Pirms šodienas sarunām neērtā situācijā nonācis ASV valsts sekretārs Marko Rubio, kurš vairākiem ASV Kongresa locekļiem esot sacījis, ka Trampa miera plānu patiesībā izstrādājusi Krievija.
Trampa plāns neesot galīgais piedāvājums
Sarunās Ženēvā piedalās ASV un Ukrainas, kā arī Vācijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvji. Zināms, ka ASV delegācijā ir valsts sekretārs Rubio un prezidenta Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs. Savukārt Ukrainas delegācijas priekšgalā ir prezidenta administrācijas vadītājs Andrijs Jermaks un Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs.
Jermaks pēc pirmajām sarunām ar Eiropas pārstāvjiem tās raksturoja kā “ļoti konstruktīvas”.
Sarunu iemesls ir Trampa piedāvātais 28 punktu plāns kara izbeigšanai Ukrainā. Tas paredz Ukrainas atteikšanos no savām teritorijām, Ukrainas armijas samazināšanu, amnestiju Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem un Krievijai noteikto sankciju atcelšanu.
Tramps iepriekš izvirzīja Ukrainai ultimātu, ka tai līdz 27. novembrim ir jāpiekrīt viņa plānam, pretējā gadījumā riskējot zaudēt ASV atbalstu. Taču sestdien Tramps mīkstināja savu nostāju, sakot, ka šis plāns nav viņa galīgais piedāvājums.
Eiropieši cenšas izcīnīt Ukrainai labvēlīgākus nosacījumus
Ukraiņi jau ir pateikuši, ka viņi nevar atteikties no Krievijas sagrābtajām teritorijām un atstāt nesodītus Krievijas kara noziegumus. Savukārt eiropieši brīdina, ka izdabāšana Krievijai neatturēs to no turpmākas agresijas.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsvērusi, ka jebkurā reālā miera plānā jābūt iekļautiem trim principiem: Ukrainas robežas nedrīkst mainīt ar spēku; nedrīkst ierobežot Ukrainas armijas lielumu, jo tas palielinātu jaunu uzbrukumu risku; kā arī miera nodrošināšanā Ukrainā svarīgai lomai jābūt Eiropas Savienībai ar mērķi panākt Ukrainas pievienošanos ES.
Izdevums “The Washington Post” raksta, ka Eiropas pārstāvji sarunās Ženēvā uzstās uz to, lai pēc kara netiktu samazināta Ukrainas armija, bet Ukraina atgūtu kontroli pār Zaporižjas atomelektrostaciju un Kahovkas dambi.
Eiropieši arī pieprasīs, lai ukraiņiem būtu garantēta netraucēta kuģošana pa Dņepras upi un lai Ukraina atgūtu kontroli pār pašlaik okupēto Kinburnas strēli Mikolajivas apgabalā. Saskaņā ar eiropiešu priekšlikumu citus teritoriālos strīdus risinātu pēc pamiera noslēgšanas.
Bijušais ASV aizsardzības ministrs Leons Paneta uzskata, ka Trampa miera plāns pašreizējā formā apmierina agresori Krieviju, bet ignorē upuri Ukrainu. Viņaprāt, ASV prezidentam ir jādod iespēja Ukrainai un tās sabiedrotajiem piedāvāt savus priekšlikumus miera plānam.
Rubio taisnojas par saviem izteikumiem
“Es domāju, ka šobrīd ir svarīgi, lai prezidents Zelenskis, sadarbojoties ar mūsu sabiedrotajiem Eiropā, varētu izskatīt šī plāna nosacījumus, veikt labojumus, izdarīt izmaiņas, norādīt jomas, kurās Ukraina varētu to pieņemt, un tad, cerams, varētu sākties sarunas starp Ukrainu un Krieviju, kas ļautu tām panākt miera līguma nosacījumus,” Paneta sacīja telekanālam CNN.
“Ukraina ir upuris. Ukrainā iebruka tirāns, kurš būtībā pateica, ka Ukrainai nav tiesību sevi pārvaldīt. Mēs tādu attieksmi redzējām Otrajā pasaules karā.
Tāpēc ir tik svarīgi, jo Ukraina šajā karā ir izlējusi asinis un cīnījusies drosmīgi, līdz ar to viņi ir nopelnījuši tiesības noteikt, kādi nosacījumi būtu iekļaujami jebkādā miera vienošanās projektā.”
Vairākiem ASV Kongresa augšpalātas Senāta republikāņu un demokrātu deputātiem sestdien bijusi telefonsaruna ar ASV valsts sekretāru Rubio pirms viņa izlidošanas uz Ženēvu.
Senatori apgalvo – Rubio viņiem ir apliecinājis, ka miera plānu Trampa īpašajam sūtnim Vitkofam ir nodevuši Krievijas pārstāvji un, visticamāk, viņi to šonedēļ arī nopludināja rietumvalstu medijiem. Rubio arī sacījis, ka šis plāns nav Vašingtonas izstrādāts piedāvājums kara izbeigšanai.
Pats Rubio vēlāk noliedza senatoru teikto un apgalvoja, ka miera plānu izstrādāja Trampa administrācija, uzklausot Krievijas un Ukrainas viedokli.
KONTEKSTS:
Vašingtona piedāvājusi plānu kara izbeigšanai Ukrainā, kas, pēc visa spriežot, balstīts pamatā uz Krievijas prasībām. Tas paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO, alianses nepaplašināšanu un Krievijas atgriešanos G8, liecina mediju rīcībā nonākušais plāna projekts.
Eiropas Savienības un Lielbritānijas amatpersonas svētdien Ženēvā tiksies ar ASV un Ukrainas kolēģiem, lai apspriestu ASV prezidenta Donalda Trampa plānu izbeigt karu Ukrainā. No ASV puses miera plānu apspriedīs Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un valsts sekretārs Marko Rubio.
