ĪSUMĀ:
Eiropas Komisijas prezidentes piedāvātie pieci plāna punkti paredz:
EK priekšsēdētāja @vonderleyen par aizsardzības pakotni:
“Eiropa ir gatava pildīt savus pienākumus.
Jaunā “ReArm Europe” iniciatīva mums dos iespēju mobilizēt gandrīz 800 miljardus eiro Eiropas drošības un noturības stiprināšanai.”
📑 Paziņojums: https://t.co/5qIDbbq0t4 pic.twitter.com/u66CbxNOLx — EK pārstāvniecība 🇪🇺🇱🇻 (@EiropasKomisija) March 4, 2025
“Šis ir brīdis Eiropai, un mēs esam gatavi rīkoties,” Leiena paziņoja Briselē. “ReArm Europe” varētu mobilizēt gandrīz 800 miljardus eiro aizsardzības izdevumiem drošai un noturīgai Eiropai.
Leiena arī ierosina apturēt stingros budžeta noteikumus, lai ļautu dalībvalstīm palielināt izdevumus aizsardzībai.
“Tas ļaus dalībvalstīm ievērojami palielināt savus aizsardzības izdevumus, neiedarbinot pārmērīga budžeta deficīta procedūru,” viņa teica žurnālistiem, atsaucoties uz procedūru, kas liek valdībām samazināt budžeta deficīta līmeni, ja tās pārkāpj noteikumus.
“Mēs dzīvojam visnopietnākajā un bīstamākajā laikā,” sacīja Leiena. “Mēs atrodamies bruņošanās laikmetā, un Eiropa ir gatava būtiski palielināt tēriņus aizsardzībai gan īstermiņā, lai apmierinātu pašreizējās vajadzības un lai palīdzētu Ukrainai, gan arī lai atrisinātu ilgtermiņa vajadzības un uzņemtos lielāku atbildību par mūsu drošību.”
Fon der Leiena arī piebilda, ka līdzekļus izmantos Ukrainas atbalstam un Eiropas drošības stiprināšanā.
EK arī piedāvā izveidot jaunu aizsardzības fondu (finanšu instrumentu) 150 miljardu eiro apmērā, no kura dalībvalstis varēs aizņemties. EK kapitāla tirgos aizņemtos šo naudu, kas būtu nodrošināta ar dalībvalstu budžetu, un valstis tad nāktu ar saviem kopējo iepirkumu plāniem, aizņemoties naudu ar izdevīgākām likmēm. Nauda domāta pretgaisa aizsardzības iepirkšanai, artilērijas sistēmām, munīcija, dronu sistēmām.
“Tas palīdzēs dalībvalstīm apvienot pieprasījumus un pirkt kopā, un ar šo aprīkojumu dalībvalstis varēs ievērojami palielināt savu atbalstu Ukrainai. Tātad tūlītējs militārais aprīkojums priekš Ukrainas.,” norādīja EK prezidente.
150 miljardi 27 valstīm 5 gadiem gan nav daudz. Salīdzinājumam, ASV šogad aizsardzībai ir atvēlējušas 883 miljardus dolāru.
Viņa pauda cerību, ka kopā ar privāto kapitālu un papildu finansējumu Eiropas Investīciju bankai viņas priekšlikums varētu mobilizēt teju 800 miljardus eiro aizsardzībai.
Jaunais fonds ir daļa no priekšlikuma, ko Leiena iesniedza ES valstīm pirms ceturtdien gaidāmā ES līderu ārkārtas samita.
Savā plānā par bloka pārbruņošanu EK prezidente arī ierosināja piešķirt dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību aizsardzības izdevumiem saskaņā ar ES parasti stingrajiem parāda un budžeta deficīta noteikumiem un pārdalīt pieejamos reģionālās attīstības fondus militāriem ieguldījumiem.
Budžeta deficītu varētu palielināt vēl par 1,5% – bet tikai uz aizsardzības izdevumu rēķina. Tā ir nacionālā atkāpes klauzula (Stabilitātes un izaugsmes paktā), kas ļauj dalībvalstīm uz laiku atkāpties no budžeta disciplīnas noteikumiem ārkārtēju apstākļu gadījumā.
KONTEKSTS:
ASV prezidents Donalds Tramps mēģinājis uzsākt vienpusējas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu ar Ukrainu, pat nepieaicinot Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos.
Par spīti paša izslavētajai sarunu vešanas mākai, Tramps pretrunā ar elementārākajiem diplomātijas likumiem jau pirms jebkādu sarunu uzsākšanas Maskavai faktiski apsolījis izpildīt visas tās absurdās prasības.
ASV prezidenta un Ukrainas līdera Volodimira Zelenska tikšanās Vašingtonā piektdien, 28. februārī, aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, jo Tramps asi kritizēja Zelenski, apsūdzot viņu nepateicībā un centienos likt šķēršļus ASV mēģinājumiem izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā.
Drīz pēc tās Tramps paziņoja par visas militārās palīdzības apturēšanu kara plosītajai valstij. Šāds lēmums būšot spēkā, līdz Tramps izlems, ka Kijiva “demonstrē apzinīgu uzticību mieram”, ziņo avoti Pentagonā.
