ĪSUMĀ:
Kanāda plāno palielināt aizsardzības izdevumus ASV dēļ
Gada sākumā pie varas nākušais Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs jūnijā paziņoja par lielākiem ieguldījumiem valsts aizsardzības spēju stiprināšanā.
“Šodien es paziņoju, ka Kanāda šajā fiskālajā gadā sasniegs NATO noteikto aizsardzības izdevumu mērķi – 2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) – piecus gadus agrāk, nekā plānots. Turpmākajos gados mēs vēl vairāk palielināsim ieguldījumus. Sāksim ar to, ka mainīsim veidu, kādā atbalstām un investējam mūsu bruņotajos spēkos. Mainīsim veidu, kādā apbruņojam vīriešus un sievietes, kas dien bruņotajos spēkos, lai varētu cīnīties jaunos kaujas laukos un nepazīstamās teritorijās, lai varētu aizstāvēt katru mūsu suverēnās teritorijas centimetru, sākot no jūras līdz Arktikai un kibertelpai, lai varētu aizsargāt kanādiešus, mūsu intereses un mūsu sabiedrotos,” teica Kārnijs.
Pirms aprīlī notikušajām parlamenta vēlēšanām Kārnijs solīja, ka Kanādas aizsardzības budžets sasniegs 2% no IKP līdz 2030. gadam. Tomēr valdība nolēma šo slieksni sasniegt daudz ātrāk, jo pēc Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā ģeopolitiskā situācija ir ievērojami mainījusies, sarunā ar Latvijas Radio sacīja domnīcas “Kanādas Globālo lietu institūts” pētnieks Rodžers Hiltons:
“Ilgu laiku cilvēki vienkārši paļāvās uz tā dēvēto miera dividendi. Bija pārlieka paļaušanās uz Amerikas drošības “lietussargu”. Un Kanāda, tāpat kā daudzas citas valstis, novērsa uzmanību no svarīgā, lai gan bija signāli visā ģeopolitiskajā spektrā, īpaši Centrāleiropā un Austrumeiropā: Gruzija, Krima. Hroniski zemi ieguldījumi aizsardzībā bija problēma visā aliansē, un Kanāda nebija izņēmums. Tas radās no pārliecības, ka var paļauties uz ASV un cerēt, ka viss atrisināsies diplomātiskā ceļā. Tā tas turpinājās līdz brīdim, kad notika Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā.
Tad starptautiskajā ģeopolitiskajā ainā parādījās arī citas problēmas, kas piespieda Kanādu atzīt savas nepilnības un tagad mēģināt tās novērst. Kanādas lielāki ieguldījumi aizsardzībā nav nekāda revolūcija, tā vienkārši ir atgriešanās pie normālas lietu kārtības.”
Kārnija valdība šomēnes paziņoja par plāniem nākamajos piecos gados ieguldīt Kanādas aizsardzībā gandrīz 82 miljardus ASV dolāru (50 miljardi eiro). Šo naudu galvenokārt tērēs Kanādas bruņoto spēku modernizācijai un militāro spēju stiprināšanai Arktikā.
Stabila Eiropa ir Kanādas stratēģiskajās interesēs
Kanādas Karaliskās militārās koledžas profesors Kristians Leiprehts Latvijas Radio teica, ka Kanādas stratēģiskajās interesēs ir arī miers Eiropā.
“Tas ir ieguldījums Eiropas stabilitātē. Var teikt, ka aizsardzības izdevumi ir kā apdrošināšanas prēmija. Un apdrošināšanas prēmiju maksā atbilstoši riskam, ar ko saskaras. Pasaule saskaras ar augstāku riska līmeni nepastāvības dēļ. Eiropa saskaras ar augstāku riska līmeni Krievijas rīcības dēļ un tādēļ, ka Krievijai vienkārši nevar uzticēties. Nestabilitāti rada arī politiskā situācija ASV. Tāpēc ar šo būtisko aizsardzības izdevumu pieaugumu tiek atzīts, ka Kanādai ir jāmaksā augstāka apdrošināšanas maksa par savām interesēm, par savām aizsardzības interesēm un savas suverenitātes aizsardzību,” uzskata profesors.
Šovasar Kanāda un Eiropas Savienība (ES) parakstīja drošības un aizsardzības partnerības nolīgumu, kas paredz padziļināt abu pušu stratēģisko sadarbību, piemēram, atbalsta sniegšanā Ukrainai, cīņā pret hibrīdapdraudējumu un sabiedrības noturības stiprināšanā.
Tomēr Leiprehts norādīja uz būtisku trūkumu nolīgumā:
“Tas neietver partnerību enerģētiskās noturības un enerģētiskās drošības jomā, lai samazinātu enerģijas cenas Eiropā, jo augstas enerģijas cenas Eiropā faktiski ir subsīdija Krievijas karam Ukrainā.
Tāpēc es vienmēr saku, ka svarīgākais aizsardzības ieguldījums, ko Kanāda var sniegt Ukrainai, ir sašķidrinātās dabasgāzes eksports uz ES, lai samazinātu enerģijas izmaksas Eiropā. Taču Kanāda eksportē tieši nulli sašķidrinātās dabasgāzes uz Eiropu.”
Kanāda nepiedalās NATO misijā Latvijā tikai labdarības nolūkos
Kanāda kopš 2017. gada vada NATO daudznacionālo kaujas brigādi Latvijā. Ādažu militārajā bāzē dien vairāk nekā 2000 kanādiešu karavīru.
Atbildot uz Latvijas Radio jautājumu, vai ierindas kanādieši saprot, kāpēc Kanādas karavīri ir Latvijā, eksperti norādīja, ka līdz šim tas nav pietiekami skaidrots.
Kristians Leiprehts uzsvēra, ka Latvijai, NATO un ES ir aktīvāk jāstāsta kanādiešiem, kāpēc tā ir svarīga stratēģiska investīcija:
“Manuprāt, šī misija nav tik pamanāma, kādai tai vajadzētu būt, bet tas pakļauj misiju pastāvīgam riskam. Tieši tāpēc arī mūsu saruna ir tik nozīmīga, jo, manuprāt, šeit ir stratēģiskās komunikācijas iespēja, īpaši Latvijai. Tas sniedz arī būtiskus ieguvumus Kanādas armijai, jo ļauj mums izcelties. Tā ir ļoti daudzveidīga kaujas grupa, ņemot vērā tajā iesaistīto valstu skaitu.
Un mēs mācāmies strādāt kopā Eiropas līmenī. Latvija ir kā laboratorija. Un mums ne pārāk labi izdodas to izskaidrot NATO un Kanādas iedzīvotājiem.”
Savukārt Rodžers Hiltons uzsvēra, ka Kanādas interesēs ir piedalīties šajā misijā.
“Mēs to nedarām labdarības nolūkā. Pat ja raugāmies uz to savtīgi, tas ir Kanādas nacionālajās stratēģiskajās interesēs. Es domāju, ka Latvijai ir ļoti daudz, ko sniegt Kanādai. Un es ceru, ka Otavā šīs mācības tiek apkopotas un pēc tam izplatītas visā valstī, jo īpaši attiecībā uz dezinformāciju vai ārvalstu ļaunprātīgu ietekmi tiešsaistē,” sacīja pētnieks.
Kanādas militārā misija Latvijā turpināsies vēl vismaz trīs gadus. Šim nolūkam Kanādas valdība ir atvēlējusi 2,7 miljardus ASV dolāru (1,6 miljardi eiro).
