Kā Elizejas pils saimnieks Emanuels Makrons, tā arī Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers uz Vašingtonu dodas meklēt amerikāņu atbalstu drošības garantijām Ukrainā pēc potenciālā pamiera noslēgšanas. Briti un francūži strādā pie plāna, kas paredzētu nosūtīt Eiropas miera uzturēšanas spēkus uz Ukrainu, ja ASV prezidenta Donalda Trampa miera centieni izrādīsies sekmīgi.
Taču viņi pretī pieprasa ASV drošības garantijas, proti, ASV militārās un izlūkošanas spējas, kas atbalstītu Eiropas izvietotos miera uzturētājus Ukrainā.
Ceļā uz Vašingtonu Stārmers žurnālistiem uzsvēra, ka drošības garantijām ir jābūt pietiekamām, lai Vladimiru Putinu atturētu no karadarbības.
Premjera ieskatā, ja tiks noslēgts pamiers bez atbalsta, tas Putinam dos iespēju gaidīt un atgriezties, jo viņa ambīcijas attiecībā uz Ukrainu esot diezgan acīmredzamas:
“Sliktākais no visiem iznākumiem, ja karadarbība tiktu pārtraukta, ir īss pārtraukums, nevis ilgstošs miers. Un es domāju, ka tas nozīmē, ka ir jābūt drošības garantijām. Es esmu norādījis, ka mēs pilnībā pildīsim savu lomu. Ir jābūt ASV atbalstam, jo pretējā gadījumā es nedomāju, ka tas Putinu atturēs.”
Lai gan Tramps nosaucis Stārmeru par “ļoti jauku puisi”, Baltā nama saimnieks sūdzējies, ka Makrons un Stārmers nav darījuši pietiekami daudz savu valstu drošībā. Fakts, ka Lielbritānija apņēmusies palielināt aizsardzības izdevumus, varētu atvieglot Stārmera sarunas ar Trampu.
“Pats galvenais, un tas tiešām ir mūsu attiecību pamats, ir mūsu kopīgās vērtības – atvērtība, demokrātija, vārda brīvība, izaugsme un iespēja tiekties pēc neatkarības arī nākotnē. Mēs šonedēļ parādījām, ka esam gatavi to aizstāvēt, jo veicām lielāko aizsardzības budžeta palielinājumu kopš Aukstā kara,” uzsver Stārmers.
Britu premjers šonedēļ paziņoja, ka Lielbritānija līdz 2027. gadam aizsardzībai atvēlētos izdevumus palielinās līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta:
“Es uzskatu, ka mums tagad ir jāmaina sava pieeja valsts drošībai. Tāpēc mēs esam gatavi stāties pretī mūsu nestabilās pasaules izaicinājumiem. Iemesls tam ir skaidrs. Putina agresija Ukrainā neapstājas. Krievijas spiegu kuģi apdraud mūsu ūdeņus. Krievijas lidmašīnas ielido mūsu gaisa telpā. Krievijas kiberuzbrukumi skāra mūsu veselības aprūpes sistēmu. Un tikai pirms septiņiem gadiem Solsberi ielās gaišā dienas laikā notika Krievijas ķīmisko ieroču uzbrukums.”
Par drošības garantijām piektdien Vašingtonā ar Trampu runās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Uzmanības centrā būs vienošanās par minerāliem, kurā drošības garantiju nav, un Zelenskis izteicies – minerālu līguma liktenis būšot atkarīgs no sarunām ar Trampu.
“Mūsu komandas sadarbojas ar ASV, un mēs gatavojamies sarunām šo piektdien. Līgums ar ASV, atbalsts mūsu valstij un mūsu tautai, miera un drošības garantijas — tās ir būtiskas, lai nodrošinātu, ka Krievija vairs nekad neiznīcinās citas tautas. Man un mums visiem pasaulē ir ļoti svarīgi, lai amerikāņu palīdzība netiktu apturēta. Spēks ir būtisks ceļā uz mieru,” iepriekš pauda Zelenskis.
Savukārt Stambulā šodien tiekas ASV un Krievijas amatpersonas. Vašingtona norādījusi, ka sarunās Krievijas karš pret Ukrainu un drošības situācija apspriests netikšot.
Tā vietā galvenā uzmanība tiks pievērsta vēstniecību un diplomātisko pārstāvniecību darbības atsākšanai, kas ir viens no trim galvenajiem mērķiem, kas izskanēja Saūda Arābijas sarunu noslēgumā.
