Pagājušā gada 19. decembrī – vien nedēļu pēc tam, kad amatā stājās jaunā proeiropeiskā Polijas valdība – Seims nobalsoja par rezolūciju, kas paredz atjaunot Polijas sabiedrisko mediju, kā arī valstij piederošās ziņu aģentūras PAP tiesisko kārtību, neitralitāti un godīgumu.
Viens no patlaban pie varas esošās “Pilsoniskās koalīcijas” solījumiem aizvadītā gada vēlēšanu kampaņas laikā bija sabiedrisko mediju reforma un to atbrīvošana no politiskās ietekmes.
Kopš konservatīvās “Likuma un taisnīguma” valdības nākšanas pie varas pēc 2015. gada parlamenta vēlēšanām tika pastiprināta kontrole pār valsts finansētajiem sabiedriskajiem medijiem – Polijas Radio un Polijas Televīziju.
Darbu abos medijos pameta daļa žurnālistu, tāpat izmaiņas piedzīvoja arī saturs. Redzamākās pārmaiņas bija abu plašsaziņas līdzekļu ziņu raidījumu politikā, kura kļuva labvēlīga “Likuma un taisnīguma” varai. Sevišķi izcēlās Polijas Televīzijas ziņu dienests un tā ziņu kanāls TVP Info – līdz ar personāla nomaiņu, sākot no vadības un beidzot ar ierindas žurnālistiem, šajos raidījumos politiskā un ideoloģiskā opozīcija tika nesaudzīgi kritizēta un rāmēta neglaimojoši, kamēr varas politika un politiķi tika atspoguļoti labvēlīgi.
Arī pēc pagājušā gada oktobra vēlēšanām būtiskas izmaiņas, reaģējot uz jauno politisko realitāti Polijā, nenotika. Tāpēc kultūras ministrs no “Pilsoniskās koalīcijas” Bartlomejs Senkevičs ķērās pie radikāliem mēriem – no amatiem atlaižot sabiedrisko mediju un Polijas preses aģentūras vadību.
Ja Polijas Radio gadījumā lēmuma ietekme neatspoguļojās ēterā, citādi bija Polijas Televīzijā.
Neilgi pēc jaunā sabiedriskās televīzijas vadītāja Tomaša Siguta stāšanās amatā 20. decembrī viņš pieņēma lēmumu pārtraukt ziņu kanāla TVP Info pārraidi. Veltīgi bija “Likumam un taisnīgumam” simpatizējošo žurnālistu mēģinājumi atsākt pārraides.
Sekoja vērienīgas pārmaiņas. Jau nākamajā dienā – 21. decembrī – Polijas Televīzijas ēterā darbu sāka jauna galvenā ziņu raidījuma komanda. Bet īsi pirms jaunā gada darbu atsāka arī ziņu kanāls “TVP Info”.
Sabiedriskās televīzijas ziņu dienesta darbība tika atjaunota pakāpeniski, piesaistot darbā arī tos, kas strādāja tajā pirms 2015.-2016. gadu mijas. Savukārt īsi pirms jaunā gada kultūras ministrs pieņēma lēmumu uzsākt Polijas Radio un Polijas Televīzijas kā juridisku personu likvidācijas procesu. Abas iestādes joprojām ir likvidācijas procesā. Vairāki iepriekšējās valdības laikā strādājošie žurnālisti un programmu vadītāji atgriezās ēterā ne tikai sabiedriskajā televīzijā, bet arī sabiedriskajā radio.
Priekšā vēl daudz darba
Lai vērtētu izmaiņas, kas gada laikā notikušas Polijas sabiedriskajā radio un televīzijā, Latvijas Radio uzrunāja vairākus ekspertus.
Visi atzīst, ka redakcionālā politika ne tuvu nelīdzinās tai, kāda bija iepriekšējās konservatīvās valdības laikā.
Tomēr, kā sarunā norāda faktu pārbaudes organizācijas “Asociācija “Demagog”” direktors starptautiskās sadarbības jautājumos Pāvels Terpilovskis, viņu pētījumi liecina, ka vēl joprojām priekšā ir daudz darba, lai nodrošinātu pilnīgu neitralitāti un runas brīvību.
“Pirmkārt, atsevišķu politisko grupu pārstāvniecības līmenis nav kas tāds, kas atbilstu esošajai Polijas politiskā spektra stāvoklim. Mums ir pārliecinoša esošās valdības pārstāvniecība sabiedriskajos medijos, ar ievērojamu opozīcijas [klātbūtnes] trūkumu. [..] Otrkārt, mēs joprojām redzam daudzus piemērus diskursa radīšanai, kas ir pielāgots noteiktai auditorijai. Tā konkrēti ir esošās valdības atbalstītāji un vēlētāji. Mēs redzam materiālus, kuros, piemēram, trūkst informācijas, kas ir kritiska vai pretstatā valdības apgalvojumiem. Mēs redzam sižetus, kuros trūkst opozīcijas politiķu viedokļu,” viņš skaidroja.
