ĪSUMĀ:
Pēc Afganistānā, Sīrijā un Irākā ciestajām sakāvēm ekstrēmisti meklē jaunus placdarmus, un pateicīga augsne ir valstis ar lielu musulmaņu skaitu, vāju valdības kontroli, viegli caurstaigājamām robežām un, kas īpaši svarīgi, lielu skaitu jaunu un nabadzīgu cilvēku. Rezultātā džihādisti pārorientējas no Tuvajiem Austrumiem uz Āfriku.
Kopš 2001. gada 11. septembra terora aktiem labi zināmās teroristu organizācijas “Al-Qaeda” filiāle “Jama’at Nusrat al-Islam wal-Muslimin” (JNIM, Islāma un musulmaņu atbalsta grupa) pastiprinājusi uzbrukumus, uzbrūkot degvielas transportam un bloķējot piegādes Mali galvaspilsētai Bamako.
Šis grupējums iegūst finanses gan no kontrabandas, gan nolaupot cilvēkus pret izpirkuma maksu, izspiežot “nodokļus” no uzņēmējiem un kopienām, zogot liellopus. Tāpat arī savus taustekļus sāk izlaist šķietami sakautā “Islāma valsts”.
No Mali saņemtas ziņas, ka valsts ziemeļos nogalināta sieviete, kura soctīklos aicināja armiju aizsargāt savus pilsoņus. Mariamai Sisē sociālajā tīklā “TikTok” bija ap 100 000 sekotāju. Viņas aktivitātes ievēroja ekstrēmisti – bruņoti vīrieši nolaupījuši sievieti tirgū Tonkas pilsētā, un viņa publiski nošauta.
Rietumvalstis aicina savus pilsoņus atstāt Mali
Oktobra beigās ASV brīdināja savus pilsoņus nekavējoties atstāt Mali, drīz šim piemēram sekoja Francija un Lielbritānija. Tikmēr daudzi Mali komentētāji soctīklos apgalvo, ka tas viss ir pārspīlēts vai pat meli, bet īstie teroristi esot rietumvalstīs. Savu viedokli viņi pauž franciski, kas joprojām ir Mali vienojošā valoda.
Kemani Keita no Bamako “Facebook” tīklā komentē: “ASV administrācija vienmēr izplata viltus brīdinājumus par Mali; patiešām ir degvielas deficīts teroristu uzbrukumu dēļ, taču tas skar tikai dažas valsts teritorijas, līderi strādā pie risinājuma.”
Šāda reakcija nav pārsteigums. Āfrikā daudziem ir vienkāršots uzskats, ka pie visa vainīgas Rietumu lielvalstis, taču satraukumu pauž arī Āfrikas Savienība, kas aicina uz steidzamu starptautisku reakciju, tostarp izlūkdatu apmaiņu.
Āfrikas Savienības Komisijas priekšsēdētājs Mahmuds Ali Jusufs izteicis dziļu satraukumu par drošības situāciju Mali, “kur teroristu grupas ir radījušas blokādes, traucējušas piekļuvi būtiskajām precēm un būtiski pasliktinājušas humāno situāciju civiliedzīvotāju vidū”. Jusufs arī aicina nekavējoties atbrīvot trīs Ēģiptes pilsoņus, kurus, pēc viņa teiktā, nesen nolaupījuši ekstrēmisti.
Vieta tukša nepaliek
“Kā tas mēdz būt ar Amerikas Savienotajām Valstīm, mēs novērsāmies no galvenā mērķa – un tagad tas mūs vajā,” ASV izdevumam “Northeastern Global News” atzīst Viljams Mailss, politikas zinātnes profesors, kurš daudz ceļojis pa Rietumāfriku.
“Tā kā Rietumu humānās palīdzības un pretterorisma atbalsts ir atkāpies no reģiona, draudi tā stabilitātei ir pieauguši,” norāda politikas zinātnes asociētā profesore Marta Džonsone. Viņa ir plaši dokumentējusi jauniešu smago ekonomisko situāciju Rietumāfrikā – bezdarbs ir ārkārtīgi augsts pat to vidū, kuriem izdevies iegūt augstāko izglītību, un dusmas vēršas pret esošajiem līderiem.
