Ar visu Ģeopolitikas pētījumu centra “Drošības barometru” varat iepazīties šeit.
ĪSUMĀ:
ASV jaunā pozīcija Ukrainas miera sarunās
Uzziņai:
Latvijas drošības barometrs ir īss ceturkšņa pārskats par svarīgākajām starptautiskajām un vietējām aizsardzības un drošības norisēm, kas ietekmē Latviju un kas veidots no Latvijas skatupunkta. To publicē Ģeopolitikas pētījumu centrs angļu un latviešu valodā.
“Tramps arī ir mēģinājis to darīt, un daudziem tas nav paticis, jo no mūsu – Latvijas un Eiropas – viedokļa izskatās, ka Tramps atdod dažādas, kā viņš pats teiktu, kārtis Putinam un neko nesaņem atpakaļ,” sacīja Kažociņš. “Bet patiesībā, ja viņš tiešām vēlas būt vidutājs, viņam ir jāparāda kāds veids, kā viņš varētu gan vienu ietekmēt, gan otru ietekmēt.”
Drošības pētnieks gan atzīst, ka līdz šim Trampa pieeja bijusi neefektīva. Pamiera sarunās pretimnākoša bijusi tikai Ukraina, kamēr Krievija ar asiņainajiem uzbrukumiem – īpaši Sumos – ir rādījusi, ka nopietni par mieru nedomā.
“Un viņi tagad patiesībā izaicina Trampu. Un jautājums ir, vai Tramps būs gatavs samierināties ar to. Ja viņš nevarēs tikt galā ar Putinu, tad viņš izskatīsies vājš. Viņš izskatīsies vājš salīdzinājumā ar Ķīnu un Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu. Un tas viņam ir lielākais izaicinājums, kā pats jau teicis,” turpināja pētnieks.
2min
Vitkofa zināšanas par vēsturi ir ļoti vājas
Pamiera sarunās starp Ukrainu un Krieviju līdz šim lielā mērā atstumts Trampa īpašais sūtnis Ukrainā, atvaļinātais ģenerālleitnants Kīts Kellogs. Taču tas Kažociņu neizbrīna.
“Kremlis pateica pavisam skaidri, ka viņam neuzticas. Un saprotami, jo viņš nedomā kā Kremlis,” pauž Kažociņš. “Tā vietā sūta Stīvu Vitkofu, kas ir draugs, uzņēmējs un nekustāmā īpašuma tirgotājs. Lai viņš iet runā ar Kremli. Taču jautājums ir, vai tas, ko viņš ved atpakaļ un saka medijiem, ir patiesība?”
Iespējams, zināma Krievijas cildināšana ir daļa no procesa, lai dabūtu Krievijas piekāpšanos vismaz kādam miera izlīgumam. Taču šajā
sarunu procesā liels mīnuss ir gan Vitkofa, gan arī viņam tuvu stāvošo amatpersonu vājās vēstures zināšanas, atzīmē pētnieks.
2min
“Un viņi īsti nesaprot, kas aiz visa tā stāv, nezina vēsturi un to, cik savā ziņā Ukraina ir svarīga Krievijai. Krievija bez Ukrainas nav impērija. Un, ja to nesaprot, tad ir grūti tikt tālāk,” atzīmēja Kažociņš.
“Un pašreiz mēs esam nonākuši tur, kur, šķiet, katrs nākamais solis būs arvien sarežģītāks,” viņš piebilda.
Kad lūzīs Trampa pacietības vadzis?
Marta beigās arvien vairāk ASV augstu amatpersonu, tostarp arī pats Tramps, vairākkārt minējušas, ka ASV un Baltā nama saimnieka pacietības mērs pret Krieviju kļūst arvien plānāks.
Zināms, ka Trampam patīk spēka vīri, kādi ir Krievijas vadonis Vladimirs Putins, Ungārijas līderis Viktors Orbāns vai Kims Čenuns Ziemeļkorejā, atzīmē Kažociņš. Taču viņa pacietības mērs varētu lūzt vien tad, kad viņu par neveiksminieku šajās sarunās sāks uzskatīt paša tauta. Tas gan pagaidām vēl nav noticis.
“Mēs varbūt tā domājam, bet viņš ne,” vērtēja Kažociņš. “Bet, ja viņš sāks Amerikas publikas priekšā un īpaši savu cilvēku acīs izskatīties par zaudētāju, tad viņš varētu arī mainīt savu nostāju.”
1min
Cīņa par derīgajiem izrakteņiem – jaunās paaudzes koloniālisms
Daļa no pamiera procesa Ukrainā ir arī plānotā vienošanās starp Vašingtonu un Kijivu par kara skartajā valstī atrodamo derīgo izrakteņu, tostarp retzemju metālu, gāzes un naftas atradņu pārvaldību.
