Par to, kas, viņaprāt, ir svarīgs Latvijas aizsardzībā, un pie kā vēl jāpiestrādā, ar “Lemko” sarunājās Latvijas Televīzijas ārvalstu ziņu korespondents Gints Amoliņš.
ĪSUMĀ:
Hibrīdkarš ir pirmais solis ceļā uz fizisku konfliktu
Gints Amoliņš: Šeit Latvijā jums bija tikšanās ar Latvijas militārpersonām. Ko Latvija un Ukraina var mācīties viena no otras?
Arsens Dmitriks: Pirmkārt, mūsu mērķis, atbraucot pie jums, ir dalīties mūsu pieredzē. Vissvarīgākais ir pastāstīt par savām kļūdām, kuras diemžēl pieļāvām, lai jūs arī tās nepieļautu.
Mēs zaudējām hibrīdkarā. Tā rezultātā mums ir fizisks karš kaujas laukā. Šo operāciju Maskava sāka Krimā, un rezultātā notika plaša mēroga iebrukums 2022. gadā.
Pie jums jau notiek hibrīdkarš. Tās ir šīs balonu zondes, droni, informatīvais karš un desmitiem citu metožu. Un mēs esam atbraukuši pie jums pastāstīt nevis par to, kā karot, bet gan par to, kā mēs līdz galam nenostrādājām šajā ziņā, lai jūs maksimāli tam pievērstos.
Ja jūs tagad maksimāli nepievērsīsiet uzmanību hibrīdkaram un ja jūs diemžēl arī to zaudēsiet, tad rezultāts būs fizisks karš.
Par hibrīdkaru sakāt, ka uzvarēt to ir galvenais, ka tas ir fundaments, tas ir pirmkārt.
Hibrīdkarš – tas mainās ļoti ātri. Nevar tā būt, ka metodes, kas bija efektīvas pirms trim gadiem, būs efektīvas arī tagad. Ienaidnieks ātri mācās, moskaļiem [red. – Krievijai] tam ir veseli institūti, kas strādā dažādiem mērķiem. Karš var notikt izglītības jomā, kultūras, informācijas un reliģiskajā jomā. Arī reliģijas vidē ir atsevišķs hibrīdkarš. Un uz to ir jāreaģē ļoti ātri un ienaidniekam sāpīgi.
Es uzskatu, ka, ieviešot pretpasākumu kopumu dažādos virzienos, viņi vairākas reizes padomās, pirms uzbrukt.
Latvijas palīdzība Ukrainai. Vai tā palīdz ietekmēt un noteikt kara gaitu?
Ūdens asina akmeni. Tā ir ukraiņu paruna. Un vēl var teikt – piliens pa pilienam, un krūze jau pilna ar ūdeni.
Jebkāda palīdzība – vai tas būtu viens drons, vai tā būtu viena F-16 iznīcinātājlidmašīna – Ukrainai tā ir vajadzīga, un mēs esam par to esam ļoti pateicīgi.
Tas pats drons – tas glābj un pasargā kāda mūsu karavīra dzīvību kaujas laukā. Un tas ir mūsu galvenais uzdevums – pasargāt mūsu Ukrainas iedzīvotājus. Jo viņi ir tie, kas tālāk būvēs valsti. Un jūs mums ar to palīdzat, un mēs esam ļoti pateicīgi.
No ienaidnieka apmēra nav jābaidās – jācīnās ar prātu
Jūs tomēr esat tie, kas esat tur, frontē. Jūsu puiši un meitenes. Viņi stāv frontē, kas ir tūkstoš kilometrus gara.
Es tikko esmu atbraucis no frontes. Patlaban mūsu korpuss kopā ar citām Ukrainas aizsardzības spēku vienībām aizsargā frontes posmu, pret ko vērsts viens no galvenajiem ienaidnieka uzbrukumiem.
Pirms dažiem mēnešiem situācija bija kritiska, bet kopīgiem spēkiem mēs apturējām divu Krievijas armiju un jūras kājnieku korpusa ofensīvu. Tas ir vairāk nekā 100 000 ienaidnieka karavīru. Mūsu bija apmēram 40 000.Tas vēlreiz pierāda, ka kvantitāte nav viss.
Nav jābaidās no ienaidnieka apmēra. Mēs cīnāmies ar prātu.
Ienaidnieks pilnībā iznīcina sava personālsastāva dzīvības. Aptuveni divarpus mēnešu laikā ienaidnieks mūsu frontes posmā zaudēja aptuveni 10 000 cilvēkus – tie ir apstiprināti skaitļi. Desmit tūkstošus. Tur ir pilns ar sadegušiem Krievijas karavīru līķiem, simtiem tehnikas vienību. Un viņi nāk, nāk un nāk.
Ja jūs izmantosiet savu apvidu, reljefu, savas zināšanas par to un pareizi izplānosiet savu aizsardzību, tad, ticiet man, jūs spēsiet cīnīties ar moskaļiem.
