palestīniešu pašpārvaldi
Kā sarunā ar “France 24” pauda Vašingtonā bāzētā Arābu līča valstu institūta vecākais rezidējošais zinātnieks Huseins Ibišs, šobrīd situācija ir nedaudz stabilāka. “Hamās” ļoti grib, lai pamiera otrais posms turpinās, jo viņi ar katru dienu atjauno savu varu Gazas joslā. Tā esot stratēģiska Izraēlas izvēle veicināt “Hamās” atjaunošanos, ja salīdzina ar Rietumkrastā valdošo palestīniešu pašpārvaldi.
“Galu galā Izraēlai ir izvēle – vai nu tā seko prezidentam Trampam un sāk pildīt otro posmu, kas nozīmētu kara beigas un būtībā “Hamās” atgriešanos Gazā – lietu, ko Izraēla nekad nepieļautu. Vai arī viņi var sākt steigties darīt to, ko kopš kara sākuma nav darījuši – sākt strādāt pie alternatīvas, kas varētu būtu ar palestīniešu pašpārvaldi saistīts alternatīvs režīms Gazā un viņi nezinātu, ko darīt. Vai arī viņi var atsākt karu, kas patiešām sadusmotu Trampu.”
Jeruzalemes Drošības un ārlietu centra vadītājs Dens Daikers telekanālam ILTV pauda vērtējumu, ka gan Izraēla, gan ASV apzinās, ka Izraēla atsāks kara darbību pret “Hamās” Gazā un ka pamiera otrais posms varētu arī neīstenoties. Drīzāk tā pirmais posms tiktu pagarināts, lai pirms kara darbības atsākšanās atbrīvotu pēc iespējas vairāk ķīlnieku.
Daikers vērš uzmanību uz to, ka ASV valsts sekretārs Marko Rubio ir vairakkārt paudis, ka teroristiskā organizācija “Hamās” ir jāiznīcina. Turklāt Rubio norāda uz “Hamās” saitēm ar Irānu, kas ir nestabilitātes un diversiju avots gan reģionā, gan visā pasaulē.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Līdz šim Gazas joslā nogalināti vairāk nekā 48 tūkstoši cilvēku, tostarp civiliedzīvotāji, liecina “Hamās” pārvaldītās Veselības ministrijas dati.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Netanjahu vadītā valdība solīja turpināt cīņu par “Hamās” likvidēšanu Gazas joslā.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
2025. gada 19. janvārī stājās spēkā pamiers starp Izraēlu un “Hamās”.
