Pirmdien, 3.martā, Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže paziņoja, ka nevēlamo personu sarakstā iekļauti vēl 16 Gruzijas pilsoņi, taču viņu vārdus nepubliskoja.
Iepriekš Lietuvas ārlietu ministrija informēja, ka iebraukšanas aizliegums noteikts vēl 74 šīs valsts amatpersonām, tai skaitā septiņiem Konstitucionālās tiesas tiesnešiem, citu tiesu tiesnešiem, prokuroriem un policijas pārstāvjiem.
Sankcijas noteiktas par nopietniem un sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī par represijām pret tautu.
Arī Igaunija līdzīgu ierobežojumu pirmdien noteica 55 Gruzijas prokuroriem, tiesnešiem, policistiem, parlamenta deputātiem un citām personām, kas atbildīgas par protestētāju vajāšanu.
“Vardarbība, ko Gruzijā izmanto pret protestētājiem, žurnālistiem un opozīcijas līderiem, ir nepieņemama, noziedzīga un pārkāpj cilvēktiesības,” uzsvēra Igaunijas ārlietu ministrs.
KONTEKSTS:
Gruzijā nerimst protesti, kamēr strīdīgā ceļā ievēlētais parlaments turpina darbu faktiski vienas partijas sastāvā, jo opozīcija no saviem mandātiem atteikusies. 2024. gada 14. decembrī “Gruzijas sapņa” kontrolētā elektoru kolēģija, kuru opozīcija boikotēja, ievēlēja arī jaunu prezidentu – Mihailu Kavelašvili. Tikmēr Zurabišvili solīja strādāt pie atkārtotu vēlēšanu rīkošanas.
2024. gada 28. novembrī valdošā partija “Gruzijas sapnis” paziņoja, ka nolēmusi līdz 2028. gadam atteikties no valsts iestāšanās sarunām ar Eiropas Savienību. Lēmums pieņemts mēnesi pēc parlamenta vēlēšanām, kuras uzskatītas par izšķirošu pagrieziena punktu valsts vēsturē: vai turpināt līdzšinējo kursu un nonākt arvien lielākā atkarībā no Krievijas, vai arī panākt valdības maiņu un straujākā tempā virzīties uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
Vēlēšanās par uzvarētāju nosaukta valdošā prokremliskā partija “Gruzijas sapnis”, savukārt opozīcija uzskata rezultātus par viltotiem un tos neatzīst.
