Šo grupu pirms gada izveidoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, lai efektīvāk varētu risināt Eiropas drošības jautājumus un problēmas. Sarunu galvenie temati bija ne tikai turpmāka palīdzības sniegšana Ukrainai, bet arī arvien pieaugošie Krievijas hibrīduzbrukumi arī citviet Eiropā.
Sarunās apsprieda arī nezināmas izcelsmes dronus, kas pēdējos mēnešos vairākkārt manīti vairāku Eiropas lidostu tuvumā. Lielbritānija paziņojusi, ka nosūtījusi uz Dāniju un Beļģiju pretdronu vienības, lai novērstu turpmākus incidentus.
“Draudi mūsu sabiedrībai un Eiropai kopumā tikai pieaug ar pārdrošiem dronu ielidojumiem Polijā, Krievijas lidmašīnu lidojumiem pāri Igaunijai un NATO valstu konsultācijām, izmantojot 4. pantu nevis vienu, bet divas reizes. Krievijas agresija turpina pieaugt,” secina Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs.
“Mēs nevaram pieņemt šo kā jauno normālo situāciju. Mums sistemātiski jāsadarbojas, lai cīnītos pret hibrīddraudiem un atjaunotu atturēšanas spēju.
Attiecībā uz Eiropas aizsardzības gatavību Eiropas Savienība iesniegusi skaidrus risinājumus aizsardzības trūkumu novēršanai. Tagad sākas darbs pie šo trūkumu novēršanas,” vēsta Eiropas Savienības ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa.
Sarunās tika apspriesta arī turpmākā Eiropas valstu militārā palīdzība Ukrainai.
Vācijas aizsardzības ministrs Pistoriuss paziņoja, ka Berlīne sniegs papildu ieguldījumu NATO un Amerikas Savienoto Valstu iniciatīvai Ukrainas atbalstam “PURL”. Viņš norādīja, ka Vācija plāno piešķirt 150 miljonus eiro iniciatīvai, kuras mērķis ir veicināt ASV aizsardzības preču un pakalpojumu iegādi un nodošanu Ukrainai.
Pistoriuss spriež, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins acīmredzami cenšas padarīt pēc iespējas smagākus ziemas apstākļus Ukrainas iedzīvotājiem, kā arī salauzt ukraiņu pretošanās gribu.
“Ir skaidri redzams, ka Krievija cenšas novērst uzmanību no savām problēmām un neveiksmēm – piemēram, Ukrainas veiksmīgajiem triecieniem Krievijas dziļumā un smagajiem zaudējumiem frontē –, vienlaikus mēģinot mūs iebiedēt un satricināt,” teica Pistoriuss.
“Mēs visi esam apņēmības pilni – un tā arī paliks – turpināt attīstīt mūsu aizsardzības spējas. Ukraina var turpināt paļauties uz mums.
Mēs turpināsim sniegt būtisku stimulu un rosināt diskusijas, un, kad runa būs par lielajiem jautājumiem, mēs darbosimies vienoti ar vadošajām valstīm,” sacīja Pistoriuss.
