Šie priekšlikumi faktiski atbilst Krievijas maksimālajām prasībām, kuras Ukraina atkārtoti noraidījusi kā līdzvērtīgas kapitulācijai.
Avots, kas vēlējies saglabāt savu anonimitāti, pastāstījis, ka Vašingtonas priekšlikumi paredz “Krimas un citu Krievijas ieņemto reģionu atzīšanu” un armijas samazināšanu līdz 400 000 vīru.
ASV piedāvātais miera plāns arī paredz, ka Ukraina atsakās no visiem tālas darbības rādiusa ieročiem.
Avots gan atzinis, ka Kijiva īsti nesaprot, vai tas ir ASV prezidenta Donalda Trampa plāns, vai arī viņa “svītas” iecere.
Nav arī skaidrs, ko, pēc Vašingtonas domām, vajadzētu darīt Krievijai apmaiņā pret šo prasību izpildi.
Par to, ka Vašingtona varētu ieņemt stingrāku pozīciju pret Ukrainu, liecina arī ziņas par Kijivu atbalstošā īpašā sūtņa Kīta Kelloga iespējamo atkāpšanos nākamā gada janvārī.
Viņš asi nosodījis Krievijas uzbrukumus, bet nonācis pie slēdziena, ka ar Ukrainas jautājumu strādā pārāk daudz ierēdņu, un prezidenta administrācija neatzīst, ka tieši Krievija kavē miera sarunas.
Kellogs saviem kolēģiem esot teicis, ka janvāris būtu loģisks laiks viņa pilnvaru beigām, jo viņam būtu nepieciešams Senāta atbalsts darba turpināšanai. Kellogs arī ir uzsvēris, ka viņš nav plānojis palikt Trampa administrācijā uz ilgāku laiku.
Pagaidām nav skaidrs, kurš varētu stāties Kelloga vietā, un vai Tramps vispār saglabās īpašā sūtņa Ukrainas jautājumos amatu.
ASV tīmekļa izdevums “Axios” iepriekš ziņoja, ka Maskava un Vašingtona kopīgi gatavojot slepenu plānu gandrīz četrus gadus ilgušā kara izbeigšanai. Kremlis atteicies šīs ziņas komentēt, vēlāk paziņojot, ka nekādu jaunumu jautājumā par miera noregulējumu neesot.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā šī gada janvārī. Viņš mēģinājis uzsākt vienpusējas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu, nepieaicinot Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos.
Tas nedeva rezultātus. Vēlāk notika Trampa un Zelenska tikšanās Vašingtonā 28. februārī, kas aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, Tramps apsūdzēja Zelenski šķēršļu likšanā ASV mēģinājumiem izbeigt karu un pēc dažām dienām pat nolēma apturēt militāro palīdzību Ukrainai.
Krievijas un Ukrainas pārstāvji 2025. gadā vairākkārt tikušies, lai pārrunātu pamiera iespējas. Par tām tieši runājuši arī Tramps ar Putinu. Taču Kremlis katru reizi īslaicīgi noteikto pamieru pārkāpis.
2025. gada jūlija vidū ASV prezidents paziņoja, ka Krievijai ir 50 dienas laika, lai izbeigtu karu Ukrainā – pretējā gadījumā tai un tās tirdzniecības partneriem draud sankcijas. Taču 28. jūlijā ASV prezidents šo termiņu samazināja, dodot Kremlim tikai 10 līdz 12 dienas šim uzdevumam. Tramps pavēstīja, ka Putins viņu ir nokaitinājis un ilgāk vilcināties vairs nav vērts.
2025. gada 15. augustā Tramps un Putins tikās Aļaskas pilsētā Ankoridžā, lai apspriestu iespējamo pamieru Ukrainā. Sarunas beidzās bez rezultāta, Putinam uzstājot uz Ukrainas kapitulāciju.
Trīs dienas vēlāk Vašingtonā, ASV ieradās arī Zelenskis un ES līderi, lai apspriestu pamiera iespējas un drošības garantijas Ukrainai pēc kara beigām, bet joprojām būtisks progress nav panākts.