Ukraiņu mediji vēsta, ka Baltā nama piedāvājums Ukrainai ir ļoti neizdevīgs un paredz teju pilnīgu ASV kontroli pār valstī pieejamiem resursiem. Taču Kažociņš uzskata, ka šī kārtējoreiz ir vien Trampa taktika.
“Mums ir jāņem tas tajā pašā kontekstā kā citi Trampa lēmumi un vēlmes. Kā apturēt karu 24 stundās. Viņš ir pieradis pie tādas pašas sarunu taktikas, kādu izmanto Putins. Tas ir – pieprasīt daudz vairāk, nekā iespējams, un tad kaulēties, līdz nonāk pie tā, kas ir labāks nekā nekas,” skaidroja pētnieks. “Arī ukraiņu delegācija nesen bija ASV. Taču, ko tieši viņi runājuši, neviens neatklāj. To mēs redzēsim. Pie tam vēl nav zināms, cik daudz to derīgo izrakteņu ir.”
Vienlaikus šāda ASV rīcība un cīņa par retzemju metāliem ļoti atgādinot 19. gadsimta imperiālisma koloniālismu, uzsvēra pētnieks:
“Un tas nav godīgi un neatbilst tiem nosacījumiem, kas ir pasaulē pieņemti pēc Otrā pasaules kara.”
2min
Cik gatava ir Eiropa sevi aizstāvēt?
Lai arī Eiropa jau paveikusi daudz savas drošības stiprināšanā, militārā ražošana aizvien jāuzlabo, vērtēja Kažociņš. To, ka Eiropai ir jāspēj pašai tikt galā ar savu aizsardzību, teikuši arī citi ASV prezidenti – ne tikai Tramps, uzsvēra Kažociņš.
“Ja Eiropā, ieskaitot NATO valstis Lielbritāniju un Norvēģiju, ir apmēram 522,87 miljoni iedzīvotāju, kamēr ASV tie ir 340 miljoni, mūsu iekšzemes kopprodukts [kopā ar Lielbritāniju un Norvēģiju] ir 25 triljoni dolāru, salīdzinot ar ASV 29 triljoniem dolāru (2024. gads) – mēs esam līdzvērtīgi. Un kāpēc nevaram saņemties un sevi aizsargāt pret 140 miljoniem krievu (2024. gadā – 144,8 miljoni iedzīvotāju), kuri šobrīd ir ļoti novājināti karā pret Ukrainu un ar Itālijas lieluma ekonomiku? Tas nav loģiski.”
2min
Un, lai arī Eiropas Savienība ir nākusi klajā gan ar Balto grāmatu par Eiropas aizsardzību gatavību 2030. gadam, kas ir daļa no iepriekš prezentētā Eiropas apbruņošanas jeb “Rearm Europe” plāna, jautājums ir, vai visa Eiropa ir sapratusi, ka aizsardzībā jādara kas vairāk, jo šobrīd dzīvojam krietni bīstamākā pasaulē nekā līdz šim, atzīmēja Kažociņš.
Viņaprāt, arī jāņem vērā, kam gatavojas Eiropa. Un Krievijas Federācija šobrīd ir ļoti novājināta.
“Ņemsim vērā, ka trīs gados Krievijas Federācijas milzīgie bruņotie spēki ar visām rezervēm, kas viņiem bija, – bruņumašīnas, tanki un tā tālāk –, nav varējuši ieņemt vairāk nekā 19% no Ukrainas teritorijas. Un ņemsim vērā, ka Ukraina īsti nebija gatava. Tā nebija sagatavojusies kā NATO,” viņš pauda.
Kažociņš uzskata, ka, lai arī Krievijas rīcība nav prognozējama, Putins tomēr ir piesardzīgs savos lēmumos un reāla agresorvalsts iebrukuma NATO valstīs iespējamība ir zema.
Vienlaikus, ņemot vērā šo visu, darāmā ir vēl daudz. Drošības pētnieks Eiropas gatavību un pašreizējo militārās ražošanas jaudu novērtē kā vidēju jeb desmit baļļu sistēmā dod tai tikai 5.
“Šobrīd mēs vēl joprojām nespējam nodrošināt sevi pietiekami. Kā piemērs ir Baltijas valstis. NATO samitā Madridē pirms trim gadiem nolēma, ka katrā Baltijas valstī vajadzētu būt vienai NATO brigādei. Šobrīd tāda NATO brigāde pastāv tikai vienā Baltijas valstī – Latvijā, jo mūsu partnere Kanāda tiešām pie tā ir strādājusi.”
Drošības pētnieks gan uzteica Polijas bruņošanos un Baltijas valstu sadarbību ar Ziemeļvalstīm, tostarp Dāniju un Zviedriju.
Taču, viņaprāt, Eiropai vēl spēcīgāk būtu jāgatavojas hibrīdkara elementu novēršanai, un te līdz šim redzami vairāki vājie punkti.