Terpilovskis piebilst, ka sākotnēji to varēja skaidrot ar “Likuma un taisnīguma” politiķu īstenoto sabiedrisko mediju boikotu šī gada pirmajos mēnešos. Lai arī opozīcijas pārstāvji piedalās raidījumos, viņu klātbūtne salīdzinājumā ar pozīciju ir mazāka.
Joprojām atkarīgi no valsts iestāžu lēmumiem
Te gan jāpiebilst, ka pēc pārmaiņām sabiedriskajos medijos daļa Polijas Televīzijas žurnālistu, kas simpatizēja “Likuma un taisnīguma” politikai, pārgāja strādāt uz šai partijai labvēlīgi noskaņotajiem medijiem, kā telekanālu “Republika”. Ievērojama daļa skatītāju, kas atbalstīja līdzšinējo labējo valdību, par saviem televīzijas ziņu avotiem nu izvēlas šos medijus.
Sarunās ar Latvijas Radio eksperti arī atzīmēja, ka sabiedriskie mediji joprojām ir atkarīgi no valsts iestāžu lēmumiem. Turklāt iepriekšējās valdības virzītājspēkam bija saglabājušies ietekmes rīki.
“Galvenais regulators ir Nacionālā radio un televīzijas padome, kura ir iepriekšējās varas politiķu ietekmē. Tā bieži mēģina likt šķēršļus jaunajai vadībai, redaktoriem, žurnālistiem. Piemēram, abonentmaksa – [tās līdzekļus] padome pārstāja pārdalīt sabiedriskajiem medijiem. Piemēram, Polijas Radio reģionālajām filiālēm, pamatojot, ka jaunās valdes nav tiesiskas. Problēma ir arī tā, ka tiek saglabāta Nacionālā mediju padome, ko izveidoja 2016. gada sākumā “Likums un taisnīgums”. Šajā iestādē [nesen] kontroli pārņēma esošā koalīcija,” skaidro Vroclavas Universitātes profesors Adams Šinols.
Viņš norāda, ka šī iestāde tika izveidota pretēji konstitūcijai. “Tā ir problēma, jo tā būtu jālikvidē. Lieta tāda, ka prezidents [Andžejs Duda –red.] tagad nepalīdz valdībai. Viņš saka, ka neparakstīs likumprojektus, kas saistīti ar medijiem, ar “Likumu un taisnīgumu”, jo viņš joprojām ir labvēlīgs tai.
Tāpēc šobrīd pilna sabiedrisko mediju neatkarība ir neiespējama, jo viņiem ir jābalstās uz finansiālo atbalstu no Finanšu ministrijas. Viņiem ir jāgaida nauda, jālūdz tā,” saka Šinols.
Eksperti norāda, ka nozīme būs jaunās valdības sagatavotajam likumam, kas nosaka sabiedrisko mediju darbību. Tas paredz atcelt abonentmaksu un noteikt pastāvīgu valsts finansējumu. Ņemot vērā esošā Valsts prezidenta Dudas politiku, eksperti paredz tāda likuma pieņemšanu tikai pēc nākamā gada prezidenta vēlēšanām, ja tajās uzvar valdībai labvēlīgāk noskaņots kandidāts.
Jāskatās vairākus soļus uz priekšu
Savukārt attiecībā uz izaicinājumiem sabiedriskajiem medijiem nākotnē, viens no tādiem ir auditorijas noturēšana.
“Sabiedriskajiem medijiem vajadzētu pielāgoties platformā balstītam modelim (angliski izmantoja jēdzienu platform logic – RM), tā kā lielās tehnoloģijas ir pārņēmušas mediju ekosistēmu. Pamatā mēs Polijā fokusējamies galvenokārt uz neatkarību, kas ir ļoti svarīgi, bet mums ir jāskatās vairākus soļus uz priekšu. Varētu pat teikt, ka šis ir eksistenciāls drauds visiem sabiedriskajiem medijiem Eiropā,” skaidro Varšavas Universitātes asociētais profesors Filips Svitkovskis.
Taču mediju eksperts Adams Šinols atzīmē, ka
viens tāds ir uzticības atjaunošana un pretestība potenciālajai politiķu ietekmei, kas būtu pat ļoti svarīgs izaicinājums, ņemot vērā nākamā gada maijā gaidāmās prezidenta vēlēšanas.
Polijas sabiedrisko mediju gadījums ir laba paraugstunda Eiropas mērogā, kas liecina par to, cik svarīgi ir nodrošināt plašsaziņas līdzekļu patstāvību, kā arī redakcionālo neatkarību.
