ĪSUMĀ:
Eiropas sabiedrotie strādās pie plāna, lai izbeigtu karu Ukrainā un nodrošinātu ilgstošu mieru, tostarp sniedzot drošības garantijas, šovakar paziņoja Stārmers.
Vienojas par četru soļu plānu
Līderi vienojušies par četru soļu plānu – turpināt sniegt militāro palīdzību Ukrainai un palielināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju, nodrošināt, ka Ukraina piedalās jebkādās sarunās par kara izbeigšanu, nepieļaut, ka pēc miera līguma noslēgšanas Krievija īsteno jaunu uzbrukumu, kā arī izveidot valstu koalīciju, lai aizstāvētu Ukrainu un garantētu mieru valstī.
Stārmers arī paziņoja, ka Lielbritānija piešķirs Ukrainai 1,6 miljardus mārciņu, lai iegādātos 5000 pretgaisa aizsardzības raķešu.
Tās tiks ražotas Belfāstā, radot darbavietas Lielbritānijas aizsardzības nozarē.
“Eiropai ir jāveic smagais darbs,” viņš sacīja, vienlaikus norādot, ka vienošanās panākšanai ir nepieciešams ASV atbalsts: “Ļaujiet man skaidri pateikt, ka mēs piekrītam Trampam par steidzamo nepieciešamību panākt ilgstošu mieru. Tagad mums ir jāstrādā kopā, lai to panāktu.”
“Es nepiekrītu, ka ASV ir neuzticams sabiedrotais, nav divu tik cieši sabiedroto valstu [kā Lielbritānija un ASV],” atbildot uz žurnālistu jautājumiem, sacīja Stārmers. Viņš teica, ka samita dalībnieki vadījušies no tā, ka “šis ir plāns, pie kura mēs strādājam kopā ar ASV un ar ASV atbalstu. Tieši tādēļ es vakar vakarā runāju ar Trampu”.
Eiropas valstu līderiem samitā pievienojās arī NATO un Eiropas Savienības (ES) vadītāji, kā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Kanādas premjers Džastins Trudo un Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans. Visi vienojušies drīzumā atkal tikties, lai “noturētu plānoto darbību tempu” un turpinātu strādāt pie kopīgā plāna.
Watch Live: My press conference at the leaders’ summit https://t.co/n5jnxTkonO — Keir Starmer (@Keir_Starmer) March 2, 2025
Līderi uzsver ASV atbalsta un arī drošības garantiju nozīmi
Vācijas kanclers Olafs Šolcs pēc sanāksmes atgādināja, cik svarīgs ir arī ASV atbalsts Ukrainai:
“Ir svarīgi, ka visi šeit ir skaidri likuši saprast, ka atbalstīs Ukrainu. Tā ir valsts, kas pakļauta uzbrukumam, Krievijas agresijas upuris. Tas nozīmē, ka mums attiecīgi jārīkojas, jāatbalsta Ukraina finansiāli un militāri. Visi zina, ka lielākie atbalstītāji ir ASV un Vācija, tāpēc starptautiskais un arī transatlantiskais atbalsts ir svarīgs.”
Eiropas līderu samits Londonā Foto: via REUTERS, Javad Parsa
Savukārt Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena diskusijas raksturoja kā “ļoti labas un tiešas”:
“Mēs runājām par visu, kas saistās ar miera panākšanu caur spēku. Protams, drošības garantijas Ukrainai ir vissvarīgākās. Bet tām ir jābūt visaptverošām, tas nozīmē, ka Ukrainai ir jābūt spēcīgā pozīcijā.
Faktiski Ukraina jāpārvērš tērauda dzeloņcūkā, ko iebrucēji nevar aprīt.”
Arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rite žurnālistiem sacīja, ka “šī bija ļoti laba tikšanās, jo redzams, ka Eiropas valstis dara vairāk – pirmām kārtām, lai nodrošinātu, ka Ukrainai ir tas, kas tai vajadzīgs, lai tā varētu turpināt cīņu tik ilgi, cik nepieciešams”.
“Mēs redzam arī to, ka Eiropas valstis patiešām pastiprina centienus, lai palīdzētu ar drošības garantijām brīdi, kad tiks noslēgta miera vienošanās. Ir acīmredzams, ka vienošanās vēl nav panākta, pamiera vēl nav, bet mums ir jāsagatavojas šim brīdim un jānodrošina, ka Eiropas valstis ir gatavas palīdzēt ar drošības garantijām,” teica Rite.
“Un šeit es patiešām redzēju, ka pie šī galda ir diezgan daudz valstu.
Protams, iniciatīvu uzņēmās Apvienotā Karaliste un Francija, bet arī citas valstis vēlas palīdzēt, un, manuprāt, tas ir svarīgi,” sacīja NATO ģenerālsekretārs.
