Svinības Tokijā
Latvijas vēstniecība Japānā kopā ar Japānas–Latvijas parlamentārās asociācijas prezidentu Hirofumi Nakasoni (Hirofumi Nakasone), ārlietu viceministri Aju Kunimitsu (Aya Kunimitsu), Japānā dzīvojošajiem latviešiem, kā arī daudziem partneriem un draugiem svinēja Latvijas neatkarības 107. gadadienu.
Uzrunā viceministre Kunimitsu apsveica Latviju ar ievēlēšanu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē par nepastāvīgo locekli 2026.–2027. gadam, uzsverot abu valstu ciešo stratēģisko partnerību, kā arī kopīgās vērtības – demokrātiju un tiesiskumu. Tāpat viņa akcentēja ekonomiskās sadarbības paplašināšanas iespējas, tostarp jaunu sadarbību jaunuzņēmumu, enerģētikas un digitālajos sektoros.
Latvijas vēstniecība Japānā pauda pateicību par atbalstu un draudzību, piebilstot, ka augstu vērtē sadarbību drošības, tirdzniecības un inovāciju jomās, un ar optimismu raugās uz partnerības turpmāku attīstību.
Foto: Diāna PutniņaFoto: Diāna PutniņaFoto: Diāna PutniņaFoto: Diāna PutniņaFoto: Diāna PutniņaFoto: Diāna PutniņaFoto: Diāna Putniņa
Svinības Atēnās
Latvijas vēstniecība Grieķijā pulcēja Atēnās dzīvojošos tautiešus uz svētku pasākumu, kas bija veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienai. Klātesošos uzrunāja vēstniece Ieva Briede, viesi noklausījās Valsts prezidenta uzrunu svētkos un visi kopā nodziedāja Latvijas valsts himnu.
Svinībās valdīja sirsnība, kopības sajūta un piederība Latvijai. Vēstniecība izteica pateicību visiem pasākuma dalībniekiem par aktīvu iesaisti un svētku noskaņas radīšanu, akcentējot: “Saules mūžu mūsu Latvijai!”
Foto: Dzintra LiepaFoto: Dzintra LiepaFoto: Dzintra LiepaFoto: Dzintra LiepaFoto: Dzintra Liepa
Svinības Toronto un Hamiltonā
Toronto Latviešu pensionāru apvienības iknedēļas saietā norisinājās pirmās šī gada Latvijas valsts svētku svinības Kanādā. Pasākumā klātienē piedalījās aptuveni 70 cilvēku, vēl 20 pievienojās tiešsaistē. Kā norādīja Māra Gulēna, dalībnieki noklausījās Latvijas prezidenta īpaši ierakstīto uzrunu diasporai un baudīja nelielu apvienības kora uzvedumu.
Goda viesis bija tekstilmākslinieks Egils Rozenbergs, kurš dalījās stāstos par saviem darbiem – gobelēniem. Tie līdz pat decembra sākumam būs skatāmi izstādē Hamiltonā, netālu no Toronto.
Valsts svētku nedēļas turpinājumā Latviešu centrā Toronto notika arī koncerts “Dziesma, vārds un deja Latvijai”, kurā galvenie viesi bija mūziķis Ainars Mielavs un pianists virtuozs Rūdolfs Macats. Svinīgajā aktā piedalījās arī deju grupa “Daugaviņa”, “Daugaviņas meistari”, “Diždancis” un Toronto “Danču grupa”, godinot Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu ar mūziku, deju un kopības sajūtu. Sarīkojumu organizēja Latviešu nacionālā apvienība Kanādā.
Savukārt Hamiltonā Latvijas valsts svētki šogad pulcēja aptuveni 200 dalībnieku – pat vairāk nekā Latvijas simtgades svinībās šajā pilsētā. Organizatori atzīmēja, ka lielo atsaucību veicināja jaunā pasākuma norises vieta, interesantie mūziķi no Monreālas un Tērvetes, kā arī dažādu unikālu un līdz šim nesatiktu cilvēku iesaiste. Muzikālajā daļā uzstājās tautas mūzikas ansamblis “Tērvetes trubadūri”, savukārt starp priekšnesumiem dzeju lasīja Kaspars Reinis. Pasākuma oficiālo daļu apmeklēja arī Latvijas vēstnieks Kanādā Kaspars Ozoliņš.
