Tramps trešdien apstiprināja, ka Zelenskis piektdien ieradīsies Vašingtonā uz līguma parakstīšanu. Tramps arīdzan pavēstīja, ka esot tuvu pamiera līgumam, kas izbeigtu karadarbību starp Krieviju un Ukrainu.
“Mēs panāksim vienošanos ar Krieviju un Ukrainu, lai izbeigtu cilvēku nogalināšanu,” teica Tramps.
Vienošanās par derīgo izrakteņu ieguvi ir konceptuāla un paredz apņemšanos sākt ASV un Ukrainas sarunas par detalizētāku līgumu, kas regulēs tā dēvētā Rekonstrukcijas investīciju fonda darbību. Šis fonds nodarbosies ar Ukrainas dabas bagātību apguvi; Ukraina tajā ieguldīs 50% no ieņēmumiem no valsts derīgo izrakteņu, tostarp naftas un gāzes, un ar to saistītās loģistikas “nākotnes monetizācijas” jeb ienākumiem, kas nākotnē ienāks šādā veidā.
Ukraina cer arī uz drošības garantijām
Konceptuālo vienošanos par šāda veida sadarbību Ukrainas dabas bagātību apguvē varētu parakstīt jau piektdien, 28. februārī, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varētu ierasties vizītē ASV.
“Es dzirdēju, ka viņš atbrauks piektdien. Protams, tas man der, ja viņš to vēlas un gribēs parakstīt to kopā ar mani. Es saprotu, ka tas ir liels, ļoti liels darījums!
Un es domāju, ka amerikāņi būs ļoti priecīgi, jo Baidens mētājās ar naudu gluži kā ar cukurvati. Tas ir ļoti liels darījums. Tas varētu būt triljonu dolāru darījums,” teica Tramps.
Uz jautājumu, ko Ukraina saņems pretī, Tramps atbildēja – tie būs 350 miljardi dolāru, daudz militārās tehnikas un tiesības karot tālāk. No mediju rakstītā var secināt, ka šajā vienošanās projektā vismaz tiešā veidā nav iekļautas ASV drošības garantijas Ukrainai, ko Ukraina ļoti grib panākt.
Iespējams, drošības garantiju jautājumu Ukraina vēl cer atrisināt papildus šim līgumam, jo premjers Deniss Šmihaļs trešdien paziņoja, ka Ukraina neapsver šī līguma parakstīšanu bez drošības garantijām. Šmihaļs izteicies, ka “ne prezidents, ne Ukrainas valdība šo līgumu un tā parakstīšanu neskatīs atrauti no drošības garantijām Ukrainai”.
Mediji vēstīja, ka sarunas starp Ukrainu un ASV par šo vienošanos notika ļoti augstos toņos. Kā zināms, Tramps nosauca Zelenski par “diktatoru” ar 4% reitingu, kas bija uzreiz pēc viena no sarunu posmiem.
Ieņēmumus investēs Ukrainas ekonomikā
Kā ziņo Ukrainas mediji, pēdējo dienu laikā Ukrainas sarunu grupai tomēr izdevies pilnībā mainīt dokumenta toni, kāds tas izskatījās sākotnēji. Ukraiņi sagaida, ka pašreizējā redakcija varētu patiešām reāli palīdzēt stabilitātei Ukrainā.
Piemēram, ja sākotnēji ASV kontekstā ar šo vienošanos runāja par piekļuvi 500 miljardu vērtiem dabas resursiem un gribēja, ka šo jaunveidojamo fondu, kas akumulēs ienākumus no Ukrainas dabas bagātībām, amerikāņi pārvaldīs vienpersoniski, tad pašreizējais varinats paredz, ka to darīs abas puses.
Valstis nevarēs pārdot vai nodot savas daļas savā fondā bez otras puses piekrišanas. Fonds saņems 50% ienākumus no Ukrainas resursiem kā reinvestīcijas Ukrainas ekonomikā.
Sākotnēji ASV puse šīs vienošanās kontekstā runāja par to, ka Ukraina atdos parādu ASV – naudu, ko iepriekšējā ASV prezidenta administrācija bija dažādos veidos piešķīrusi Ukrainai. Tagad arī nekas tāds dokumentā neparādās.
