Iniciatīva ir reakcija uz Krievijas hibrīduzbrukumiem Eiropai
Eiropas Demokrātijas vairogs satur vairākas jaunas iniciatīvas ar mērķi stiprināt žurnālistu un faktu pārbaudītāju darbu, kā arī veiksmīgāk pasargāt iedzīvotājus no dezinformācijas un algoritmu manipulācijas. Tāpat tiek piedāvāts spert soļus arī politiķu aizsardzībai no ekstrēmistu uzbrukumiem.
Krievija ir vienīgā valsts, kas pieminēta šajā 30 lapu garajā dokumentā, jo tieši Krievijas, nevis Ķīnas, maldinošie naratīvi, tostarp, manipulācija ar vēsturiskiem faktiem un to viltošana, iekļūst sabiedriskajā domā, radot potenciāli ilgstošas sekas un graujot uzticību demokrātiskajām sistēmām.
“Demokrātijas vairoga” uzmanības centrā ir trīs aspekti: situācijas izpratnes uzlabošana, demokrātisku institūciju un brīvu mediju atbalstīšana un pilsoņu iesaistes veicināšana.
“Demokrātijas vairoga pamatā ir sabiedrības uzticēšanās demokrātijai un demokrātiskajām institūcijām stiprināšana,” skaidroja Eiropas Savienības (ES) Tehnoloģiskās suverenitātes un demokrātijas komisāre Henna Virkunena.
“Tas aizsargās no ārvalstu iejaukšanās mūsu plašsaziņas līdzekļus, mūsu vēlēšanas, mūsu kopienas un mūsu ES pilsoņus,” teica Maikls Makgrāts, ES demokrātijas un tiesiskuma komisārs.
Kritiķi: Iespējams, dažas ES dalībvalstis iniciatīvā nepiedalīsies
Galvenais priekšlikums ir izveidot Eiropas Demokrātiskās noturības centru. Tas koordinētu un apmainītos ar informāciju par manipulācijām un dezinformācijas kampaņām starp ES iestādēm. Tāpat priekšlikumi par tālākiem centieniem uzlabot mākslīgā intelekta ģenerēta satura atklāšanu saskaņā ar ES normatīviem, un vadlīnijas par mākslīgā intelekta izmantošanu vēlēšanās.
Eiropas Demokrātijas vairoga izveidošana bija viens no centrālajiem EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas solījumiem ar mērķi stiprināt demokrātiju.
Tomēr kritiķi saka, ka piedāvātie priekšlikumi nav pietiekami pamatoti un lielākoties balstās uz ES dalībvalstu brīvprātīgu iesaisti.
Tātad iespējams, ka tās valstis, kur visdziļāk jau ir iespiedies Krievijas naratīvs, izvēlēsies šajā iniciatīvā nemaz nepiedalīties.
Daži Eiropas Parlamenta deputāti jau izteikušies, ka šis Eiropas Demokrātijas vairogs vairāk līdzinās folijai, proti, ir pārāk mīksts, pārāk lēns, pārāk neobligāts, lai pretotos algoritmiskai manipulācijai.
Taču EK uzstāj, ka šis vairogs ir tikai sākums. Dezinformācijas un ārvalstu iejaukšanās apkarošanas jautājums ir strīdīgs gan Briselē, gan ārpus tās.
ES joprojām ir satriekta par ASV viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa februārī Minhenes Drošības konferencē teikto, ka briesmas ES nerodas no Ķīnas vai Krievijas, bet gan no Eiropas pašas iekšienes, cenzūras un disidentu un balsu apspiešanas dēļ. Tas izskanēja neilgi pēc tam, kad Rumānijas Konstitucionālā tiesa 2024. gada decembrī atcēla prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus, jo Kremlis bija veicis tiešsaistes kampaņu, lai reklamētu nacionālistu kandidātu Kalinu Džordžesku. Toreiz tiesa tika pamatīgi kritizēta par politisko iejaukšanos vēlēšanās un vārda brīvības ierobežošanā – tāpēc Eiropas Komisija rīkojas piesardzīgi.
Pagaidām nav zināms, cik liels atbalsts varētu būt pieejams mediju organizācijām, kuru ienākumus jau ilgstoši nosmeļ lielās tehnoloģiju korporācijas.