Vairāk nekā 160 viesu pēc koncerta palika uz kopīgām vakariņām, kur neformālā gaisotnē turpinājās sadziedāšanās. Svinības bija daļa no plašāka tekstilmākslas izstāžu un simpoziju cikla, ko novembrī organizē latviešu un kanādiešu mākslinieku platforma “NoBa”.
Foto: Dzintra Jansone, Māra Gulēna, Ivars Mikelšteins, Astrīde SīlisFoto: Dzintra Jansone, Māra Gulēna, Ivars Mikelšteins, Astrīde SīlisFoto: Dzintra Jansone, Māra Gulēna, Ivars Mikelšteins, Astrīde SīlisFoto: Dzintra Jansone, Māra Gulēna, Ivars Mikelšteins, Astrīde SīlisFoto: Dzintra Jansone, Māra Gulēna, Ivars Mikelšteins, Astrīde SīlisFoto: Dzintra Jansone, Māra Gulēna, Ivars Mikelšteins, Astrīde SīlisFoto: Dzintra Jansone, Māra Gulēna, Ivars Mikelšteins, Astrīde SīlisFoto: Dzintra Jansone, Māra Gulēna, Ivars Mikelšteins, Astrīde SīlisFoto: Dzintra Jansone, Māra Gulēna, Ivars Mikelšteins, Astrīde SīlisFoto: Dzintra Jansone, Māra Gulēna, Ivars Mikelšteins, Astrīde SīlisFoto: Dzintra Jansone, Māra Gulēna, Ivars Mikelšteins, Astrīde SīlisFoto: Dzintra Jansone, Māra Gulēna, Ivars Mikelšteins, Astrīde SīlisFoto: Dzintra Jansone, Māra Gulēna, Ivars Mikelšteins, Astrīde SīlisFoto: Dzintra Jansone, Māra Gulēna, Ivars Mikelšteins, Astrīde SīlisFoto: Dzintra Jansone, Māra Gulēna, Ivars Mikelšteins, Astrīde SīlisFoto: Dzintra Jansone, Māra Gulēna, Ivars Mikelšteins, Astrīde SīlisFoto: Dzintra Jansone, Māra Gulēna, Ivars Mikelšteins, Astrīde SīlisFoto: Dzintra Jansone, Māra Gulēna, Ivars Mikelšteins, Astrīde SīlisFoto: Dzintra Jansone, Māra Gulēna, Ivars Mikelšteins, Astrīde Sīlis
Svinības Stokholmā
Latvijas valsts svētku nedēļas ietvaros Latvijas vēstnieks Zviedrijā Normans Penke un aizsardzības atašejs, pulkvedis Gunārs Kauliņš aicināja Zviedrijas latviešu kopienu uz pasākumu “Lāčplēša diena: sarunas par valstiskumu”.
Kā stāstīja Zane Šipkēvica, diskusijās piedalījās Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departamenta vecākais eksperts Svens Jānis Andžāns, Nacionālo bruņoto spēku virsseržants Andris Brencis un kareivis Renārs Vanags. Viņi sniedza ieskatu par Valsts aizsardzības dienestu, iesaukšanas nosacījumiem, ieguvumiem un diasporas jauniešu iespējām iesaistīties dienestā.
Pasākuma otrajā daļā notika Latvijas tradicionālā rupjmaizes kārtojuma gatavošanas meistarklase šefpavāra Žaņa Raivo Behmaņa vadībā. Dalībnieki apguva recepti un garšu saskaņošanas nianses, vakara noslēgumā baudot pašu gatavoto desertu.