ASV ekonomiskās intereses Ukrainā būtu garants drošībai
Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina šo sadarbību ar ASV redz kā vienlīdzīgu partneru vienošanos, nevis kaut kādu parādu atdošanu. Vismaz šobrīd izskatās, ka šajā ziņā ukraiņiem izdevies panākt savu.
Taču pats svarīgākais, ko Ukraina gribēja, – jautājums par drošības garantijām vismaz šajā līgumā neparādās. Taču, kā norāda Ukrainas eksperti, jau pats fakts, ka ASV ir gatavas ienākt šajā tirgū, ir spēcīgs signāls, ka amerikāņi neļaus šo teritoriju okupēt. Vismaz tādas ir ukraiņu cerības.
“Ja Ukrainā būs amerikāņu finansiālās, ekonomiskās intereses, ticiet man, te būs drošība. Mēs redzam to Izraēlā, mēs redzam to Dienvidkorejā.
Es atgādināšu, ka gan Izraēla, gan Dienvidkoreja šobrīd un kopš savas pastāvēšanas atrodas kara stāvoklī, bet tās dzīvo, attīstās, piesaista investīcijas. Tāpēc tas ir ceļš, kuru var un vajag izvēlēties Ukrainai,” sarunā ar “Radio Brīvība” norāda Ukrainas Nākotnes institūta dibinātājs Anatolijs Ameļins.
Kā uzsver eksperti, gaidāmā ASV un Ukrainas vienošanās skar dabas bagātības, kuru vērtību šobrīd ir ļoti grūti noteikt. Ļoti daudzi derīgie izrakteņi ir zemēs, kur nav veikta ne izpēte, ne arī kādi priekšdarbi šo izrakteņu ieguvei. Lielas investīcijas prasīs arī ieguves process, lai šos derīgos retos minerālus iegūtu un pēc tam realizētu.
Izrakteņu vērtība varētu būt 400 miljardi dolāru
Par to, cik vērti ir šie derīgie izrakteņi, ir tikai ļoti aptuvenas aplēses, kas veiktas pirms septiņiem gadiem. “Ieskaitot okupētās teritorijas, ņemot vērā tā laika valūtas kursu, inflāciju un tā tālāk, Ukrainā tie tika novērtēti gandrīz 400 miljardu dolāru vērtībā. Tas bija pēc 2018. gada datiem,” stāsta Ukrainas nacionālās Ieguves rūpniecības asociācijas dibinātāja Ksenija Orinčaka.
“Ja pārrēķina, cik tagad maksā litijs, titāns un tā tālāk, tas varētu tuvoties summai, par kuru runā Tramps. Bet tie ir kritiskie izejmateriāli, bez naftas, bez gāzes.”
Tātad tikai reto minerālu (litija, titāna, gallija, germānija un citu) vērtība varētu būt 400 miljardi dolāru, bet gaidāmā ASV un Ukrainas vienošanās skar arī naftu un gāzi, kas arī tiek iegūta Ukrainas dzīlēs. Kopumā šīs vienošanās ekonomiskais potenciāls tiek lēsts milzīgs.
Labā ziņa ir arī tā, ka vienošanās neaptver Ukrainas šobrīd lielāko naftas un gāzes ieguves kompāniju “Naftogaz” un “Ukrnafta” operācijas, kas paliek pašu ukraiņu kontrolē. Kopumā jāsecina, ka Ukrainai tā ir ļoti būtiska vienošanās, bet vēl ir ļoti daudz neskaidrību šajā jautājumā.
KONTEKSTS:
Neilgi pēc stāšanās amatā ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka apmaiņā pret ASV atbalstu Ukrainai vēlas saņemt Ukrainas derīgos izrakteņus. Konkrētus derīgos izrakteņus Tramps nepieminēja, bet Ukrainas medijos tiek minēts, ka Ukraina ir bagāta ar dažādiem izrakteņiem, kas ir svarīgi tādām nozarēm kā aizsardzība, augstās tehnoloģijas, aerokosmiskā inženierija un citām. ASV piedāvāto līgumu Kijiva uzreiz neparakstīja, bet iesniedza ASV izskatīšanai savu priekšlikuma projektu, kas paredz dot Vašingtonai piekļuvi Ukrainas dabas resursiem apmaiņā pret turpmāku ASV atbalstu cīņā ar Krievijas agresiju.
