ĪSUMĀ:
Pilsētas pārvērstas gruvešu un drupu ielejās
Šo divu kara gadu laikā Gazas josla piedzīvojusi vēl nepieredzētus zaudējumus. Vēl augustā ANO bija aplēsusi, ka iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 320 000 mājokļu, kas ir 18 reizes vairāk nekā 2014. gada karā starp Izraēlu un “Hamās” – līdz šim asiņainākajā abu pušu konfliktā.
Aptuveni 77% Gazas joslas ceļu ir sabombardēti vai Izraēlas tanku iznīcināti. Aptuveni 60 miljonos tonnu gruvešu aizvien iesprostotas gan cilvēku mirstīgās atliekas, gan arī nesprāguši lādiņi.
Aptuveni 85% vietējo uzņēmumu telpu pārvērstas drupās. Gandrīz 90% lauksaimniecības zemes un lauksaimniecības aku ir bojātas. Divas trešdaļas Gazas aramzemes atrodas Izraēlas kontrolētajā dzeltenās līnijas pusē.
Šobrīd bez pajumtes palikuši aptuveni 60% Gazas joslas iedzīvotāju. Grūti ir atrast pat teltis bez mājokļa palikušajiem cilvēkiem. Palīdzības organizācijas norāda, ka kopš pamiera sākuma Gazā ir atļauts ievest mazāk nekā 20 000 telšu.
Starp apšaudēm sākušies sakopšanas darbi
Jau kopš 2025. gada janvāra, pat vēl turpinoties aktīvai karadarbībai, ANO Attīstības programmas (UNDP) komandas no Gazas joslas izvākušas vairāk nekā 120 tūkstošus tonnu gruvešu. Kā arī tikai viena mēneša laikā pēc pamiera noslēgšanas tika izvestas vairāk nekā 50 tūkstoši tonnu.
Saskaņā ar ANO provizoriskajiem aprēķiniem pērnā gada septembrī visu gruvešu izvešana un pārstrāde varētu aizņemt līdz pat 20 gadiem, bet aptuvenās izmaksas varētu sasniegt 790 miljonus eiro.
Jau tagad specializētas inženieru komandas, kas strādā ar gruvešu apsaimniekošanu, ir sākušas meklēt risinājumus, kā rīkoties ar vairāk nekā 60 miljoniem tonnu gruvešu, kas radušies māju un infrastruktūras iznīcināšanas rezultātā, norādot, ka brīvprātīgo darbi teritorijas sakopšanā ir tikai sākums ļoti garam Gazas atjaunošanas procesam.
Vēl turpinoties Izraēlas un “Hamās” asiņainajam karam, jau izskanējušas vairākas versijas par to, kāda Gazas josla varētu būt nākotnē – pēc šī slaktiņa beigām un visas teritorijas pilnīgas atjaunošanas.
Līdz šim medijos visskaļāk izskanējis ASV prezidenta Donalda Trampa piedāvājums tur izveidot piejūras kūrortu jeb “Tuvo Austrumu Rivjēru”, kurā dzīvotu visas pasaules cilvēki, tai skaitā palestīnieši.
Taču savs piedāvājums šīs zemes atjaunošanai nācis arī no pašiem palestīniešiem, Ēģiptes, kā arī Izraēlas, sadarbojoties ar pārstāvjiem no ASV un Tonija Blēra Globālo pārmaiņu institūtu.
Ēģiptes plāns Gazas joslas atjaunošanai
Visplašāko atbalstu līdz šim guvis Ēģiptes plāns, ko arābu valstis apstiprināja šī gada martā. Tas paredz Gazas atjaunošanu vairākos posmos.
Pirmais posms ilgtu aptuveni sešus mēnešus, un tajā no Gazas joslas izvestu 60 miljonus tonnu gruvešu. Daļu no tiem arī varētu izmantot citām vajadzībām, piemēram, iepriekš, pēc 2014. gada kara starp Izraēlu un “Hamās”, būvgruži tika izmantoti piekrastes autoceļa atjaunošanā.
Ēģipte iecerējusi šīs ēku un ceļu drupas sajaukt ar smiltīm un izmantot zemes atgūšanā pie Gazas krasta, kur, savukārt, varētu izveidot ostu un atbilstošu infrastruktūru.
Otrais posms, kas ietvertu Gazas joslas atjaunošanu, ilgtu četrarpus gadus. Un, ņemot vērā to, ka liela daļa Gazas iedzīvotāju nu palikuši bez darba, būvniecībā varētu izmantot tieši vietējo darbaspēku.
Ēģipte tikmēr nodrošinātu savu būvniecības ekspertu klātbūtni, piegādātu izejmateriālus un piesaistītu attīstītājus no Persijas līča valstīm.
