Tiesa atcēla viņa arestu procesuālu iemeslu dēļ, taču pret Junu aizvien tiek veikta izmeklēšana saistībā ar bezprecedenta karastāvokļa izsludināšanu.
Smaidošo Junu viņa atbalstītāji sagaidīja ar ovācijām.
Paziņojumā, ko Juns izplatījis ar savu advokātu starpniecību, teikts, ka viņš “noliec savu galvu pateicībā tautas priekšā”.
64 gadus vecais Juns kļuvis par pirmo Dienvidkorejas prezidentu, kurš tiek tiesāts kriminālprāvā, vēl formāli esot amatā. Viņš janvārī tika apcietināts un ir apsūdzēts sacelšanās vadīšanā, par kuru var tikt piespriests mūža ieslodzījums vai pat nāvessods.
Juna advokāti apgalvo, ka izmeklēšanai jau no paša sākuma trūka leģitimitātes, un apstrīd viņa apsūdzēšanas likumību, jo karastāvokļa izsludināšana ir valsts galvas kompetencē.
Piektdien tiesa lēma atbrīvot Junu no apcietinājuma.
Dienvidkorejas Konstitucionālajai tiesai vēl jāizlemj, vai oficiāli atcelt Junu no amata. Parlaments decembrī viņu atstādināja no amata impīčmenta ceļā.
Ja Konstitucionālā tiesa apstiprinās Juna atcelšanu, divu mēnešu laikā būs jāsarīko jaunas prezidenta vēlēšanas.
Juna impīčmenta prāvā liela loma bija jautājumam, vai viņš pārkāpis konstitūciju, izsludinot karastāvokli, kas ir paredzēts nacionālas ārkārtējās situācijas vai kara gadījumiem.
Juns 3. decembra vakarā pārsteidza valsti un starptautisko sabiedrību, izsludinot karastāvokli pirmoreiz kopš astoņdesmitajiem gadiem un nosūtot karavīrus un helikopterus uz parlamentu.
Prezidents 4. decembra rītā atcēla karastāvokli pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti aicināja prezidentu to atcelt. Parlaments kopš 14. decembra ir atstādinājis Junu no amata impīčmenta ceļā.
Juns kā pamatojumu karastāvokļa noteikšanai minēja opozīcijas lomu, apsūdzot to simpatizēšanā Ziemeļkorejai. Kopš Korejas kara beigām 1953. gadā starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju oficiāli pastāv karastāvoklis, jo karš beidzās ar pamieru, nevis miera līgumu.
