Jautājums ir sarežģīts, tāpēc vēl pirms sanāksmes bija skaidrs, ka Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Polijas un Vācijas amatpersonas nesniegs plašāku informāciju par iespējamo miera spēku veidu un daudzumu Ukrainā. Britu aizsardzības ministrs Džons Hīlijs diplomātiski norādīja, ka kopā ar Francijas pārstāvjiem vada plānošanas darbu, lai saskaņošanu centienus pēc miera un drošības garantijām Ukrainai.
Tiekot mēģināts izveidot labas gribas koalīciju no Eiropas Savienības un citām valstīm.
Francijas aizsardzības ministrs Sebastjēns Lekornī uzsvēra nepieciešamību stiprināt Ukrainas armiju, jo nevarot lūgt Eiropas karavīrus darīt Ukrainas bruņoto spēku darbu. Taču viņš lika noprast, ka apsvērta karavīru nosūtīšana uz Polijas un Ukrainas robežu.
Savukārt Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss vēl diplomātiskāk norādīja, ka Eiropas valstīm vajag strādāt Eiropas drošības labā un pārvarēt nacionālās intereses.
KONTEKSTS:
Parīzes tikšanās notika pēc ASV un Ukrainas kopīgā paziņojuma par Ukrainas gatavību pieņemt pagaidu pamiera ieviešanu uz 30 dienām. Pēc tam Ukraina norādīja, ka par iespējamo pamieru gatava runāt nākamnedēļ. Pašlaik tiek gaidīta Krievijas atbilde. Zināms, ka ASV sarunvedēji ir devušies uz Krieviju.