Foto: Andra KalvenieceFoto: Andra KalvenieceFoto: Andra KalvenieceFoto: Andra KalvenieceFoto: Andra KalvenieceFoto: Andra KalvenieceFoto: Andra KalvenieceFoto: Andra KalvenieceFoto: Andra Kalveniece
Svinības Grācā
Grācā kuplā skaitā pulcējās Austrijā dzīvojošie latvieši, lai svinētu Latvijas 107. dzimšanas dienu. Pasākuma programmu bagātināja svecīšu iedegšana, svinīgās uzrunas un koncerts, kurā uzstājās latviešu ģitārists Kaspars Zemītis. Viņa ģitāras skanējums aizkustināja klausītājus, radot patiesi latvisku noskaņu.
Klātesošie vienojās valsts himnas dziedājumā un noklausījās Valsts prezidenta uzrunu diasporai. Visi kopīgi aizdedza svecīti par godu Latvijai – kā gaismas un cerības simbolu.
Pēc koncerta notika kopā būšana pie svētku galda ar sarunām un dziesmām, ko rīkoja Grācas latviešu kultūras biedrība “KopāBūt”, uzsverot: “Mūsu kopiena – tā ir liela vērtība, kurā rodas sirds siltums un spēks būt kopā, godinot Latviju arī svešumā.”
Foto: Kitija KazimiraiteFoto: Kitija KazimiraiteFoto: Kitija KazimiraiteFoto: Kitija KazimiraiteFoto: Kitija KazimiraiteFoto: Kitija KazimiraiteFoto: Kitija KazimiraiteFoto: Kitija Kazimiraite
Svinības Ņujorkā
Ņujorkas latviešu sabiedrība ar pacilātību svinēja Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienu pasākumā “Tev mūžam dzīvot, Latvija!”. Svinības rīkoja Ņujorkas latviešu organizāciju padome sadarbībā ar latviešu kultūras biedrību “Tilts”, kā arī Ņujorkas un Ņudžersijas latviešu skolām. Goda viešņa bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Apvienoto Nāciju Organizācijā Sanita Pavļuta-Deslandes.
Svētku koncertā uzstājās pianiste un starptautisko konkursu laureāte Dzintra Erliha, flautiste Evelīna Erliha un pianists, komponists Alekss Pilmanis. Klausītājiem bija iespēja dzirdēt divus pasaules pirmatskaņojumus – Daces Aperānes skaņdarbu “Madrigāls” flautai un klavierēm, un Alekša Pilmaņa “Fantāziju” klavierēm. Koncertā izskanēja arī Jāņa Ivanova, Jāzepa Vītola, Lolitas Ritmanes un citu latviešu komponistu mūzika.
Muzikālos priekšnesumus sniedza arī Ņujorkas un Ņudžersijas latviešu skolu audzēkņi. Svētku noslēgumā visi klātesošie vienojās kopīgā dziesmā – Jāņa Mediņa “Tev mūžam dzīvot, Latvija!” –, ko izpildīja kopā ar Ņujorkas latviešu kori.
Svinību turpinājumā izskanēja deju uzvedums “Stipra ģimene stiprai Latvijai”, kurā piedalījās bērnu deju kopas “Mazais Jumis” un “Zaglītis”, kā arī tautas deju kolektīvi “Jumis” un “Jumalīte”.
Kā norādīja Zane Kaljo, koncertu raksturoja kopība, apvienojot vairākas Ņujorkas latviešu organizācijas, radošos spēkus un jauniešus, kuru aizrautība un mīlestība pret Latviju apliecina Viļa Plūdoņa vārdus: “Latvija, tēvzeme mums Dieva dotā, dzīvos mūžam, un latvju tauta vienotā augs spēkā, slavā un daiļumā.”
Foto: Zane Vētra, Anna Aperāne, Gundars AperānsFoto: Zane Vētra, Anna Aperāne, Gundars AperānsFoto: Zane Vētra, Anna Aperāne, Gundars AperānsFoto: Zane Vētra, Anna Aperāne, Gundars AperānsFoto: Zane Vētra, Anna Aperāne, Gundars AperānsFoto: Zane Vētra, Anna Aperāne, Gundars AperānsFoto: Zane Vētra, Anna Aperāne, Gundars AperānsFoto: Zane Vētra, Anna Aperāne, Gundars Aperāns
Svinības Oldenburgā
Oldenburgā valsts svētku noskaņās norisinājās kultūras notikums “Pāri robežām, caur rakstiem”, kas pulcēja ap simt interesentu un dāvāja emocionālu ceļojumu, ietverot latviešu kultūras stāstus un laika līnijas.
