Gutērrešs žurnālistiem norādīja, ka palīdzība nav sniegta vairāk nekā mēnesi un Gazas joslā nav pārtikas, degvielas, medikamentu un citu preču. Viņš atgādināja par Ženēvas konvencijām, kas nosaka izturēšanos pret civiliedzīvotājiem kara laikā, un uz okupācijas varas atbildību par pirmās nepieciešamības preču piegādi.
Savukārt Katarā bāzētā raidorganizācija “Al Jazeera” atsaucas uz palestīniešu varas iestādēm un vēsta, ka Izraēlas triecienos pēdējā dienā nogalināti 26 cilvēki.
Pretējs viedoklis ir Izraēlai, kura turpina militāro operāciju pret teroristu grupējumu “Hamās”. Ārlietu ministrijas pārstāvis norādīja, ka Gazas joslā netrūkst humānās palīdzības un teroristi to izmanto, lai atjaunotu savu kara mašinēriju. 42 pamiera dienās šajā teritorijā esot iebraukušas vairāk nekā 25 000 kravas mašīnas ar pirmās nepieciešamības precēm.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Līdz šim Gazas joslā nogalināti vairāk nekā 48 tūkstoši cilvēku, tostarp civiliedzīvotāji, liecina “Hamās” pārvaldītās Veselības ministrijas dati.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Netanjahu vadītā valdība solīja turpināt cīņu par “Hamās” likvidēšanu Gazas joslā.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
2025. gada 19. janvārī stājās spēkā pamiers starp Izraēlu un “Hamās”. Taču nepilnus divus mēnešus vēlāk, naktī uz 18. martu, Izraēla atsāka triecienus Gazas joslā.