Baltijas valstīm jāapvienojas cīņā pret agresoru
Kas nepieciešams Latvijai un kopumā Baltijas valstīm, lai mēs varētu efektīvi aizsargāties pret militāriem draudiem? Mums ir meži. Kas vēl tas būtu praktiskā ziņā?
Tas, ko es varu ieteikt no savas pieredzes. Pirmkārt, Baltijas valstīm ir jāapvienojas. Tās ir Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija. Tām ir jābūt vienai lielai aizsardzības līnijai un vienai milzīgai ekosistēmai, kas būs tāds liels mūris. Tas ietvertu inženiertehniskos šķēršļus, tajā skaitā mīnēšanu, bezpilota lidaparātus, elektroniskā kara pretdarbību, gaisa un optisko izlūkošanu. Aizsardzības ekosistēmai jābūt vienotai.
Mūsu pieredze liecina, ka tas nozīmē apvienotā štāba izveidošanu. Tas būtu viens liels, kopīgs štābs, kurā būs pārstāvji no katras valsts, kas atbildēs par aizsardzību.
Kāds bruņojums mums vajadzīgs? Vai tā ir pretgaisa aizsardzība vai droni?
Nav iespējams visiem iedalīt vienādus ieročus vai aizsardzības taktiku. Piemēram, Somijā ir viens konkrēts apvidus reljefs, bruņojums un karavīri. Igaunijā citāds, jums Latvijā trešais, Lietuvā ceturtais un Polijā – vēl piektais.
Es papētīju, piemēram, ka vieniem ir vairāk purvains reljefs, bet citiem – dabiski šķēršļi kā upes un lieli ezeri. Polijā ir meži. Turklāt jums vēl ir sāpīga vieta – Kaļiņingradas (Karaļauču) kakls (jeb Suvalku koridors). Tas nozīmē, ka katram no šiem uzdevumiem tiek atlasīti līdzekļi, ar kuriem tos ar izpildīt.
Tomēr, kā teicu, vissvarīgākais ir mijiedarbība un sadarbība ar kaimiņiem, un apvienota šo valstu štāba izveide, kas cīnīsies vienā lielā ekosistēmā.
Tāpat arī ar NATO.
Obligāti! Bet ir jābūt kopīgam štābam, kas būs atbildīgs par šo aizsardzību. Un apvienotais štābs izlems, kur izvietot pārtvērējus, kur kādus dronus, kur kādu tehniku un visu pārējo. Kādās vietās var izmantot kārpuķēžu tehniku, jo tur slikta grunts. Bet citur efektīvāka būtu bruņutehnika uz riteņiem. Atkarībā no apvidus. Taču viss būtu jāizlemj vienā centrā un vienam komandierim. Vienam.
Pašreizējās Krievijas kara metodes ir izdevīgas tikai īstermiņā
Doneckas apgabals. Tur strādā arī jūsu korpuss. Situācija tur joprojām ir sarežģīta.
Situācija ir sarežģīta, patiesi. Ienaidnieks tagad kā savu galveno uzdevumu uzskata Doneckas apgabala ieņemšanu. Šo uzdevumu viņš cenšas īstenot dažādos veidos. Bet pats galvenais, kas jāzina, – moskaļs dodas tur, kur viņam ļauj doties. Proti, tur, kur ļauj mūsu aizsardzības spēki.
Viņš izmēģināja mūsu frontes daļu – pie Dobropiļas – viņam nekas neizdevās. Tagad viņš cenšas mazliet mainīt pieeju. Pokrovskas pusē – tur viņam daļēji izdodas. Tagad viņš cenšas iet tur. Arī Limanas frontē viņiem ir daļēji panākumi. Lēnītēm, lēnītēm lien uz priekšu.
Bet globāli, stratēģiskā līmenī viņiem ir smagi. Viņiem ir ļoti grūti. Tāpēc tagad mēs redzam viņu standarta metodes. Kas tās ir? Tieši tā – civiliedzīvotāju apšaudīšana. Viņi iznīcina Slovjansku, Kramatorsku, Družkivku, Kostjantiņivku ar droniem un visu pārējo. Vai tur ir civiliedzīvotāji vai bērni – viņiem vienalga.
Tagad viņi pāriet arī dziļumā. Viņi sāk iznīcināt apgabalu centrus, kas atrodas tuvāk kauju līnijai. Arī triecieni pa Kijivu. Es uzskatu, ka tā ir viņu vājuma izpausme kaujas laukā. Vai tas ir efektīvi? Es domāju, ka tas ir efektīvi īstermiņā. Ilgtermiņā tas nav efektīvi.
