Šie finanšu līdzekļi piešķirti kā aizdevums, kas jāatmaksā ar procentiem, kas gūti no ES iesaldētajiem Krievijas valsts aktīviem, kā arī no tā dēvētā Ukrainas mehānisma.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc šī paziņojuma pateicās Leienai “par viņas līderību un atbalstu Ukrainai.”
ES plāni izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai sniegtu Ukrainai turpmāku liela apjoma finansiālu atbalstu līdz pat 140 miljardu apmērā, joprojām nav apstiprināti, jo pret šo ieceri iebilst Beļģija.
Taču Leiena ceturtdien norādīja, ka jau tiek īstenoti pūliņi šī jautājuma atrisināšanai.
Ja netiks panākta vienošanās par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu, kas ir vēlamais risinājums, kā alternatīvu paredzēts izmantot ES budžeta finansējumu, lai piesaistītu līdzekļus kapitāla tirgos, vai arī dalībvalstis pašas varētu piesaistīt vajadzīgo kapitālu, sacīja EK prezidente.
Tikmēr Eiropas Savienības līmenī rit cīņa ar birokrātijas mazināšanu, kas izrādījusies grūtāka, nekā varēja gaidīt.
Šodien Eiropas Parlaments ar otro reizi beidzot nobalsoja par Eiropas Komisijas priekšlikumu pirmo kārtu, un tikai pateicoties tam, ka to atbalstīja negaidīti sabiedrotie.
Eiropas Parlamentā daudzi piekrīt, ka jāmazina birokrātija un EK šo procesu vada Valdis Dombrovskis. Viena iecere ir vienkāršot ilgtspējas ziņojumus. Taču, kad EK pirmā priekšlikumu kārta jeb pirmais omnibuss par birokrātijas mazināšanu nonāca līdz parlamentam, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība un Sociāldemokrātu grupa iebilda, sakot, ka tas mazinās caurspīdīgumu un kaitēs Eiropas centieniem pieturēties pie Zaļā kursa.
Iepriekšējā reizē Strasbūrā balsojums par šo izgāzās. Tagad centriskos spēkus – Atjauno Eiropu un Eiropas Tautas partijas grupu atbalstīja labējie un galēji labējie – tie, par kuriem parasti runāja, kā par esošiem aiz “sanitārā kordona” jeb tādiem, ar kuriem nevajag sadarboties. Bet, pateicoties tieši šīm politiskajām grupām, ar 382 balsīm par, 249 pret un 13 atturoties, šī “Vienkāršošanas pakotne” tika pieņemta.
“Ja vēlamies atrisināt klimata problēmu un ilgtspējības problēmas kopumā, mums uzņēmumi jāuztver kā mūsu draugi. Mums vairāk jāizmanto burkāns, nevis pātaga,” sacīja EP deputāts, Juridiskās komitejas ziņotājs Jergens Varborns. “Tieši ar viņu palīdzību mēs faktiski varam samazināt emisijas. Tātad, ja mēs viņus pārāk spiežam un kaut kādā veidā iebiedējam – un esmu dzirdējis kolēģus lietojam šādu valodu, ka mums vajadzētu viņus iebiedēt, lai viņi ievērotu mūsu ļoti stingros likumus –, tad viņi teiks: “Labi, Eiropa nešķiet īstā vieta, kur investēt, iesim citur!”.”
Tagad ir vienošānās, ka ilgtspējas ziņojumi būtu jāsniedz tikai uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 1750 darbinieku un kuru gada neto apgrozījums pārsniedz 450 miljonus eiro.
Pārskatu sniegšanas standarti tiktu vēl vairāk vienkāršoti un samazināti, prasot mazāk kvalitatīvas informācijas. Mazāki uzņēmumi tiktu aizsargāti no to lielo partneru pārskatu sniegšanas prasībām – tiem nebūtu atļauts pieprasīt vairāk informācijas, nekā noteikts brīvprātīgajos standartos. Bet viss vēl nav galā – šis bija balsojums par EP pozīciju un tagad sāksies sarunas ar ES dalībvalstu valdībām, kas jau pieņēmušas savu nostāju.