Valstu skaits, kurās reģistrēts vismaz viens terorakts, 2024. gadā pieauga no 58 līdz 66, kas ir lielākais lēciens kopš 2018. gada, liecina Globālā terorisma indekss. Pērn globālā tendence pirmo reizi septiņu gadu laikā mainījās uz slikto pusi – 45 valstīs teroristu aktivitāte pieauga, kaut arī 34 valstīs situācija uzlabojās.
ASV īpašais vēstnieks un pretterorisma koordinators Neitans Seils šā gada sākumā norādīja, ka Sāhelas reģions (robežjosla starp Sahāras tuksnesi un savannu) veido 51 procentu no nāves gadījumiem pasaulē, kas saistīti ar terorismu, un to skaits kopš 2019. gada pieaudzis desmitkārtīgi.
“Rietumāfrika turpina veidoties par globālā terorisma epicentru,” Seils brīdināja ASV Kongresa Pārstāvju palātā, runājot par Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku.
Huntas padzen frančus, bet ne ekstrēmistus
Pēdējais lielais uzbrukums notika pērn 17. septembrī Bamako, kad JNIM vienlaikus uzbruka vairākām vietām, ieskaitot militāro policijas akadēmiju un lidostu. Pēc dažādām ziņām, bojā gāja 77 līdz 100 cilvēku.
2022. gadā ar JNIM saistītā “Katiba Macina” (Macinas bataljons) ciematos valsts vidienē nogalināja 132 civiliedzīvotājus. Tā kā Mali ap 90 procenti iedzīvotāju ir musulmaņi, konfliktam ar reliģiju nekāds sakars nav bijis.
Viens no pirmajiem teroraktiem galvaspilsētā pieredzēts 2015. gada martā, kad populārā restorānā Bamako ar “Al-Qaeda” saistīti slepkavas nošāva piecus Mali pilsoņus, francūzi un beļģi.
2020.–2023. gadā militāristu huntas cita pēc citas sagrāba varu Mali, Burkinafaso un Nigērā. Jaunie režīmi ir ļoti noraidoši pret gadu desmitiem ilgušo Francijas ietekmi, un bijusī koloniālā vara bija spiesta izvest karaspēku, kas šeit atradās, lai palīdzētu cīņā pret teroristiem. Turklāt šīs trīs valstis pagrieza muguru pat saviem kaimiņiem – šogad janvārī izstājās no ECOWAS, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas, un izveidoja Sāhelas aliansi.
Tomēr tikt galā ar kaujiniekiem ir daudz grūtāk, nekā nomainīt tiesnešu franču stila parūkas pret afrikāņu tradicionālajiem tērpiem, kā to lika izdarīt lielā daļā kontinenta populārais Burkinafaso līderis, kapteinis Ibrahims Traore.
Francijas karavīri pabeidz misiju Mali Foto: AFP
Vēl viens drauds Mali stabilitātei ir tuaregu separātisti valsts ziemeļos. Šī klejotāju tauta viena no pēdējām pretojās franču kolonizatoriem 20. gadsimta sākumā, vēlāk saņēma atbalstu no kādreizējā Lībijas vadoņa Muamara Kadāfi, bet tagad stājas pretim valdības spēkiem. Kā jau klejotāji, viņi neatzīst Francijas noteiktās koloniālisma laika robežas.
Tuaregi likvidēja “Vagner” algotņus
Iepriekšējām Mali un Nigēras valdībām izdevās noslēgt miera līgumus ar tuaregu sacelšanās vadītājiem, oficiālo varu atbalstīja ASV un Francija, bet pēc apvērsumiem šī sadarbība ir zudusi.