Rite arī atzinīgi novērtēja to, ka vairāk Eiropas valstu gatavojas palielināt aizsardzības izdevumus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc samita devās uz tikšanos ar Lielbritānijas karali Čārlzu III.
Lielbritānijas karalis Čārlzs III un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Foto: AFP, JOE GIDDENS
Leiena: Eiropa steidzami jāapgādā ar jaunu bruņojumu
Savukārt ceturtdien Briselē notiks Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju ārkārtas sanāksme, kurā spriedīs par turpmāko atbalstu Ukrainai. Šajā samitā piedalīsies arī Ungārijas līderis Viktors Orbāns un Slovākijas premjers Robers Fico, kuri iestājas pret ieroču sūtīšanu Ukrainai un pieprasa Kijivai sākt sarunas ar Krieviju par kara izbeigšanu.
Leiena norādīja, ka ceturtdien iepazīstinās ar plānu, kā Eiropu steidzami apgādāt ar jaunu bruņojumu.
“Tagad ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs palielinātu izdevumus [aizsardzībai], (..) ir svarīgi, lai mēs sagatavotos visļaunākajam,” uzsvēra Leiena.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena Foto: AFP, TOBY MELVILLE
Vēršoties pie ASV prezidenta Donalda Trampa, viņa sacīja:
“Mēs esam gatavi kopā ar jums aizstāvēt demokrātiju, aizstāvēt principu, ka pastāv tiesiskums, ka nedrīkst iebrukt kaimiņvalstī un iebiedēt savu kaimiņu vai ar spēku mainīt robežas.”
“Mūsu kopējās interesēs ir novērst turpmākus karus,” viņa norādīja.
Cilvēki Londonā pauž atbalstu Ukrainai
Tikmēr pie Lielbritānijas premjera rezidences Dauningstrītā pulcējušies simtiem Ukrainas atbalstītāju. Lai gan Eiropas līderu samits notika Lankasteras namā, pie premjera rezidences pulcējušies cilvēki, kas skandē saukļus “Paldies, Lielbritānija!”, “Krievija ir teroristiska valsts” un “Pasaule, nenodod Ukrainu!”. Tāpat sanākušajiem ir dažādi plakāti ar Ukrainu atbalstošiem uzrakstiem.
Dimitro: “Tas ir ļoti sarežģīti. Es domāju, ka neviens negaidīja, ka ASV uzgriezīs Eiropai muguru. Ka tā būs atturīga, piedāvājot savu atbalstu. Šobrīd Eiropas valstu līderiem ir ļoti sarežģīti izdomāt – ko darīt šajā situācijā.”
Oksana: “Ja būsim godīgi, mēs esam ļoti lepni ar savu prezidentu, jo viņš visai pasaulei parādīja, kas mēs esam. Ukraina, kas cīnās par savu izdzīvošanu. Bija ļoti skumji redzēt, kā prezidents Tramps uzvedās. Tas ir skumji, bet mēs ceram, ka mēs uzvarēsim. Ja visa pasaule būs ar mums, mēs uzvarēsim.”
Endrjū: “Sakrustosim pirkstus un cerēsim, ka mēs varam atdzīvināt šo vienošanos. Bet izskatās tā, ka Tramps ir “nomazgājis rokas” no Ukrainas. Un pateicis Eiropai un Ukrainai, ka tās tagad būs vienas pašas. Ko mums darīt? Šis ir ļoti svarīgs brīdis. Mēs dzīvojam vēsturiskā laikā. Ko mums kā eiropiešiem darīt? Ir tikai viena lieta – aizsargāt Eiropu, aizsargāt Ukrainu!”
KONTEKSTS:
Svētdien, 2. martā, Londonā pēc britu premjera Kīra Stārmera uzaicinājuma pulcējās Eiropas līderi, lai apspriestu tālākos soļu Ukrainas un drošības jautājumos.
Baltijas valstu līderi uz samitu netika aicināti, un tas izraisījis sašutumu šo valstu vidū. Tā vietā Stārmers pirms samita ar šo valstu līderiem sazinājās attālināti.
Stārmers paziņojis, ka Lielbritānija, Francija un Ukraina izstrādās plānu kara izbeigšanai un miera nodrošināšanai Ukrainā. Pēc tam šo plānu paredzēts apspriest ar ASV.
Samits Lielbritānijā seko saspringtajām Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un ASV prezidenta Donalda Trampa sarunām ASV Baltajā namā. Tramps asi kritizēja Zelenski, apsūdzot viņu nepateicībā un centienos likt šķēršļus ASV mēģinājumiem izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā.
Bija paredzēts, ka tikšanās laikā ASV un Ukrainas līderi parakstīs vienošanos par Ukrainas derīgo izrakteņu ieguvi. Sarunu noslēgumā plānotā preses konference tika atcelta un līgums netika parakstīts.