Svētkiem tapusī izstāde izcēla radošās apvienības “Smilgas” tekstilmākslas darbus un “Vaidava Ceramics” keramikas ekspozīciju, kas spilgti atklāja latviešu tradīcijas, radošumu un identitāti. Īpašu apmeklētāju uzmanību piesaistīja latviešu tautastērpi, košās villaines un smalkie lina izstrādājumi, godinot latvisko amatniecību un kultūras bagātību tieši valsts svētku laikā.
Vakara noslēgumā notika režisores Petras Kvādes (Petra Quade) dokumentālās filmas “Die lettische Kolonie in Oldenburg-Ohmstede” demonstrācija, kas sniedza ieskatu pēckara latviešu bēgļu gaitās un dzīvē Oldenburgas latviešu kolonijā, emocionāli izgaismojot Latvijas vēsturisko pieredzi un tās ietekmi uz diasporas kopienu Vācijā.
Sarīkojums nākamajā dienā turpinājās ar svētku dievkalpojumu, ko vadīja diakone Laima Urdze. Pēc dievkalpojuma dalībnieki pie svētku galda turpināja kopābūšanu.
Kā atklāja Aļona Šefnere, pasākums apliecināja latviešu kultūras dzīvotspēju, vienotību pāri robežām un laikam, kā arī stiprināja saikni starp Latviju un tautiešiem Vācijā.
Foto: Aļona Šefnere, Santa BrīvuleFoto: Aļona Šefnere, Santa BrīvuleFoto: Aļona Šefnere, Santa BrīvuleFoto: Aļona Šefnere, Santa BrīvuleFoto: Aļona Šefnere, Santa BrīvuleFoto: Aļona Šefnere, Santa BrīvuleFoto: Aļona Šefnere, Santa Brīvule
Svinības Utrehtā
Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienu Nīderlandē atzīmēja ar skanīgu svētku koncertu Vilhelmīnes baznīcā (Wilhelminakerk) Utrehtā. Kā informēja Vineta Freimane un Gunita Kronberga, pasākumu rīkoja latviešu koris “LVkorisNL” sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Nīderlandē, pulcējot ap 200 latviešu un cittautiešu.
Vēstniece Solvita Āboltiņa uzrunāja klātesošos ar spēcinošiem svētku vārdiem, savukārt koncertā izskanēja iemīļotas latviešu kora dziesmas “LVkorisNL” izpildījumā. Īpašie viesi bija muzikālā Vičmaņu ģimene no Latvijas.
Organizatori jau iepriekš bija aicinājuši Nīderlandē dzīvojošos un studējošos latviešus pievienoties kopīgai dziedāšanai. Šim aicinājumam atsaucās ap 30 interesentu, kuri uz koncerta pēdējām četrām dziesmām pievienojās korim.
Tās pašas dienas rītā latviešu skola Nīderlandē “Diegabiksis” kopā ar ģimenēm viesojās Latvijas vēstniecībā, lai radošā un draudzīgā gaisotnē atzīmētu valsts svētkus.
Organizatori uzsvēra, ka Latvijas 107. jubileja izdzīvota caur dziesmu – vienu no latviešu identitātes spēcīgākajiem stūrakmeņiem.
Foto: Santa Šneidere, Vineta Freimane, Roberts KronbergsFoto: Santa Šneidere, Vineta Freimane, Roberts KronbergsFoto: Santa Šneidere, Vineta Freimane, Roberts KronbergsFoto: Santa Šneidere, Vineta Freimane, Roberts KronbergsFoto: Santa Šneidere, Vineta Freimane, Roberts KronbergsFoto: Santa Šneidere, Vineta Freimane, Roberts KronbergsFoto: Santa Šneidere, Vineta Freimane, Roberts Kronbergs
