Pieminot Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā trešo gadadienu, pirmdien ANO galvenajā mītnē Ņujorkā delegāti bija pulcējušies uz jaunas rezolūcijas pieņemšanu. Nepatīkamu pārsteigumu Rietumu demokrātijām sagādāja ietekmīgākā dalībniece – ASV. Vašingtona divos balsojumos nostājās Maskavas pusē.
Šķelšanās sabiedroto vidū
Pirmajā reizē ASV balsoja pret Eiropas veidoto ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju, kurā nosodīta Krievijas agresija Ukrainā.
Otrajā reizē ASV balsoja ANO Drošības padomē par pašu izveidoto rezolūciju, kurā izvairījās no Maskavas kritikas. Rezolūciju pieņēma, bet balsojumā atturējās visas piecas Drošības padomes dalībvalstis no Eiropas – Francija, Lielbritānija, kurām ir veto tiesības, kā arī nepastāvīgās locekles Slovēnija, Dānija un Grieķija.
Ukrainas pārstāvji tomēr atzinīgi vērtēja Ģenerālās asamblejas pieņemto rezolūciju, kurā nosoda Krieviju par tās noziegumiem un karu Ukrainā.
Ukrainas ārlietu ministra vietniece Marianna Betsa izklāsta Ukrainas nostāju Foto: ZUMAPRESS.com, Bianca Otero
“Mēs atkārtojam savu prasību Krievijai pārtraukt agresijas karu pret Ukrainu un nodrošināt visu Krievijas spēku un militārā aprīkojuma pilnīgu, tūlītēju un beznosacījumu izvešanu no Ukrainas teritorijas tās starptautiski atzītajās robežās.
Mēs arī pieprasām pārtraukt Krievijas karadarbību pret Ukrainu, jo īpaši jebkurus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajiem objektiem,” vēsta Ukrainas ārlietu ministra vietniece Marianna Betsa.
Par drīzu mieru Ukrainā iestājās arī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, kura piedalījās Ģenerālās asamblejas sanāksmē. Savā uzrunā ANO viņa brīdināja, ka Kremlis tikai izliekas, ka vēlas mieru.
“Ļaujiet man pateikt nepārprotami skaidri – mēs visi gribam mieru. Ukraina pāri visam vēlas mieru. Vienīgais, kas pret to iebilst, atrodas Kremlī.
Tā ir Krievija, kas katru dienu turpina uzlidojumus Ukrainas pilsētām un nogalina iedzīvotājus. Un tajā pašā laikā izliekas, ka vēlas piedalīties miera procesā,” uzsvēra Braže.
ASV balsojums, kurā tā nostājās vienā pusē ar savām Aukstā kara laika ienaidniecēm, radīja sašutuma vilni Rietumu pasaulē. Eiropā gan eksperti, gan politiķi pauduši bažas par šķelšanos sabiedroto vidū. Izskan arī viedokļi, ka ASV vairs nav Rietumu sabiedrotais.
Nevajag atvieglot darbu Putinam
Lielu neizpratni pauduši arī politiķi ASV iekšienē. Kongresa Ukrainas grupā gan no demokrātu kongresmeņiem, gan arī no Trampa pārstāvētās Republikāņu partijas nākuši kritiski vārdi.
“Es atkārtošu vēl un vēl – Putins mēģina atjaunot sabrukušo Padomju Savienību. Viņš neapstāsies Ukrainā. Un tāpēc es uzsveru, ka mieru var panākt caur spēku,” teica kongresmenis Džo Vilsons no Republikāņu partijas.
Tam piekrīt arī demokrāts Stenijs Hojers: “Tā vietā, lai mēs darītu Krievijas darbu, kā mēs to paveicām šodien, mums ir jāpanāk Krievijas pilnīga stratēģiska sakāve. Tas kalpotu kā skaidrs brīdinājums visiem, kuri pārkāps starptautiskās tiesības un veiks kara noziegumus.”
Kongresmeņi pauda cerību uz drīzu mieru Ukrainā, bet ne uz Ukrainas rēķina. Izskanējuši arī atbalsta apliecinājumi Ukrainai un Eiropai, paužot cerību, ka ASV tomēr nepametīs Veco kontinentu vienu.
