“Baltijas valstu primārais uzdevums ir turpināt stiprināt savas aizsardzības un atturēšanas spējas, atbalstīt Ukrainu, vājināt Krieviju. Un mēs esam NATO līderi šajā ziņā – Baltijas valstis jau nākamgad sasniegs Hāgā panākto vienošanos par 5% no IKP ieguldījumiem aizsardzībā,” teica Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (“Jaunā Vienotība”).
“Tieši mūsu valstis ir pirmā drošības līnija – mēs kopā sargājam ES un NATO ārējo robežu, ieguldot ievērojamus līdzekļus gan infrastruktūras stiprināšanā, gan cilvēkresursos.
Kur diendienā sargā robežu, cīnās pret Krievijas hibrīddraudiem – migrācijas instrumentalizācijas, kā arī piemēro ES sankcijas un novērš to apiešanu.”
Iespējama vēl ciešāka sadarbība
Kopumā gan rakstveida paziņojumos, gan arī preses konferencē varēja saprast, ka Baltijas līderu vidū valda optimisms: ir panākts daudz, bet vēl ir vieta arī uzlabojumiem.
Kā norādīja Baltijas Asamblejas prezidents Jānis Vucāns (ZZS), šogad notikusī atslēgšanās no Krievijas energotīkla un pieslēgšanās Eiropas elektroenerģijas tīklam ir vēsturisks solis, tomēr Baltijas valstīm vēl būtu jāpadziļina sadarbība enerģētikas jomā.
“Tas, ko šogad esam panākuši un atvienojušies no Krievijas sistēmas, no BRELL un sinhronizējušies ar Eiropu, tas ir milzīgs panākums un tas parāda, cik stipri esam.
Krievija mūs vairs nevar apdraudēt, mūs vairs nevar šantažēt. Nevar pateikt – mēs jūs atvienosim no tīkla – nē, mēs esam paši atvienojušies. Tas ir sasniegums,” uzsvēra Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris.
Baltijas Asamblejas vērtējumā valstīm ir nepieciešama kopīga enerģētiskā stratēģija. Uzrunājot žurnālistus, Vucāns arī minēja, ka Baltijas valstis ir atgriezušās pie diskusijas par kopīgiem medicīnas iepirkumiem, kā arī medicīnas rezervju veidošanu. Viņš norādīja, ka šo mērķu sasniegšanai nepieciešams pārvarēt darbības un regulējuma atšķirības starp mūsu valstīm. To plānots risināt arī ar reģionālas darba grupas izveidi.
Savukārt Saeimas sēžu zālē piektdien galvenais Baltijas Asamblejas sesijas akcents bija saistīts ar transporta savienojamības nozīmi ekonomiskajai attīstībai, drošības garantijām un reģiona vienotībai.
“Piemēram, “Via Baltica”, “Rail Baltica”. Mums tas ir ir jādara, lai būtu labāka militārā mobilitāte, mums tas ir jādara, lai karaspēks varētu ātrāk pārvietoties. Mums tas jādara arī, lai mūsu ekonomikai būtu noturīgāka, lai ekonomika būtu diversificētāka,” atzina Budris.
Uz provokācijām nepieciešama saskaņota atbilde
Rīgā piektdien tikās arī Baltijas valstu ārlietu ministri.
Uz Latvijas Radio jautājumu, vai Baltijas valstis pēdējā laika notikumu kontekstā varētu lemt pilnībā slēgt robežu ar Baltkrieviju vai noteikt stingrākus ierobežojumus ceļošanai uz Baltkrieviju, valstu nostāju var tikai noprast. Visplašāk atbildēja Lietuvas ārlietu ministrs Budris. No viņa atbildes noprotams, ka līdzšinējā saskaņotā valstu nostāja par šiem notikumiem kā hibrīduzbrukumu Minskai tika skaidri nodota. Budris gan uzsvēra arī turpmāku nepieciešamību valstu rīcības saskaņotībai.
“Mums to (provokācijas – red.) nevajag pieļaut. Raugoties nākotnē, koordinācija ir [īstais] rīks. Tā kā es patiešām ceru, ka Baltkrievijas režīms pārskatīs savu tagadējo rīcību – ieliks to lielākā bildē, kas tas ir, pret ko viņi šādi rīkojas –, un tad vairs nebūs vajadzības ieviest papildu pasākumus,” teica Budris.
Baltijas valstu ārlietu ministri sanāksmē Rīgā Foto: Rihards Millers, Latvijas Radio
Lietuvas ārlietu ministrs norādīja, ka Eiropas Savienības līmenī plānots pārrunāt iespējamās sankcijas pret Baltkrieviju gadījumā, ja ar esošajiem pasākumiem neizdodas novērst šādu provokatīvu Minskas rīcību.
Visi Baltijas valstu ministri uzsvēra, ka uz jebkādām Krievijas vai Baltkrievijas provokācijām būs saskaņota Baltijas valstu atbilde.
Turklāt gan Igaunijas, gan Lietuvas ārlietu ministri uzsvēra nepieciešamību sadarboties ES un NATO līmenī. Igaunijas ārlietu ministrs Magnuss Cahkna savukārt pauda, ka vajadzības gadījumā robežu ar Krieviju varēs slēgt dažu stundu laikā.
Kopīgiem spēkiem jāaizstāv Baltijas intereses Eiropā un ASV
Latvijas ārlietu ministre Braže savā atbildē atsaucās uz jau zināmajiem ierobežojumiem – ka vairs netiks izsniegtas jaunas licences pārvadājumiem uz Baltkrieviju un ka ir apturēti neregulārie pasažieru pārvadājumi uz Baltkrieviju.
Savukārt uz jautājumu par to, vai Baltijas valstis spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu Eiropas līmenī, lai panāktu Ukrainai un arī mums labvēlīgu iznākumu, ārlietu ministri atzina, ka tas nav viegli. Un īstais process par to notiek tikai pēdējos mēnešos. Darāmā vēl ir daudz, kaut vai atceroties Beļģijas nostāju Krievijas aktīvu iesaldēšanas jautājumā.
Braže arī norādīja, ka Baltijas valstis kopīgiem spēkiem strādā pie aktīvas transatlantiskās diplomātijas, īsteno lobija darbu ASV Kongresā, lai nodrošinātu Baltijas drošības iniciatīvas atbalsta nepārtrauktību, militāro palīdzību, kopīgas mācības un Austrumu flanga drošības stiprināšanu.
“Mūs novērtē, un, citējot ASV administrācijas pārstāvjus, Baltijas valstis ir paraugsabiedrotie,” vēstīja Braže.
Igaunijas ārlietu ministrs Cahkna atgādināja, ka trijatā varam panākt daudz vairāk, kā arī norādīja uz nepieciešamību veidot kopīgas attiecības ar ASV.
“Ķestutis nupat atgriezās no ASV, viņam bija ļoti svarīga tikšanās, es došos svētdien un zinu, ka Baiba dosies pavisam drīz. Mēs bieži vien dodamies visi kopā, bet nākamgad mums tiešām jāstrādā pie transatlantiskajām attiecībām, attiecībām ar ASV. Jo mēs neesam Eiropas Savienība, bet mēs pārstāvam kaut ko īpašu, mēs pārstāvam ko tādu, kam ASV cilvēki tic un tāpēc mums ir jāstrādā kopā,” uzskata Cahkna.
