Starptautiskais centrs saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumiem Ukrainā (ICPA) tika izveidots 2023. gadā, lai sauktu pie atbildības Krievijas un tās sabiedroto Baltkrievijas, Ziemeļkorejas un Irānas līderus par agresiju pret Ukrainu. Centrā darbojas prokurori no Kijivas, ES un Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) un līdz šim arī ASV, kas pievienojās centram bijušā ASV prezidenta Džo Baidena laikā.
ASV bija vienīgā valsts ārpus Eiropas, kas darbojās ICPA, kurā iesaistījušās arī Latvija, Igaunija, Lietuva. ICPA darbojas “Eurojust” paspārnē.
Šmids žurnālistiem Hāgā apstiprināja, ka ASV pirms pāris nedēļām paziņojušas, ka izstāsies no izmeklēšanas grupas, jo ASV Tieslietu ministrijā mainījušās prioritātes.
Viņš pauda nožēlu par šādu ASV lēmumu, bet uzsvēra, ka izmeklēšanas grupā darbs turpināsies.
Līdz šā gada janvārim ICPA bija savākusi aptuveni 3700 pierādījumus no 16 valstīm, kurus varētu izmantot iespējamās kara noziegumu lietās pret Krieviju saistībā ar karu Ukrainā.
ASV atbalstīja grupu finansiāli, kā arī vāca pierādījumus tās datubāzei. Paziņojumā 2023. gada novembrī “Eurojust” atzinīgi novērtēja ASV Valsts departamenta finansiālo ieguldījumu viena miljona ASV dolāru apmērā.
Šmids norādīja, ka ASV aiziešanas radītais finansiālais robs būs jāaizpilda ar ES līdzekļiem, un pauda cerību, ka pārējie dalībnieki, kas veic iemaksas, uzņemsies pierādījumu vākšanas darbu.
“Godīgi sakot, nav īsti skaidrs, kas tieši būs nākotnē,” atzina Šmids.
Janvārī tika nodrošināts finansējumu vēl sešiem mēnešiem, un Šmids pauda cerību, ka ICPA turpinās darbu arī pēc tam.
KONTEKSTS:
Tramps mēģinājis uzsākt vienpusējas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu ar Ukrainu, pat nepieaicinot Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos.
Par spīti paša izslavētajai sarunu vešanas mākai, Tramps pretrunā ar elementārākajiem diplomātijas likumiem jau pirms jebkādu sarunu uzsākšanas Maskavai faktiski apsolījis izpildīt visas tās absurdās prasības.
ASV prezidenta un Ukrainas līdera Volodimira Zelenska tikšanās Vašingtonā 28. februārī aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, jo Tramps asi kritizēja Zelenski, apsūdzot viņu nepateicībā un centienos likt šķēršļus ASV mēģinājumiem izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā. ASV prezidents Donalds Tramps 3. martā nolēma apturēt visu veidu militāro palīdzību Ukrainai.
Pēc ASV un Ukrainas delegāciju tikšanās Saūda Arābijā 11. martā ASV paziņoja, ka nekavējoties atsāks piegādāt Ukrainai izlūkdatus un militāro palīdzību. Savukārt Ukraina paziņoja, ka ir gatava pieņemt ASV priekšlikumu nekavējoties ieviest pagaidu pamieru uz 30 dienām. Tikmēr Krievija izvirzījusi vairākus ultimātus, lai piekristu pamieram un tālākām sarunām.
18. martā Tramps un Putins telefonsarunā vienojās par to, ka Krievija 30 dienas pārtrauks uzbrukt Ukrainas enerģētikas objektiem, taču vien pāris stundas vēlāk Krievija plaši apšaudīja civilos objektus Ukrainā.
Savukārt 25. marta sarunās Saūda Arābijā starp ASV un Krieviju sprieda par teritoriju un demarkācijas līnijām. Tramps arīdzan pavēstīja, ka ASV ar Ukrainu jau drīzumā varētu parakstīt līgumu par ASV līdzdalību Ukrainas derīgo izrakteņu ieguvē.
Sarunās Rijādā 25. martā, kas notika atsevišķi ar Krieviju un Ukrainu, ar ASV starpniecību panāca vienošanos pārtraukt militāros triecienus Melnajā jūrā.
