Francijas prezidents Emanuels Makrons uz krīzes sarunām aicinājis ietekmīgāko Eiropas valstu līderus. Pirms šīs sanāksmes sākuma viņam bijusi aptuveni 20 minūtes ilga telefonsaruna ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.
Reakcija uz Trampa rīcību
Elizejas pilī ieradušies Vācijas, Itālijas, Polijas, Spānijas, Nīderlandes un Dānijas valdību vadītāji, kā arī Eiropas Komisijas prezidente, Eiropadomes prezidents, NATO ģenerālsekretārs un Lielbritānijas premjers.
Francijas prezidents Emanuels Makrons un Dānijas premjerministre Mete Frederiksena. Eiropas līderu sanāksmē, ko sasaucis Makrons, Dānijas premjere pārstāv arī pārējās Ziemeļvalstis un Baltijas valstis Foto: AFP, LUDOVIC MARIN
Makrons sasauca šo sanāksmi pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps pārsteidza gan Ukrainu, gan Eiropas sabiedrotos, paziņojot, ka viņam bijusi “ilga un ārkārtīgi produktīva” telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kurā viņi vienojušies “nekavējoties” sākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu.
“Mēs nezinām, kas notiks tālāk. Un mums ir jābūt reālistiskām un ticamām atbildēm – ka jebkurš pamiers, jebkurš miera līgums būs ilgstošs, taisnīgs un noturīgs. Jo pēdējais, ko es vēlos redzēt, ir karadarbības pauze, kas vienkārši dos Putinam iespēju atgriezties. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mēs rīkotu šīs diskusijas,” teica Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers.
Kādu cenu gatava maksāt Eiropa?
Eiropas līderiem ir jāatbild uz eksistenciāliem jautājumiem par cenu, ko viņi ir gatavi maksāt par vietu turpmākajās Ukrainas miera sarunās, tostarp par to, vai viņi būtu gatavi nosūtīt savus karavīrus uz Ukrainu, lai atturētu Krieviju no turpmākiem uzbrukumiem.
Par to ir runājusi Francija, Lielbritānijas premjers Stāmers svētdien paziņoja, ka briti ir gatavi sūtīt savus karavīrus, savukārt Vācija nav gatava šādam solim. Arī Polijas līderi vēsta, ka visādi turpinās atbalstīt Ukrainu, bet savus karavīrus uz turieni nesūtīs.
Laikraksts “Financial Times” vēsta, ka Eiropas līderi esot saņēmuši no Vašingtonas anketu un veidlapā viņiem lūgts precizēt, kādas drošības garantijas viņi sniegs Ukrainai, vai viņi nosūtīs karaspēku, kas viņiem ir vajadzīgs no ASV un kā viņi reaģētu uz Krievijas uzbrukumu.
Šīs atbildes eiropieši vēlas koordinēt savā starpā. Tas, ko daži iesaistītie saka, – tas ir ārprāts, cik ātri tas šobrīd notiek ASV un Krievijas attiecībās, un Eiropas līderi tiešām ir uztraukušies.
Līderi neformāli apspriedīs konkrētus plānus, kā nodrošināt Eiropas aizsardzību neatkarīgi no turpmākās ASV iesaistīšanās un kā vislabāk atbalstīt Ukrainu un stiprināt ukraiņu sarunu pozīcijas.
ASV un Krievijas delegācijas tiksies Saūda Arābijā
Krievijas un ASV delegācijas tikmēr pošas otrdien tikties Saūda Arābijā. Darba kārtībā būs sarunas par Ukrainu, kā arī Putina un Trampa gaidāmā tikšanās.
Rijādā plānotā tikšanās būs nozīmīgākais Maskavas un Vašingtonas kontakts, kopš Krievija pirms gandrīz trim gadiem iebruka Ukrainā.
Ukrainas pārstāvji sanāksmē nepiedalīsies, lai arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ darba vizītē apmeklēs Saūda Arābiju.
“Ukraina par to neko nezināja un visas sarunas par Ukrainu bez Ukrainas dalības uzskata par sarunām bez rezultāta. Un mēs nevaram atzīt neko, nekādas vienošanās par mums, kas tiktu veiktas bez mums. Mēs šādus līgumus neatzīsim,” uzsver Zelenskis.
Divpusējās sarunās Rijādā Krieviju pārstāvēs ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Vladimira Putina palīgs Jurijs Ušakovs, bet ASV – valsts sekretārs Marko Rubio.
Lavrovs jau paziņojis, ka neredzot iespēju Eiropas pārstāvjiem piedalīties miera sarunās par karadarbības izbeigšanu Ukrainā.
