Daudzi no tās dalībniekiem atzīst, ka pasaulei vairs neizdosies panākt iepriekš izvirzīto mērķi: noturēt globālās temperatūras pieaugumu ne vairāk kā 1,5 Celsija grādu līmenī, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni.
Foto: Artjoms Konohovs, Latvijas Radio Vides aizsardzības organizācija “Greenpeace” aicina neatteikties no iepriekš izvirzītā mērķa ierobežot globālo sasilšanu 1,5 Celsija grādu līmenī
Tādēļ aizvadītās vasaras karstums, spēcīgais lietus un pat traģiskie notikumi Nepālā ir tikai priekšvēstneši tam, kas varētu būt vēl gaidāms.
Sanāksmes vietā ik pa laikam vērojamas protesta akcijas, kuru dalībnieki pieprasa aktīvāku rīcību cīņā pret klimata pārmaiņām. Piemēram, sanākušie medicīnas studenti aicina pasteidzināt atteikšanos no fosilā kurināmā, lai saudzētu cilvēku veselību.
Foto: Artjoms Konohovs, Latvijas Radio Medicīnas studentu rīkotais mītiņš ANO Klimata konferences laikā Antaljā
Organizatori šo dēvē par rezultātu sasniegšanas konferenci, kuras laikā uzmanību vajadzētu fokusēt nevis uz jaunu mērķu izvirzīšanu un plānu noslīpēšanu, bet gan uz taustāmiem sasniegumiem.
Viens no tiem ir ekonomikas elektrifikācija. Konferences rīkotāji izvirzījuši mērķi, ka līdz 2035. gadam vismaz 35 % no enerģijas patēriņa pasaulē varētu nodrošināt ar elektroenerģiju. Pašlaik attiecīgais rādītājs ir nedaudz virs 20 %.
“Elektrifikācija ir īstais ceļš. Jo vairāk, jo labāk. Jo ātrāk, jo labāk. Jo tīrāk, jo labāk. Jo elektrifikācija jebkurā gadījumā sniedz milzīgu ieguvumu kaut vai energoefektivitātes ziņā,” stāsta Eiropas Savienības klimata komisārs Vopke Hukstra.
“Mēs šonedēļ esam šeit, lai parādītu partneriem, iedzīvotājiem un uzņēmumiem, ka zaļā pārkārtošanās notiek un patiesībā tā uzņem apgriezienus, jo tā ir gan ekonomiski izdevīga gan loģiska no drošības viedokļa.”
Tomēr vides aktīvisti norāda: gadījumā, ja elektrības iegūšanai tiek dedzinātas ogles, pārāk liels ieguvums planētai no tā neveidojas.
Hukstra atgādina, cik postoša Eiropā bijusi aizvadītā vasara. Nākamgad tiek prognozēts vēl lielāks karstums, mitrums un citas ekstrēmās dabas parādības. Tādēļ Eiropa neatkāpjas no Zaļā kursa mērķiem, kas paredz CO2 izmešu samazinājumu par 90% līdz 2040. gadam, un mudina arī pārējo pasauli darīt vairāk.
