Ukrainas prezidents izteica pateicību Eiropas līderiem par atbalstu Ukrainai, kas it sevišķi izpaudies aizvadītās nedēļas laikā. “Mēs neesam vieni, un tie nav tikai vārdi, mēs to jūtam,” teica Zelenskis.
“Jūs sniedzāt spēcīgu signālu ukraiņu tautai, ukraiņu karotājiem, civiliedzīvotājiem, visām mūsu ģimenēm, un tas ir lieliski, ka mēs neesam vieni,” atzina Zelenskis.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka Ukraina ir daļa no “Eiropas ģimenes”.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda tikmēr paudis viedokli, ka Eiropas Savienībai vajadzētu izvirzīt mērķi: Ukrainai jākļūst par ES dalībvalsti 2030. gada 31. janvārī.
Eiropa ir spēcīgāka par Krieviju
Dānijas premjere Mete Frederiksena uzsvēra, ka šobrīd svarīgākais uzdevums ir apbruņot Eiropu.
“Nedomāju, ka mums ir daudz laika. Tādēļ nepieciešams apbruņot Eiropu: ieguldīt, ieguldīt, ieguldīt aizsardzībā un atturēšanā.”
Dānijas izlūkdienests nesen brīdināja, ka Krievijas karaspēks pēc iespējamās karadarbības iesaldēšanas Ukrainā jau sešu mēnešu laikā varētu koncentrēt resursus lokālam karam pret kādu no Krievijas kaimiņvalstīm, bet divu gadu laikā varētu sagatavoties reģionālam karam ar vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm.
Polijas premjers Donalds Tusks norāda, ka Eiropa kopā ir spēcīgāka par Krieviju un var uzvarēt jebkāda veida konfrontācijā. Tusks pauda pārliecību, ka Krievija zaudēs bruņošanās sacensībā, tāpat kā PSRS pirms 40 gadiem cieta sakāvi Aukstā kara konfrontācijā.
Ārpuskārtas samitu rosināja Eiropadomes prezidents Antoniu Košta, reaģējot uz arvien jauniem ģeopolitiskiem sarežģījumiem. ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums pārtraukt palīdzību Ukrainai un viņa centieni uzlabot attiecības ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu liek uzdot jautājumu, vai Eiropa joprojām var rēķināties ar ASV kā ar uzticamu partneri drošības jomā.
Eiropas līderu tikšanās Briselē Foto: Paula Dēvica, LSM
Eiropas līderi ceturtdien tiekas īpaši rīkotā Eiropadomes sēdē, lai apspriestu Eiropas aizsardzības stiprināšanu un atbalstu Ukrainai. Latviju sarunās pārstāv premjerministre Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”).
EK prezidente Leiena šo sanāksmi raksturojusi kā “pavērsiena brīdi”. Šķiet, nav pārspīlēti teikt, ka uz spēles ir likta kontinenta nākotne.
Eiropā veidojas tā sauktā brīvprātīgo koalīcija (“coalition of the willing”), kuras priekšgalā ir Francija un Lielbritānija. Pagaidām nav līdz galam skaidrs, kāda būs ES loma šajā koalīcijā, jo šķēršļus varētu likt Ungārijas un Slovākijas iebildumi.
“Skatīsimies, kāds ir nākamais sarunu raunds – mēs esam atbalstījuši Ukrainu, mēs esam jau tur faktiski iekšā. Skatīsimies, kas ir tas piedāvājums, tad noteikti varēs arī konkrētāk runāt. Bet par kādu īpašu vienību sūtīšanu viennozīmīgi ir jālemj mūsu Saiemai – šobrīd tas vēl ir nedaudz pāragri, jo vispirms ir jātiek līdz šīm miera sarunām,” par iespējamo līdzdalību miera uzturēšanas operācijās Latvijas Televīzijai teica Siliņa.
Eiropas apbruņošanas plāns
Viena no būtiskākajām sarunas tēmām ir Eiropas Komisijas šonedēļ prezentētais Eiropas aizsardzības plāns “ReArm Europe”. Plānā galvenā uzmanība vērsta tam, lai efektīvi varētu izmantot visus finanšu instrumentus un dalībvalstis varētu strauji palielināt izdevumus aizsardzībai.
Plāns sastāv no piecām daļām. Pirmā ļaus dalībvalstīm uz aizsardzības rēķina palielināt budžeta deficītu, neiedarbinot pārmērīga deficīta novēršanas procedūru. Lai to paveiktu, EK jārosina pieņemt izņēmuma klauzula ES Stabilitātes un izaugsmes paktā. Pēc EK aprēķiniem, ja dalībvalstis vidēji palielinātu aizsardzības izdevumus par 1,5% no iekšzemes kopprodukta, tas nozīmē, ka nozarē kopumā ieplūstu par 650 miljardiem eiro vairāk.