Krievijas uzsākto karu var apturēt, bet ne izbeigt
Jūs norādījāt, ka turpinās kaujas frontes līnijā, bet Krievija turpina uzbrukt arī Ukrainas pilsētām, kā Kijivai, Ļvivai, ar raķetēm un “Šahed” droniem. Kā piespiest Krievijas Federāciju apturēt karu? Vai tas būtu ģeopolitiskajā līmenī?
Jā. Mums ir jāizdara tā, lai šis karš vairs nebūtu izdevīgs tiem, kas palīdz Krievijai.
Jebkurš karš nozīmē resursus. Jā, Krievija ir liela valsts – viņiem ir daudz naftas, cilvēku, resursu un visa pārējā. Taču ir labs piemērs – Padomju Savienība. Tā bija vēl spēcīgāka. Un, ja noteiktas valstis, noteiktas personas vēlas, lai karš tiktu izbeigts, un to attiecīgi paskaidros cilvēkiem, kuri atbalsta Krieviju, tad es uzskatu, ka karadarbību varēs apturēt. Ne izbeigt, bet apturēt – es uzskatu, ka tas ir iespējams.
Bet ne izbeigt?
Nē, karš nekad nebeigsies. Ukrainai ir tūkstošgadīga vēsture. Paskatieties uz Ukrainas vēsturi – diemžēl mēs vienmēr esam karā.
Mēs to nevēlamies, bet mums ir tāda atrašanās vieta, mums ir tādi kaimiņi. Un vairumā gadījumu mēs esam bijuši karā ar savu austrumu kaimiņu. Teiksim, kā ir.
Ja būs ugunspārtraukšana, karš tāpat turpināsies un Krievijas centīsies..?
Jā. Ugunspārtraukšana – tas ir laiks. Tas ir laiks sagatavoties mums, tas ir laiks sagatavoties Krievijai. Jautājuma būtība ir – kurš šo laiku izmantos racionālāk un pareizāk? Vai Krievja ar jaunu sparu ieslēgs hibrīdkaru? Viennozīmīgi, jā. Bet kas mūs attur no tā ieslēgšanas? Varbūt mēs arī jau strādājam šajā virzienā?
Mēs saprotam, ka, ja būs ugunspārtraukšana, tad pienāks laiks, un viņi atkal mauks. Un mums jādara viss iespējamais, lai viņi vairs neuzbruktu.
Kā man teica viens Galvenās izlūkošanas pārvaldes virsnieks – jā, Putina reiz nebūs, bet būs cits. Viņš saka: “Mēs esam radīti, lai karotu.. un iekarotu.” Jā, nevis lai “karotu”, bet lai “iekarotu”. “Tas ir mūsu galvenais mērķis,” viņš teica. Tad par ko gan mēs varam runāt? Viņiem jau no mazotnes galvā tiek borēts, ka mēs esam varena impērija, kurai ir jāiekaro.
Karš mainījis Ukrainas armiju un sabiedrību
Vai tagad Ukraina ir citāda valsts, nekā bija?
Fundamentāli cita. Ukraina ir cita valsts, cita armija. Es redzēju Ukrainas armiju 2014. gadā. Es redzēju Ukrainas armiju 2022. gadā. Es redzēju Ukrainas armiju tagad, 2025. gadā. Tās ir trīs fundamentāli atšķirīgas armijas, un mūsu spējas pieaug ļoti strauji.
Reizēm mēs vienkārši sēžam un atceramies. Kad mums 2016. gadā debesīs pacēlās “maviks” (“MAVIC DJI”) drons, mēs visi skatījāmies uz to “maviku” kā uz Mesiju. Tagad “maviks” ir izejmateriāls, kā lodes. Proti, mēs ar vien attīstāmies, attīstāmies un attīstāmies.
Un arī pēc kara beigām mums ir jāturpina un, manuprāt, mēs noteikti turpināsim attīstīties.
Un sabiedrība?
Labs piemērs bija 2022. gada 24. februāris. Būsim godīgi – visi domāja, ka mums atlikušas tikai dažas dienas. Bet ko izdarīja mūsu sabiedrība? Apvienojās. Jā, liela nozīme bija ieročiem, ko mums bija sagādājuši mūsu draugi. Liela loma bija politiskajiem lēmumiem. Bet vissvarīgāko lomu nospēlēja sabiedrības saliedēšanās. Mēs visi esam vienoti pret “moskaļu”. Visi.
Mēs nesen veicām analīzi, ka Ukraina šobrīd ir viens no lielākajiem sabiedrības saliedētības centriem. Diemžēl, mēs saliedējamies tikai pēc sāpīgām situācijām. Diemžēl.
Ja sabiedrība būs vienota, ticiet man, mums nebūs ko baidīties no ienaidniekiem.
Tāpēc es vēlreiz uzsveru, ka jums, Baltijas valstīm, ir jāapvienojas, jāsaliedējas. Jābūt vienam veselam. Jābūt vienai lielai Baltijas ģimenei. Manuprāt, tas ir reāli.
