Uzņēmuma mērķis ir atjaunot zudušās sugas. Un pirmā, kas no jauna atdzimusi, ir briesmīgie vilki, kas ir krietni lielāki par pelēkajiem vilkiem un tiem tuvākie mūsdienās dzīvojošie radinieki. Tiem ir arī nedaudz platāka galva, gaišs biezs kažoks un spēcīgāks žoklis, norādīja uzņēmums.
Šie dzīvnieki pleistocēna un agrīnā holocēna laikmetā dzīvoja Amerikas teritorijā, kas stiepās uz dienvidiem līdz Venecuēlai un uz ziemeļiem līdz pat Kanādai. Pirmās šīs sugas pārstāvja atliekas atrada 1854. gadā, bet nosaukumu šie grandiozie vilki ieguva četrus gadus vēlāk.
“Colossal Biosciences” zinātnieki īpašās vilku sugas pazīmes izpētīja, pateicoties seno fosiliju DNS.
Trīs vilcēni radīti, pateicoties 13 000 gadu vecam briesmīgā vilka zobam, kas atrasts Ohaio, kā arī 72 000 gadus vecam galvaskausa fragmentam, kas atrasts Aidaho štatā. Abi ir daļa no dabas vēstures muzeju kolekcijām.
Zinātnieki arī izmantojuši asins šūnas no dzīviem pelēkajiem vilkiem. Šo ģenētisko materiālu viņi pārnesa uz mājdzīvnieku suņa olšūnu. Kad embriji bija gatavi, tos pārnesa surogātmātei – arī mājas sunim –, un pēc 62 dienām piedzima ģenētiski modificētie mazuļi.
Šobrīd vilcēni dzīvo aptuveni 2000 hektāru lielā teritorijā, kas atrodas slepenā vietā, kas norobežota ar 3 metrus augstu zooloģiskā dārza žogu. Dzīvniekus arī cieši uzrauga apsardzes darbinieki, droni un tiešraides kameras.
Un, lai arī šobrīd pasaulē atgriezušies jau trīs šīs sen izmirušās sugas pārstāvji, tas nenozīmē, ka tie jau drīz būs atkal sastopami Ziemeļamerikas pļavās.
Ģenētiski radītie kucēni fiziski atgādina briesmīgo vilku mazuļus, taču viņi, visticamāk, nekad neiemācīsies nogalināt milzīgu alni vai briedi, jo viņi šīs iemaņas neiegūs no saviem savvaļas vilku vecākiem, norādīja uzņēmuma galvenais dzīvnieku aprūpes eksperts Mets Džeimss.
Nākotnē “Colossal Biosciences” plāno atgriezt pasaulē arī citu sen izmirušu dzīvnieku sugas, piemēram, vilnas mamutus, Tasmanijas vilkus, dodo un citus.
“Colossal Biosciences” arī paziņoja, ka ir klonējuši četrus sarkanos vilkus, izmantojot asinis, kas ņemtas no ASV dienvidaustrumu daļas kritiski apdraudētās sarkano vilku populācijas savvaļas vilkiem. Mērķis ir panākt lielāku ģenētisko daudzveidību nelielajā nebrīvē turēto sarkano vilku populācijā, ko zinātnieki izmanto, lai pavairotu un palīdzētu glābt šo sugu.
