Lielbritānijas premjers ceturtdien viesojās Baltajā namā, lai ar ASV prezidentu runātu par pamiera sarunām un Eiropas un Ukrainas interesēm tajās, kā arī lūkotu pēc ASV drošības garantijām, kas Eiropas un Ukrainas ieskatā pamiera gadījumā ir ļoti būtiskas.
Kopīgās preses konferences laikā Tramps sacīja, ka miera līgums ar Krieviju vai nu tiks noslēgts ātri, vai var netikt noslēgts vispār.
Prezidents arī uzsvēra, ka ir “atvērts daudzām lietām” attiecībā uz drošības garantijām, taču vispirms vēlas panākt Krievijas un Ukrainas vienošanos.
Tramps piebilda, ka, viņaprāt, Krievijas vadonis Vladimirs Putins turēs savu vārdu, noraidot Stārmera brīdinājumus, ka pamiers bez ASV atbalsta ļautu Krievijai atkal iebrukt Ukrainā. Kā noteica Tramps – ja britiem vajadzēs palīdzību, es vienmēr būšu ar viņiem, bet palīdzību viņiem nevajag, viņiem ir lieliska armija un viņi paši var par sevi parūpēties.
Savukārt Stārmers izteicās, ka viņam ar Trampu esot bijusi ļoti laba diskusija un uzstāja, ka miera līgumam ir jābūt atbalstītam ar spēku un godīgam pret Ukrainu.
“Likmes nevarētu būt augstākas. Mēs esam apņēmības pilni strādāt kopā, lai panāktu labu darījumu.
Mēs apspriedām plānu, lai panāktu stingru un godīgu mieru, kuru Ukraina pati palīdzēs veidot un kas būs balstīts uz spēku, lai neļautu Putinam pēc tam atgriezties. Es cieši sadarbojos ar citiem Eiropas līderiem šajā jautājumā, un Lielbritānija ir gatava sūtīt karavīrus un pacelt lidmašīnas, lai kopā ar sabiedrotajiem nodrošinātu līguma ievērošanu, jo tikai tā panāksim noturīgu mieru,” pēc tikšanās pavēstīja britu premjers.
Apspriež arī muitas tarifus
Abi līderi runāja arī par ievedmuitu, ko Tramps grasās noteikt Eiropas Savienībai. Trampam tika vaicāts, vai Stārmers pārliecinājis viņu neuzlikt britiem ievedmuitu, uz ko ASV prezidents atbildēja, ka premjers esot centies un pastāvot ļoti laba iespēja ātri noslēgt tirdzniecības darījumu, un ievedmuita tad nebūtu nepieciešama. Stārmers savukārt minēja jaunu ekonomisku vienošanos ar ASV, kuras pamatā esot progresīvas tehnoloģijas.
Arī Stārmers, tāpat kā Francijas prezidents Emanuels Makrons, nevairījās pielabot Trampu, kad Baltā nama saimnieks atkal runāja par to, ka eiropieši no Ukrainas esot atguvuši tai iedoto naudu. Stārmers arī nevairījās atbildēt uz publisku viceprezidenta Dž.D.Vensa kritiku, kurš norādīja uz vārda brīvības pārkāpumiem Lielbritānijā, kas skarot amerikāņu tehnoloģiju uzņēmumus un attiecīgi arī Amerikas pilsoņus. Stārmers uzreiz noteica, ka vārda brīvība Lielbritānijā ir bijusi jau ļoti, ļoti ilgu laiku, un tā arī turpināsies ļoti, ļoti ilgu laiku.
Stārmers nebija ieradies pie Trampa ar tukšām rokām un pasniedza Trampam aploksni ar karaļa Čārlza III ielūgumu Trampam ierasties vizītē Lielbritānijā. Tramps uzaicinājumu esot pieņēmis un viņa viesošanās Lielbritānijā būs jau otrā valsts vizīte pie britu monarhiem, jo 2019. gadā viņš tikās ar nu jau mūžībā aizgājušo karalieni Elizabeti II.
Trampam ceturtdien arī bijusi saruna ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti. NATO vadītājs paziņojis, ka alianses dalībvalstis palielina savas investīcijas aizsardzībā un gatavo papildu finansiālu atbalstu Ukrainai.
Tramps savukārt pagarinājis dažas pirms daudziem gadiem Krievijai noteiktās sankcijas. Jāpiezīmē, ka iepriekš viņš izteicies, ka sankcijas pret Krieviju “kādā brīdī” tiks atceltas.
ES plāno iecelt sūtni miera sarunām
ASV prezidentam piektdien paredzēta tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, ar kuru plānots parakstīt retzemju minerālu līgumu. Tāpat abi prezidenti pārrunās turpmāku militāro ASV atbalstu Ukrainai.
Savukārt aģentūra “Bloomberg vēsta, ka Eiropas Savienības līderi (ES) nākamnedēļ tikšanās laikā apsvērs īpašā sūtņa iecelšanu iespējamām sarunām par kara Ukrainā izbeigšanu. Ukrainas amatpersonas jau mudinājušas Briseli ātri nosaukt pārstāvi iespējamām miera diskusijām.
Sagaidāms, ka Eiropas līderi izmantos 6. marta samitu, lai noteiktu vienotu nostāju par Ukrainas aizsardzības un drošības garantijām. Samits kalpos arī kā platforma, lai iezīmētu Eiropas Savienības plašāku redzējumu par Ukrainas nākotnes drošību un iespējamo pēckara noregulējumu.
Līderi apspriedīs, kādiem vajadzētu būt miera nosacījumiem un kādas saistības bloks ir gatavs uzņemties, lai atbalstītu Kijivu jebkurās sarunās. Turklāt Eiropas Komisija gatavojas nākt klajā ar plānu, kā veicināt kontinenta aizsardzības nozari, ieguldot simtiem miljardus eiro.
