Šis nav pirmais incidents ar neidentificētiem droniem Belģijā – Briseles un Ljēžas lidostas pagājušajā nedēļā bija spiestas apturēt darbību līdzīgu dronu dēļ. Tie manīti arī virs militārajām bāzēm un Antverpenes ostas.
Beļģijas aizsardzības ministrs Teo Frankens ļoti skaidri arī atzina – beļģi nespēj ar droniem tikt galā, jo “pēdējos divus vai trīs gadus ir “snauduši””. Tāpēc arī tagad Vācija, Francija un Lielbritānija apsolījušas nosūtīt uz Beļģiju personālu un aprīkojumu, lai palīdzētu beļģiem cīnīties pret droniem valstij svarīgu objektu tuvumā.
Pagaidām Beļģijas valdība ir izvairījusies vainot Krieviju pie šo bezpilota lidaparātu parādīšanās, taču izlūkdienesti tur aizdomās ārvalstu avotus – un Kremli kā visticamāko vaininieku. To, ka Krievija varētu būt ticams aizdomās turamais, atzina arī Beļģijas aizsardzības ministrs.
Izskanējusi arī versija, ka pēkšņā dronu aktivitāte valstī saistīta ar to, ka Beļģija pašlaik ar Eiropas Savienību (ES) apspriež veidus, kā izmantot Krievijas centrālās bankas aktīvus Ukrainas labā, kas ir iesaldēti Beļģijā esošajā depozitārijā “Euroclear”.
Beļģi baidās šai naudai ķerties klāt, jo uztraucas par Krievijas atriebību un juridiskajām sekām, kamēr Eiropas Komisija (EK) mēģina rast veidus, kā dalīt riskus un beļģiem palīdzēt. Šie bezpilota lidaparātu uzlidojumi gan rada papildu spriedzi valstī, kurā jau tā pastāv bažas par to, kā Krievija varētu reaģēt.
