EK: Izmaiņas palīdzēs uzņēmumiem ik gadu ietaupīt miljardiem eiro
EK plāni vienkāršot digitālos noteikumus paredz, ka līdz 2029. gadam tiks ietaupīti līdz 5 miljardiem eiro administratīvajās izmaksās, bet lietotājiem galvenais ieguvums būšot mazāk privātuma sīkdatņu logu tīmekļa vietnēs.
Formāli EK iecere sastāv no kopumā trim daļām. Digitālā “Omnibus” pakete paredz vienkāršot spēkā esošos noteikumus par mākslīgo intelektu, kiberdrošību un datiem. Otrā ieceres daļa, ko Komisija dēvē par datu savienības stratēģiju, būtībā paredz veikt pasākumus tādu sensitīvu datu aizsardzībai, kas nav saistīti ar personas datiem. Trešais elements, ko EK sauc par Eiropas darījumdarbības maku, ļaus uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm droši parakstīt, apmainīties un glabāt dokumentus, kā arī digitāli veikt darījumus visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
EK ieskatā tas būtiski samazināšot administratīvo kārtību. Tā lēš, ka ik gadu uzņēmumi varētu ietaupīt līdz pat 150 miljardiem eiro.
Izziņojot EK plānus, par tehnoloģiju suverenitāti, drošības un demokrātijas jautājumiem atbildīgā eirokomisāre Henna Virkunena izcēla, ka šāds Briseles solis ir atbilde uz aicinājumiem mazināt slogu uzņēmējdarbībai. Taču viņa uzsvēra, ka noteikumu vienkāršošana nenozīmēs latiņas pazemināšanu.
Eksperti bažījas par lietotāju digitālo pamattiesību pārkāpumiem
Tehnoloģiju nozares firmu lobija grupa “CCIA Europe”, kuras biedru rindās ir tādi milži kā “Google” īpašnieks “Alphabet”, “Apple” un “Meta”, atzinīgi vērtē šādu lēmumu. Taču nozares lobija ieskatā esot nepieciešama drosmīgāka rīcība. Pozitīvi Briseles ieceri vērtē arī Eiropas Finanšu tirgu asociācija, vienlaikus to raksturojot kā nepietiekamu.
Privātuma tiesību aizstāvju vērtējumā EK pēc būtības piekāpjas tehnoloģiju milžiem.
Rosinātās izmaiņas ļautu tādiem uzņēmumiem kā “Google” vai “Meta” izmantot Eiropas valstu iedzīvotāju personas datus mākslīgā intelekta modeļu apmācībai.
Aģentūra “Reuters” citē Austrijas privātuma aktīvistu Maksu Šremu, kura vērtējumā, pateicoties šādam solim, mākslīgā intelekta sistēmām tikšot ne tikai atvieglota pašu privātāko detaļu noskaidrošana, bet arī cilvēku manipulēšana.
Iepriekš 127 asociāciju un organizāciju atklātā vēstulē Briseles plāni tika nosaukti par “lielāko digitālo pamattiesību atcelšanu Eiropas Savienības vēsturē”.
Ekspertu vērtējumā noteikumu vienkāršošana ir nepieciešama. Taču, kā Beļģijas sabiedriskajam medijam RTBF pauda Briseles Brīvās universitātes ekonomikas un digitālo stratēģiju profesors Nikolā van Zēbrūks, ir grūti iedomāties, kā ar šiem dažiem noregulējumiem pietiktu, lai atslēgtu vaļā Eiropas inovāciju.
Visticamāk, īstermiņā ieguvēji būs Amerikas un Ķīnas spēlētāji, kuriem būšot vēl vairāk rīcības brīvības izmantot mūsu datus, secina profesors.
Franču žurnālists Žeroms Kolombēns, kurš ikdienā raksta par tehnoloģijām, uzskata, ka risinājumam vajadzētu būt tādam, kas neaizskar pamatprincipus – kas ir personas dati, pārbaudāma piekritība.
“Konkrēti tas paredz ieguldīt atvērtos rīkos, kompleksos modeļos, kas palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem bez augstām izmaksām un enerģijas izsūkšanas. Ir jāpieprasa godīgākas piekrišanas saskarnes. Piemēram, skaidru un nepārprotamu “nē” iespēju. [..] Īsumā, problēma ir atvieglot regulējuma slodzi bez pamattiesību apdraudēšanas. Protams, to ir vieglāk teikt, nekā darīt. Es nevēlētos būt atbildīgais,” teica Kolombēns.
EK iecerei ir nepieciešams Eiropas Parlamenta un dalībvalstu atbalsts.
