Reaģējot uz kabeļu sabojāšanu, NATO janvārī uzsāka militāru operāciju kritiskās infrastruktūras aizsargāšanai Baltijas jūrā. Tās laikā aliansē ietilpstošās reģiona valstis pastiprinās savu karakuģu klātbūtni jūrā, kā arī veiks izlūkošanu no gaisa.
Igaunijas Jūras spēku komandleitnants Mēliss Kantss sacīja, ka misijas galvenais uzdevums ir brīdināt potenciālos kaitniekus. “Galvenais ir parādīt spēku, parādīt, ka mēs pārbaudām visus kuģus, kas šķērso šo teritoriju. Tādējādi mēs novēršam vai cenšamies novērst to, ka notiek kaut kas slikts,” Kantss teica ziņu aģentūrai “Associated Press”.
Plāno stingrāk uzraudzīt, prasmīgāk noteikt draudus, ātrāk novērst incidentu sekas
Arī ES ir pievērsusi uzmanību incidentiem Baltijas jūrā. Eiropas Komisija (EK) 21. februārī publicēja plānu zemūdens kabeļu drošības uzlabošanai visā bloka teritorijā.
Plāns paredz četrus galvenos uzdevumus.
Pirmkārt, novērst incidentus, pastiprinot drošības prasības un riska novērtējumus attiecībā uz zemūdens kabeļiem un par prioritāti nosakot izturīgāku kabeļu radīšanu. ES tam gatavojas atvēlēt 540 miljonus eiro.
Otrkārt, uzlabot spējas noteikt draudus katrā jūras baseinā, piemēram, Vidusjūrā vai Baltijas jūrā, lai izveidotu visaptverošu situācijas attēlu un dotu iespēju agrāk brīdināt un reaģēt. Tā kā vairumā gadījumu zemūdens infrastruktūru pārvalda privātie uzņēmumi, tad Briseles mērķis ir veicināt privāto un publisko partnerību šajā jomā.
Tāpat plāns paredz arī ātrāk novērst incidentu sekas un stiprināt ES atturēšanas spējas.
ES priekšsēdētājas izpildvietniece tehnoloģiskās suverenitātes, drošības un demokrātijas jautājumos Henna Virkunena norādīja: “Mums ir arī ātrāk jānovērš incidentu sekas. Tāpēc ir jāizveido ES kabeļu kuģu rezerve, lai palielinātu bloka spējas ātri salabot bojātos kabeļus. Mēs atbalstīsim arī galveno kabeļu rezerves daļu stratēģisko krājumu izveidi. Visbeidzot, ES ir jāstiprina savas atturēšanas spējas. Lai to panāktu, ES ir jānodrošina ar nepieciešamajiem instrumentiem, lai noskaidrotu vainīgos, pierādītu pārkāpumus un noteiktu sankcijas. Mums ir jāpastiprina pasākumi pret “ēnu floti”, kā arī jāprecizē jūras tiesības, lai ļautu mūsu dalībvalstu tiesībsargājošajām iestādēm aizturēt kuģus, kas rada risku mūsu drošībai.”
Jaunu kabeļu kuģu iegādei ES plāno tērēt aptuveni 400 miljonus eiro.
Aizsardzības pētniece šaubās par plānoto tēriņu lietderību
Kritiskās zemūdens infrastruktūras aizsardzības plāna īstenošana varētu izmaksāt vairākus miljardus eiro, ko ņems no jau apstiprinātā bloka daudzgadu budžeta. Daļa līdzekļu nāks no ES Kohēzijas fonda, ko izmanto, lai samazinātu ekonomiskās atšķirības starp ES reģioniem.
Londonas Karaliskās koledžas aizsardzības pētniece Marina Mirona šaubās, vai ir lietderīgi ieguldīt milzīgus resursus zemūdens infrastruktūras aizsardzībā. “Incidenti ar zemūdens kabeļiem ir norma, tas nav izņēmums. Vai tas patiešām kaut ko mainīs, jo patrulēšana Baltijas jūrā prasa daudz resursu, bet jūs nevarat nodrošināt simtprocentīgu pārklājumu. Un otra lieta – ko jūs iegūstat? Vai tas ir tā vērts? Vai reakcija nav pārspīlēta? Vai tomēr te ir kaut kas vairāk? Varbūt mērķis ir atturēt Krievijas “ēnu floti”, nevis aizsargāt zemūdens kabeļus, jo šādi incidenti Baltijas jūrā ģeoloģisko apstākļu dēļ notiek diezgan bieži,” Mirona sacīja intervijā telekanālam “TRT World”.
Mirona uzskata, ka efektīvāk un lētāk būtu brīdināt kuģus, kuri atrodas zemūdens kritiskās infrastruktūras tuvumā, lai novērstu draudus zemūdens kabeļiem.
KONTEKSTS:
Pēdējā laikā Baltijas jūrā vairākkārt konstatēta zemūdens infrastruktūras bojāšana.
Drošības analītiķi uzskata, ka NATO valstu kritiskās infrastruktūras objektu bojāšana ir Krievijas interesēs kā daļa no Maskavas īstenotā hibrīdkara pret Rietumiem.
2025. gada 26. janvārī tika saņemtas ziņas, ka bojāts telekomunikāciju kabelis, kas savieno Latviju un Zviedriju. Aizdomās par kabeļa bojāšanu tiek turēts kravas kuģis, kas bija ceļā no Krievijas uz Dāniju.
2024. gada 25. decembrī sabojāts elektrokabelis “EstLink 2”, kas savieno Igauniju un Somiju. Aizdomās par kabeļa bojāšanu tiek turēts Krievijas “ēnu flotes” tankkuģis.
17. un 18. novembrī Baltijas jūrā Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos tika pārrauti divi zemūdens sakaru kabeļi, no kuriem viens savieno Somiju un Vāciju, bet otrs – Zviedriju un Lietuvu. Šie kabeļi jau ir salaboti. Iespējams, ar kabeļu bojāšanu saistīts Ķīnas kravas kuģis “Yi Peng 3”.
2023. gadā Baltijas jūrā tika sabojāts Igauniju un Somiju savienojošais gāzesvads “Balticconnector”. Vēlāk izmeklēšanā tika noskaidrots, ka bojājumu radījis Honkongā reģistrētais konteinerkuģis “NewNew Polar Bear”, kura enkurs vilkts pār cauruļvadu Baltijas jūras dzelmē.
2023. gada oktobrī līdz ar “Balticconnector” Baltijas jūrā tika pārrauts arī elektrības kabelis starp Somiju un Igauniju. Aptuveni tajā pašā laikā Zviedrija paziņoja par atsevišķiem bojājumiem kabelim, kas savieno to ar Igauniju.
2022. gadā Baltijas jūrā tika saspridzināti Krievijas–Vācijas gāzesvadi “Nord Stream”.
