Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nav gatavs noslēgt vienošanos ar Amerikas Savienotajām Valstīm par to piekļuvi retzemju metāliem, tā kā Kijiva saskata vairākus problemātiskus jautājumus vienošanās projektā. Tā vēsta britu kanāls “Sky News” un aģentūra AFP, atsaucoties uz avotiem Ukrainā, kas skaidro, ka Zelenskis šādā formā dokumentu neesot gatavs pieņemt. Dokumenta projekts šobrīd satur tikai vienpusējas saistības no Ukrainas puses un “neatspoguļo partnerību”, tā “Sky News” citē savu avotu.
Medijos gan iepriekš izskanēja citas versijas. Kāds avots aģentūrai “Associated Press” pavēstījis, ka ASV un Ukraina sarunās par vienošanos par piekļuvi Ukrainas dabas resursiem ir ievērojami virzījušās uz priekšu. Anonīmais avots aģentūrai skaidroja, ka tas noticis Baltā nama īpašā sūtņa Krievijā un Ukrainā Kīta Kelloga vizītes laikā Ukrainā šonedēļ. To, ka abas puses strādā pie vienošanās projekta, piektdienas vakarā publicētā uzrunā apliecināja arī Volodimirs Zelenskis.
“Tā ir vienošanās, kas var stiprināt mūsu attiecības. Galvenais – izstrādāt detaļas tā, lai tā varētu strādāt. Es ceru uz iznākumu – taisnīgu iznākumu,” sacīja Ukrainas prezidents.
Atsaucoties uz avotiem, laikraksts “The Wall Street Journal” vēsta, ka minētā vienošanās varētu tikt noslēgta ātrākais šodien. Izdevuma avoti apgalvo, ka vienošanās vēl neesot noslēgta, taču sarunas ir to noslēguma posmā. Precīzs dokumenta parakstīšanas laiks nav zināms.
Sarunā ar raidsabiedrību “Deutsche Welle” ASV domnīcas “Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs” kritisko minerālu drošības programmas direktore Greislina Baskarana atzīmē, ka Zelenskis ir šādas vienošanās atbalstītājs, turklāt tādas, kur apmaiņā pret piekļuvi retzemju metāliem sagaida militāro atbalstu un drošības garantijas. Ekspertei nav šaubu, ka abas puses atradīs kopsaucēju.
“Virzoties pareizā virzienā, Zelenskis atteicās parakstīt sākotnējo vienošanos, jo tajā nebija drošības garantijas. Tas būtībā nozīmētu jau saņemtās palīdzības atmaksāšanu. Runājot par 500 miljardiem dolāru kā kompensāciju par militāro palīdzību, Zelenskis apgalvoja, ka ASV militārais atbalsts nav bijis ne tuvu [šai atzīmei]. Tā kā mēs virzāmies uz vairāk līdzsvarotu pamatu abām pusēm,” skaidroja Baskarana.
Aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz trim informētiem avotiem, ziņo, ka, nepiekrītot Vašingtonas nosacījumiem par piekļuvi Ukrainas dabas resursiem, iespējama Ukrainas atslēgšana no piekļuves miljardierim Īlonam Maskam piederošā uzņēmuma “SpaceX” ātrgaitas satelītu interneta pakalpojumam “Starlink”.
Uz šo vēsti šorīt reaģējis Ukrainas Dezinformācijas pretdarbības centra vadītājs Andrijs Kovalenko. Viņš savā “Telegram” profilā raksta, ka “Starlink” pakalpojumu Ukrainā neatslēgs. Turklāt frontē darbojas arī alternatīvi sakaru līdzekļi.
Aģentūras AFP un “Reuters”, pamatojoties uz diplomātu sniegto informāciju, norāda, ka ASV virzītajā ANO rezolūcijas projektā aicināts ātri izbeigt karadarbību Ukrainā. Turklāt, atšķirībā no Ukrainas un Eiropas valstu virzītā rezolūcijas projekta, amerikāņu tekstā netiek pieminēta Ukrainas teritoriālā nedalāmība. Savukārt 65 vārdu garais rezolūcijas projekts, kas nesatur kritiku Maskavas virzienā, sākas ar sērām par traģiski zaudētajām dzīvībām “Krievijas-Ukrainas konfliktā”.
Aģentūrai AFP domnīcas “International Crisis Group” ANO lietu direktors Ričards Govans amerikāņu virzīto rezolūcijas projektu vērtējis kā nodevību pret Kijivu un dunku Eiropas Savienībai. Vienlaikus šis projekts parāda nicinājumu pret starptautisko tiesību pamatprincipiem. Pētnieka vērtējumā daudzas valstis, kas iestājas par ātrāku karadarbības izbeigšanu, bažīsies par to, ka ASV neievēro ANO Statūtus.
Aģentūra “Reuters” ziņo, ka amerikāņu virzīto rezolūcijas tekstu piektdien plānoja apspriest Eiropas Savienības valstu vēstnieki ANO. Vērts piebilst, ka aģentūrai AFP Francijas vēstnieks ANO Nikolā de Rivjērs nekomentēja ASV virzīto rezolūcijas projektu.
