Tikmēr Lietuvā daļa ekspertu norāda uz bažām par to, ka Vašingtona varētu izdarīt spiedienu uz Viļņu, lai panāktu sankciju atcelšanu pret Baltkrievijas mēslošanas līdzekļiem.
ASV mērķis ir panākt visu politieslodzīto atbrīvošanu
79 gadus vecais Kols līdz šim bijis ASV prezidenta Trampa īpašā sūtņa Kīta Kelloga vietnieks, iepriekš arī Trampa jurists. Vēl septembrī Kols viesojās Minskā, kur tikās ar Baltkrievijas autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko. Pēc viņa vizītes Baltkrievija atbrīvoja 52 ieslodzītos. Vēl iepriekš, jūnijā, Minska bija atbrīvojusi 14 personas, tostarp Sjarheju Cihanouski, trimdā dzīvojošās baltkrievu opozicionāres Svjatlanas Cihanouskas vīru.
Kola galvenais darbības virziens amatā būs darbs ar politieslodzīto atbrīvošanu. Kā stāsta Cihanouskas padomnieks Franaks Vjačorka, šajā virzienā Kols jau strādā vairākus mēnešus.
“Džons Kols ar Baltkrievijas politieslodzītajiem strādā kopš februāra. Mēs jau ilgu laiku iestājāmies par īpaša sūtņa iecelšanu Baltkrievijā. Un pēdējos mēnešos mēs ar viņu rūpīgi sadarbojāmies, lai nodrošinātu cilvēku atbrīvošanu. Viņš strādā tikai humanitārā virzienā.
Viņa mērķis ir vest sarunas ar Lukašenko, un Lukašenko ir ļoti sīksts sarunu vedējs. Esmu pārliecināts, ka Džonam Kolam izdosies atbrīvot daudzus politieslodzītos,” spriež Vjačorka.
Pēc vizītes Minskā Kols intervijā atzīmēja, ka amerikāņu mērķis esot atbrīvot visus politieslodzītos. Tas varētu notikt mēnešu, ne gadu laikā. Savukārt pārmaiņas pašā Baltkrievijā gan nevar notikt ātri.
“Protams, ir sarūgtinoši, ja jūsu mīļotais cilvēks neizkļūst ārā [no ieslodzījuma], bet mēs ceram, ka īsā laika periodā visi tiks ārā. Es nebiju pozīcijā, lai lemtu, kurš tieši tiks atbrīvots. Es iesniedzu piedāvājumus. Viņš [Lukašenko] ir atbrīvojis 68 cilvēkus. Tās ir pārmaiņas, kas notiek pareizā virzienā.
Mans iespaids par viņu ir tāds, ka viņš vēlas mainīties, bet tu nemainies nakts laikā, ja esi pie varas 30 gadus,” atzina Kols.
Lietuva nevēlas pieļaut sankciju mīkstināšanu
Vjačorka neuzskata, ka tuvākajā laikā sagaidāms Vašingtonas un Minskas attiecību ievērojams atkusnis, taču Kols atzinis, ka mērķis ir arī attiecību normalizēšana ar Minsku. Kā nekā ASV atcēlusi sankcijas Baltkrievijas nacionālajai lidsabiedrībai “Belavia”, solot arī atjaunot ASV vēstniecības darbu Minskā.
Trampa uzmanība Minskai ir pragmatiska, un Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT vēsta, ka tas dara bažīgus Lietuvas politiķus un diplomātus, proti, Lietuva varētu nonākt amerikāņu spiediena ietekmē. Uzmanības centrā ir sankcijas mēslošanas līdzekļiem. Iespējamā sankciju atcelšana Baltkrievijas mēslošanas līdzekļu tranzītam caur Lietuvu esot apspriesta jau pirms vairākiem mēnešiem.
Tiesa gan, sankcijas pret Baltkrievijas mēslošanas līdzekļiem ir Eiropas Savienības sankcijas, tāpēc Vašingtonai būtu jāpārliecina arī Brisele.
Savukārt Lietuva jau lūgusi Briseli pastiprināt sankcijas pret Minsku. Šis lūgums izskanējis Lietuvā ielidojošo kontrabandas balonu dēļ, kas vairakkārt apdraudējuši Viļņas lidostas darbību. ASV sūtnis Kols paudis viedokli, ka gadījumā, ja Eiropa redzēs, kā sankcijas atceļ amerikāņi, arī eiropieši galu galā sankcijas pret Minsku atcelšot, vienīgi esot grūti pateikt, kad tas notiks.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā jau vairāk nekā 30 gadu valda bijušais sovhoza (padomju saimniecības) priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašenko, kurš 1994. gadā uzvarēja prezidenta vēlēšanās.
Kopš tā laika viņš koncentrējis arvien lielāku varu savās rokās, ierobežojis demokrātiju un apspiedis jebkādu opozīciju.
Nopietnākais pārbaudījums Lukašenko režīmam bija 2020. gadā, kad pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā sākās masu protesti.
Par vēlēšanu uzvarētāju tika pasludināts Lukašenko, bet opozīcija apsūdzēja valdošo režīmu vēlēšanu rezultātu viltošanā. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.
Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijas pilsētu ielās izgāja simtiem tūkstoši cilvēku, bet protesti tika ar spēku apspiesti. Daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.
Lukašenko laika gaitā izveidojis ciešas attiecības ar Krieviju. Viņš ļāva Krievijas karaspēkam izmantot Baltkrievijas teritoriju kā placdarmu iebrukumam Ukrainā, taču atturējies tieši iesaistīt Baltkrieviju karadarbībā Ukrainā.
