Dodiks ilgstoši ir apšaubījis Bosnijas un Hercegovinas pastāvēšanu un centies uzturēt etniskās nesaskaņas daudznacionālajā valstī. Taču tiesas spriedums var pielikt punktu viņa ilgajai politiskajai karjerai.
No cietuma būs iespēja izvairīties
Bosnijas tiesa trešdien nolasīja spriedumu vairāk nekā gadu ilgušā procesā pret valsts sastāvā esošās Serbu Republikas vadītāju Miloradu Dodiku saistībā ar apsūdzībām, ka viņš nav pildījis ANO augstā pārstāvja Kristiāna Šmita rīkojumus.
Šmits uzrauga to, lai Bosnijas sastāvā esošie valstiskie veidojumi – Serbu Republika un musulmaņu un horvātu pārvaldītā Bosnijas un Hercegovinas Federācija – ievērotu 1995. gadā parakstīto Deitonas miera līgumu, kas noslēdza trīs gadus ilgušo asiņaino Bosnijas karu, un faktiski veido pamatu Bosnijas konstitūcijai.
Tiesa piesprieda Dodikam vienu gadu ilgu cietumsodu un aizliegumu sešus gadus ieņemt politiskus amatus.
Visticamāk, ka Dodikam nebūs jāsēž aiz restēm, jo viņš varēs izvairīties no cietuma, samaksājot vairāk nekā 18 tūkstošu eiro lielu soda naudu.
Taču būtiskāks ir aizliegums Dodikam ieņemt vēlētus amatus. Tas būtu milzīgs trieciens politiķim, kurš vairāk nekā 30 gadus ir atradies vadošos amatos Serbu Republikā.
Dodiks neuzskata sevi par vainīgu
Tikpat ilgi Dodiks ir darījis visu, lai apšaubītu Bosnijas un Hercegovinas pastāvēšanu un virzītos uz to, lai panāktu Serbu Republikas neatkarību. Pēdējos gados Dodiks uzvedās arvien agresīvāk, un viņa kontrolētais Serbu Republikas parlaments pieņēma vairākus likumus, kas ir pretrunā ar Deitonas miera līgumu un apdraudēja valsts stabilitāti, kā arī kavēja Bosnijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES).
2022. gadā Bosnija un Hercegovina saņēma Eiropas Sacienības (ES) kandidātvalsts statusu, taču līdz šim tā nav izpildījusi visus kritērijus, lai uzsāktu iestāšanās sarunas. Tas lielā mērā ir noticis tāpēc, ka Dodiks ir centies uzturēt iekšpolitiskās nesaskaņas valstī.
Dodikam būs divas nedēļas laika, lai augstākā tiesas instancē apstrīdētu viņam nelabvēlīgo spriedumu.
Uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas Dodiks paziņoja, ka neuzskata sevi par vainīgu, jo ir rīkojies Bosnijas serbu interesēs.
Viņa advokāts sacīja, ka Dodiks vēl nav izlēmis, vai apstrīdēs spriedumu.
Serbu Republikas parlaments, kur Dodika sabiedrotajiem ir vairākums, ceturtdien sanāca uz ārkārtas sēdi, lai apspriestu likumprojektus, kas ierobežotu Bosnijas centrālās valdības pilnvaras Serbu Republikā.
Kremlis un Orbāns aizstāv savu sabiedroto
Trešdien vakarā reģiona galvaspilsētā Baņa Lukā ieradās Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs, lai tiktos ar Dodiku un izrādītu viņam savu atbalstu. Vučičs sacīja, ka spriedums pret Dodiku ir “uzbrukums Serbu Republikai”.
Vēl viens Dodika sabiedrotais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns sociālajā medijā “X” paziņoja, ka Dodiks ir politisko raganu medību upuris.
Savukārt Kremlis paziņoja, ka pret Dodiku īsteno politisku vajāšanu, “kas ir vērsta ne tikai pret viņu, bet pret visiem patriotiskajiem spēkiem”.
ASV Valsts departamenta pārstāve Tamija Brūsa tikmēr pauda Vašingtonas atbalstu Bosnijas tiesas spriedumam un Deitonas miera līgumam.
The United States has invested for decades in a stable Bosnia and Herzegovina. We firmly oppose any actions by local leaders that would undermine security and stability. We support Dayton and Bosnia and Herzegovina’s sovereignty and territorial integrity. — Tammy Bruce (@statedeptspox) February 27, 2025
Daudzi bosnieši tiesas procesu pret Dodiku uzskata par testu Bosnijas un Hercegovinas centrālajām institūcijām, kuras līdz šim tika uzskatītas par ļoti vājām. Taču trešdienas tiesas spriedums ir atjaunojis cerību, ka nav nemaz tik slikti.
Bosnijas un Hercegovinas valsts funkcionē
Sarajevas Universitātes socioloģijas profesors Senadins Lavičs ir gandarīts, ka Bosnijas tiesu sistēma ir spējusi noturēties pret milzīgu politisko spiedienu, kas tai ir bijis jāiztur Dodika prāvas laikā.
“Spriedums apliecināja, ka Bosnijas un Hercegovinas valsts funkcionē, ka tās tiesu sistēma pastāv, ka ir tiesneši, kuri prot piemērot likumus un prot to darīt profesionāli,” Lavičs sacīja raidsabiedrībai “Amerikas balss”.
“Nav svarīgi, ko mums stāsta Dodiks vai cilvēki ap viņu, bet mums ir svarīgi pievērsties projektam, kas turpinās ilgu laiku un jau 35 gadus nav atkāpies no plāna sadalīt Bosniju un Hercegovinu.”
Politologs Šačirs Filandra uzskata, ka Bosnijas institūcijas ir izturējušas šo testu, bet tiesas lēmums ievadīja Dodika politiskās karjeras beigas: “Šīs lietas mācība ir tāda, ka valsts jebkurā gadījumā ir pārāka, tas ir, svarīgāka, būtiskāka, spēcīgāka par jebkuru indivīdu, un ka politisko amatu un partiju pozīciju ļaunprātīga izmantošana personīgās varas saglabāšanai neatmaksājas.”