Otrs plāna punkts paredz ieviest jaunu aizdevuma instrumentu. Proti, dalībvalstīm būtu pieejams 150 miljardu eiro fonds tieši investīcijām aizsardzībā. Tas nozīmē, ka dalībvalstis, piemēram, iepērkot jaunu militāro aprīkojumu, varētu vairāk atbalstīt arī Ukrainu.
Briselē daudzus izbrīnīja signāli no topošās Vācijas valdības, ka ar šo ir par maz. Berlīne vēlētos plašāku tēriņu ierobežojumu pārskatīšanu, lai atvieglotu ieguldījumus aizsardzībā arī ilgākā termiņā. Berlīnes nostāšanās to valstu vidū, kas vēlas vairāk tērēt, nevis taupīt, daudzus pārsteidza nesagatavotus.
Trešā daļa paredz lielākas ES budžeta izmantošanas iespējas. Komisija rosinās papildu stimulus dalībvalstīm, lai, izmantojot kohēzijas fondus, tās izlemtu palielināt izdevumus aizsardzībā.
Vēl divu darbības jomu mērķis ir mobilizēt privāto kapitālu, paātrinot Uzkrājumu un ieguldījumu savienības izveidi, kā arī izmantojot Eiropas Investīciju banku.
Top skaidrāks Ukrainas miera plāns
ASV prezidents Tramps jau pirms ievēlēšanas amatā solīja pārtraukt karu Ukrainā. Pēc inaugurācijas Tramps pārsteidza pasauli ar sarunu ar Krievijas vadoni Putinu. Februāra beigās Baltajā namā ieradās Ukrainas prezidents Zelenskis, lai slēgtu vienošanos par retzemju minerālu izmantošanu, taču Tramps un viceprezidents Dž. D. Venss Zelenski publiski pazemoja.
Zelenskis gan paudis gatavību vienošanos joprojām parakstīt, neskatoties uz to, ka šonedēļ Tramps nāca klajā ar paziņojumu, ka atbalstu Ukrainai pārtrauks. Taču dienu vēlāk, uzrunājot Kongresu, Tramps vairs nebija tik kategorisks un pat nepieminēja palīdzības pārtraukšanu Ukrainai.
Ņemot vērā neparedzamo situācijas attīstību, nav skaidrs, vai miera plāns būs un kāds tas varētu būt. Tomēr Eiropas Savienība jau laikus apzina savas iespējas Ukrainu šai procesā atbalstīt. Iepriekš bijušas runas par miera uzturēšanas misijām, taču dalībvalstu vidū par šo jautājumu vienprātības nebija.
Zelenskis ceturtdien uzsvēra, ka ukraiņi ļoti vēlas mieru, bet ne par Ukrainas padošanās cenu.
Marta sākumā Francija piedāvāja noslēgt mēnesi ilgu daļēju pamieru starp Ukrainu un Krieviju, kas gan attiektos tikai uz gaisa un ūdens cīņām. Sākotnēji norādīts, ka šādu risinājumu piedāvā arī Lielbritānija, taču vēlāk valsts bruņoto spēku ministrs Lūks Polards teica, ka konkrēti lēmumi vēl nav pieņemti.
Tomēr mēneša sākumā Lielbritānijas rīkotajā samitā Eiropas līderi vienojās kopā ar Ukrainu izstrādāt miera plānu un to piedāvāt izskatīt arī ASV. Nosūtīt savus karavīrus miera uzturēšanai uz Ukrainu gatavas arī atsevišķas Eiropas valstis.
KONTEKSTS:
ASV prezidents Donalds Tramps mēģinājis uzsākt vienpusējas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu ar Ukrainu, pat nepieaicinot Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos.
Par spīti paša izslavētajai sarunu vešanas mākai, Tramps pretrunā ar elementārākajiem diplomātijas likumiem jau pirms jebkādu sarunu uzsākšanas Maskavai faktiski apsolījis izpildīt visas tās absurdās prasības.
ASV prezidenta un Ukrainas līdera Volodimira Zelenska tikšanās Vašingtonā piektdien, 28. februārī, aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, jo Tramps asi kritizēja Zelenski, apsūdzot viņu nepateicībā un centienos likt šķēršļus ASV mēģinājumiem izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā.
Drīz pēc tās Tramps paziņoja par visas militārās palīdzības apturēšanu kara plosītajai valstij. Šāds lēmums būšot spēkā, līdz Tramps izlems, ka Kijiva “demonstrē apzinīgu uzticību mieram”, ziņo avoti Pentagonā.