Pēc 2023. gada apvērsuma Nigērā Francija izveda savu karaspēku, noslēdzot desmit gadus ilgušo pretterorisma misiju. Oktobrī Parīze apturēja pretterorisma sadarbību ar Mali, un abas valstis pasludināja viena otras diplomātus par “persona non grata”.
Mali un Nigēras huntu draudzība ar Krieviju terorisma apkarošanā nav devusi jūtamu labumu. Te vietā atcerēties šogad jūlija beigās notikušo – tuaregu vadītā separātistu alianse Mali ziemeļos netālu no Alžīrijas robežas veiksmīgi uzbruka Krievijas algotņiem no bēdīgi slavenā “Vagner” grupējuma. Ja var ticēt tuaregiem, nogalināti 84 “vāgnerieši” un 47 Mali karavīri.
Mali iedzīvotāji ar Krievijas vadoņa Vladimira Putina portretu. Krieviju šeit daudzi uzskata par pretspēku Rietumu koloniālismam Foto: AFP, FLORENT VERGNES
Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs publiski paziņoja, ka Kijiva sniegusi tuaregiem izlūkošanas informāciju. Mali un arī Nigēra reaģēja ar lēmumu pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.
Mali darbojušies arī Latvijas karavīri
Savulaik operācijās Mali piedalījušies arī Latvijas karavīri, kuri uz šo valsti devās 2013. gadā. Tā bija Eiropas Savienības misija, piedaloties arī Norvēģijai, paredzēta tikai Mali militāristu apmācībai, bez iesaistes kaujas operācijās. Latviju pārstāvēja tikai pāris karavīri, kas bija izvēlēti savas franču valodas prasmes dēļ. Latvijas līdzdalība šajā operācijā beidzās 2022. gadā.
Majors Āris Zobens, kurš piedalījās pirmajā Mali misijā, 2013. gadā portālā “Sargs.lv” dalījās piedzīvotajā: “Vietējā sieviete meta mango uz mūsu transportlīdzekli. Tomēr, kā izrādījās, tas bija draudzīgs žests, un bija jāsaprot kā atbalsts mums. Vietējie iedzīvotāji ir ļoti draudzīgi: smaida un māj ar rokām.” Tiesa gan, kad šo atstāsta afrikāņiem, viņi ļoti apšauba, ka tādā veidā izrāda draudzību.
Zobens arī pieredzēja, ka latviešu apmācītie Mali karavīri vairākus mēnešus neizmaksāto algu dēļ sarīkoja demonstrāciju – izkliedza saukļus un dziedāja.
Gambijā cer uz mieru
Norises Mali raisa bažas arī citās reģiona valstīs. Vismaz pagaidām pilsonisks miers valda Gambijā, kur gandrīz visi iedzīvotāji ir musulmaņi sunnīti. Vienlaikus šeit pastāv kristiešu baznīcas un pie durvīm var pieklauvēt arī Jehovas liecinieki.
Gambijas valdībai un reliģiskajiem līderiem ir izdevies izveidot ticības ziņā tolerantu sabiedrību, kur valsts brīvdienas ir gan musulmaņu svinību, gan Ziemassvētku laikā.
“Mēs esam stingri pret terorismu, tie cilvēki, kas to dara, nav patiesi musulmaņi,” šos vārdus man saka kāds imams no mošejas Laminā, gan lūdzot viņa vārdu neminēt. Pārējie draudzes locekļi piekrītoši māj ar galvu.
KONTEKSTS:
Rietumāfrikas valstī Mali sāk nostiprināties islāma teroristi. Pēc sakāvēm Tuvajos Austrumos džihādisti pārorientējas uz Āfriku, kur pateicīga augsne ir lielais musulmaņu skaits un daudz nabadzīgu jauniešu bez darba un izglītības. Militāristu huntas Mali, Burkinafaso un Nigērā ir likušas Francijas un citu rietumvalstu karaspēkam pamest šīs valstis, bet pašas tās nespēj efektīvi apturēt terorisma draudus.
