Par to, atsaucoties uz vārdā nenosauktām Francijas amatpersonām, vēsta britu laikraksts “The Telegraph”. Viena amatpersona sarunā ar laikrakstu atzīmēja, ka šāds Francijas solis varētu mudināt citu kodolvalsti – Lielbritāniju – arī sniegt kodoldrošības garantijas Vācijai.
Topošais Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, kas pārstāv konservatīvo bloku, iepriekš aicināja Lielbritāniju un Franciju iekļaut Vāciju, kurai nav savu kodolieroču, šo valstu kodolaizsardzības sistēmā. Mercs atzīmēja, ka šāds solis būtu daļa no Eiropas centieniem kļūt neatkarīgākai no ASV aizsardzības jomā.
Kā norāda “The Telegraph”, Francijas kodolspēki darbojas autonomi no NATO, savukārt Lielbritānijas kodolspēki ir cieši iekļauti alianses struktūrā.
Tiek lēsts, ka Francijai ir vairāk nekā 300 stratēģisko kodolgalviņu, no kurām lielākā daļa izvietotas uz zemūdenēm. Savukārt Lielbritānijas rīcībā ir nedaudz vairāk par 200 kodolgalviņām.
ASV kopš Otrā pasaules kara ir garantējušas savu sabiedroto drošību Rietumeiropā arī ar saviem kodolieročiem, kas izvietoti kontinentā.
Pēc tam, kad saskaņā ar līgumu ar PSRS tika likvidētas Eiropā izvietotās vidējā un mazāka darbības rādiusa raķetes, ASV bāzē Vācijā joprojām atrodas aptuveni 100 kodolgalviņas.
Daudzi Eiropas līderi, arī Mercs, saistībā ar Vašingtonas un Maskavas tuvināšanos, kā arī Trampa administrācijas kritiku Eiropas Savienībai baidās, ka ASV varētu ierobežot sadarbību aizsardzības jomā ar Eiropu līdz pat tam, ka ASV karaspēks tiek izvests no kontinenta vai ASV izstājas no NATO.
