Ja tā, tad etanols vairs nebūs atļauts dažāda veida sadzīves ķīmijā, piemēram, mazgāšanas un dezinfekcijas, kopšanas un tīrīšanas, kā arī farmaceitiskajos līdzekļos un kosmētikā, bet uz dažiem tā atlikušajiem atļautajiem izmantojuma veidiem attieksies stingri ierobežojumi.
Ķimikāliju aģentūras pamatojums ir balstīts uz faktu, ka kaitīga ir etanola iekšķīga lietošana. Pret plānoto aizliegumu skaļi protestē Igaunijas Ķīmiskās rūpniecības asociācija (Eesti Keemiatööstuse Liit), pamatojumu dēvējot par absurdu – spirtam nav alternatīvas ar līdzīgām īpašībām; neviena cita viela neaptur infekciju izplatīšanos tik efektīvi kā etanols.
Galīgais lēmums par etanola aizliegumu tiks pieņemts rudenī, un tas, pēc nozaru vadītāju domām, būs izšķirošs nozares nākotnei. Asociācija argumentē, ka etanola aizliegšana tīrīšanas līdzekļos ir pārregulācija, kas kaitē ne tikai ķīmiskajai rūpniecībai, bet arī sabiedrības veselībai un Eiropas konkurētspējai.
Igaunijas Ķīmiskās rūpniecības asociācijas izpilddirektors Hallārs Meibaums paudis, ka plāns radījis neskaidrības visā ķīmiskajā rūpniecībā Eiropā.
Alkohola kaitīgā ietekme ir labi zināma, taču tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas. Pēc Meibauma teiktā, šī ir riska pārvaldības krīze, kurā vienas lietošanas jomas riski tiek patvaļīgi attiecināti uz citu – alkohola lietošanas kaitīgo ietekmi pārnesot uz roku dezinfekcijas līdzekļiem ar etanolu.
Meibaums skaidroja, ka etanola faktiskā izmantošana ķīmiskajā rūpniecībā ir pavisam cita, jo saskare ar etanolu saturošiem produktiem notiek tikai caur cilvēka ādu un ieelpojot, nevis norijot. Viņš arī norādīja, ka etanolu saturošiem produktiem nereti tiek pievienots īpašs rūgtinātājs, kā alkohola aizstājējus tos padarot nelietojamus.
