ANO Klimata konferencē neizdodas vienoties par straujāku atteikšanos no fosilā kurināmā

ANO Klimata konference šogad notika Turcijas pilsētā Antālijā. Tās galvenais uzdevums bija nevis nospraust jaunus mērķus, bet gan panākt straujāku iepriekš pieņemto lēmumu un stratēģiju ieviešanu dzīvē.

Lēmumu pieņēmēji uzskata, ka Eiropa ir izpildījusi savu mājasdarbu un ir uz pareizā ceļa. Turpretī klimata aktīvisti nebūt nav apmierināti un saka, ka ziemeļu puslodes valstīm vajadzētu krietni aktīvāk palīdzēt nabadzīgiem reģioniem. 

Mērķis noturēt klimata sasilšanu zem 1,5 Celsija grādiem, kā to paredz Parīzes Klimata nolīgums, visticamāk, vairs nav īstenojams. Tā ir viena no galvenajām šīs ANO Klimata konferences atziņām. Taču tas nav iemesls, lai padotos un neko vairs nedarītu.

Lai arī cīņa ar klimata pārmaiņām politiķu dienaskārtībā vairs nav tik aktuāla kā pirms dažiem gadiem, lielie mērķi joprojām ir spēkā. To vidū arī izmešu samazināšana par 90 % līdz 2040. gadam visā Eiropas Savienībā. 

Turklāt tagad Eiropas politiķi sasaista atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem ar neatkarības un drošības palielināšanu, jo nafta un gāze pārsvarā atrodas ģeopolitiski nestabilos reģionos. 

“Mēs to pieredzējām 1973. gadā pēc naftas krīzes. Mēs to atkal pieredzējām 1979. gadā pēc Irānas revolūcijas. Mēs to pieredzējām 2022. gadā pēc šausminošā Krievijas iebrukuma. Tāpēc tagad ne tikai eiropiešiem, bet visiem pasaulē, jo trīs ceturtdaļas no mums ir fosilā kurināmā importētāji, beidzot ir jāparūpējas, lai mēs atbrīvotos no šīs atkarības klimata, konkurētspējas un neatkarības vārdā,” uzsvēra ES klimata komisārs Vopke Hukstra.

Aizvadītā vasara daudzviet Eiropā bija postoša, piemēram, plaši meža ugunsgrēki nodarīja lielus postījumus Francijā un Spānijā. Savukārt Parīzē temperatūra pārsniedza +40 grādus. Turpretī Baltijā vasara drīzāk bija slapja, un arī tas nesa zaudējumus lauksaimniekiem. Latvijas sabiedrību smagi skāra arī dabas katastrofa Nepālā, ledāja nogruvums, pēc kura bez vēsts pazuda vairāk nekā 30 ceļotāju no Latvijas.

Latvijas politiķi šoreiz uz klimata sarunām nav ieradušies. Jāsaka, ka viņi nav vienīgie, jo uz Antāliju nav atbraukuši arī daudzu citu Eiropas valstu līderi. Tomēr jau aiznākamajā gadā tieši Latvijai Eiropas Savienības prezidentūras laikā būs jāvada visu bloka valstu delegācija COP 33 sarunās. Līdz ar to ne tikai ierēdņiem, bet arī šīs jomas ministriem būs jāspēj starptautiskā līmenī runāt par ļoti detalizētiem klimata pārmaiņu jautājumiem.