Kara nopostītajā teritorijā otrdien ieradās 93 kravas automašīnas ar pirmās nepieciešamības lietām, piemēram, miltiem, zīdaiņu pārtiku, medikamentiem un medicīnisko aprīkojumu. Taču palīdzības sūtījumi nav nogādāti uz izdales punktiem, jo Izraēlas varasiestādes ir vilcinājušās atļaut ANO darbiniekiem saņemt Gazā nogādāto palīdzību, apgalvoja ANO ģenerālsekretāra runasvīrs Stefans Dužariks.
“Blokādes dēļ ļoti maz, kas nonāk līdz mums. Nesaņemam pārtiku, tāpēc cilvēki cieš badu. Kritiski zemas ir medicīnas preču rezerves. Bet vēl viena uzkrītoša lieta ir tas, cik daudz šeit ir iznīcības. Hanjunisa izskatās kā Staļingrada,” spriež britu ķirurgs Toms Potokars, kurš strādā Gazas joslā.
Kā norāda palīdzības organizācijas, liela daļa kravu iestrēgusi vien dažu stundu braucienā no Gazas – noliktavā Jordānijā. Tur esot pārtika 200 tūkstošiem cilvēku, medicīna vairāk nekā pusotram miljonam, segas, higiēnas un skolas preces.
Izraēlas rīcība ir saistīta ar bažām, ka humānās palīdzības sūtījumus varētu sagrābt teroristu grupējums “Hamās”.
“Palīdzības mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem, nevis atbalstīt “Hamās”. Palīdzību izdalīsim konkrētos centros Gazas drošajās zonās. Šie centri sāks darbību tuvākajās dienās,” sola Izraēlas Ārlietu ministrijas pārstāvis Īdens Bartals.
ANO apgalvo, ka tās darbinieki un partneri spēj nodrošināt palīdzības nogādāšanu tiem, kam tā visvairāk ir nepieciešama.
Izraēlas un Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) ārlietu ministri otrdien telefonsarunā vienojušies, ka Izraēla atļaus piegādāt AAE sarūpētu humāno palīdzību Gazai, kas ļautu nodrošināt ar pārtiku 15 000 Gazas civiliedzīvotāju.
Pasliktinoties humānajai situācijai Gazā, pieaug starptautiskais spiediens uz Izraēlu. Eiropas Savienības ārlietu vadītāja Kaja Kallasa otrdien paziņoja, ka bloks pārskatīs savas politiskās un ekonomiskās attiecības ar Izraēlu, ņemot vērā “katastrofālo” situāciju Gazā.
Rietumkrastā zem Izraēlas šāvieniem trešdien nonākuši Eiropas Savienības valstu diplomāti un žurnālisti. Amatpersonas Briselē nosaukušas incidentu par nepieņemamu un aicinājušas to izmeklēt.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Līdz šim Gazas joslā nogalināti vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku, tostarp civiliedzīvotāji, liecina “Hamās” pārvaldītās Veselības ministrijas dati.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Netanjahu vadītā valdība solīja turpināt cīņu par “Hamās” likvidēšanu Gazas joslā.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
2025. gada 19. janvārī stājās spēkā pamiers starp Izraēlu un “Hamās”. Taču nepilnus divus mēnešus vēlāk, naktī uz 18. martu Izraēla atsāka triecienus Gazas joslā.
5. maijā Izraēla vienojās pastiprināt cīņas pret kaujinieku grupējumu “Hamās” Gazas joslā. Telaviva iesauca desmitiem tūkstošus rezervistu un pavēstīja par plāniem ieņemt vairāk teritoriju.