Inženieri gan norādījuši, ka četri gadi Gazas joslas atjaunošanai ir nereāls termiņš un tikai gruvešu savākšana vien varētu aizņemt drīzāk sešus gadus, nevis sešus mēnešus.
Ēģiptes plāns paredz, ka atjaunošanas izmaksas būs 46 miljardi eiro, kamēr ANO aprēķini prognozē krietni lielāku skaitli – aptuveni 61 miljardu eiro.
ASV un Izraēla piedāvā nākotnes zemi – Gazu
Lai arī presē biežāk piesaukts Trampa plāns pārveidot Gazu par kūrortpilsētu, ASV pēcāk tapis plašāks redzējums par šo zemi, kur “Trampa Rivjērai” atvēlēta vien piekrastes zona un salas.
Noplūdis dokuments, ko augustā publicēja “The Washington Post”, attēloja līdzīgu vīziju par augsto tehnoloģiju Gazas joslu, kas 10 gadus atradīsies ASV aizbildniecībā.
Plāns, kas tika nosaukts par Gazas atjaunošanas, ekonomiskās izaugsmes un pārveides trastu (saīsināti – “GREAT”), esot izstrādāts sadarbībā ar Izraēlas un ASV konsultantiem, kā arī Tonija Blēra Globālo pārmaiņu institūta locekļiem.
Plānā bija paredzēts izveidot virkni “modernu un ar mākslīgo intelektu aprīkotu viedo pilsētu”, jo tieši “slikta pilsētu plānošana ir Gazas nepārtraukto nemieru” galvenais iemesls.
Kā norāda šī projekta izstrādātāji, Gaza var pārtapt par Vidusjūras reģiona ražošanas, tirdzniecības, datu un tūrisma centru, izmantojot savu stratēģisko atrašanās vietu, piekļuvi dažādiem tirgiem, tostarp Eiropas, Āzijas un Persijas līča sadarbības padomes (GCC), un resursiem, kā arī jaunu darbaspēku. To visu atbalstītu Izraēlas tehnoloģijas un GCC investīcijas.
Gazas joslā arī tiktu būvēta amerikāņu elektroauto (visticamāk, “Tesla”) rūpnīca un iekārtoti vērienīgi mākslīgā intelekta datu centri.
Šis plāns arī ietver brīvprātīgu palestīniešu pārvietošanu no šīs zemes. Proti, idejas autori cer, ka teju ceturtdaļa Gazas iedzīvotāju pamestu joslu, saņemot par to vienreizēju pabalstu 4340 eiro apmērā, kā arī vienu gadu pabalstu pārtikai un līdz četriem gadiem atbalstu īrei ārvalstīs (pirmajā gadā īri segtu 100%, otrajā gadā – 75%, trešajā – 50%, bet ceturtajā – 25% apmērā).
“Gazas fēnikss” jeb palestīniešu redzējums
Savu skatījumu Gazas nākotnei devuši arī palestīnieši, par kuru apdzīvoto zemi patiesībā ir runa. Šis plāns ir mazāk ambiciozs un vairāk vērsts uz vietējo kopienu atjaunošanu un rūpēm par dabu.
Pie šī plāna, kas nodēvēts par “Gazas Fēniksu”, 13 mēnešus strādājusi aptuveni 700 palestīniešu liela atjaunošanas ekspertu koalīcija, no kuriem daļa dzīvo ārzemēs.
Idejas attīstībā piedalījās arī Birzeitas Universitātes studenti okupētajā Rietumkrastā. Šis plāns paredz Gazas atjaunošanu trīs fāzēs – vēl karadarbības laikā uzsākt ārkārtas situācijas fāzi, kas koncentrējas uz steidzamu palestīniešu vajadzību nodrošināšanu: pajumti, mobilitāti, ūdeni, enerģiju un noturību.
Savukārt pārējās divas – stabilizācijas un rekonstrukcijas – fāzes varētu uzsākt aptuveni sešus mēnešus pēc pamiera iestāšanās. Stabilizācijas fāzē tiktu salabota infrastruktūra, notiktu atjaunošanas darbi, atjaunotas kopienas. Rekonstrukcijas fāze paredzētu taisnīgu, uz nākotni vērstas Gazas joslas izveidi, kurā apvienots gan kultūras mantojums, gan taisnīgums un ilgtspējība.
Pamatnostādņu ilgtermiņa redzējums balstās uz teritorijas vietējām tradīcijām, kas pārskatītas un atjauninātas saskaņā ar pamatnostādņu vispārējiem kritērijiem par dzīves kvalitātes orientāciju, pilsētvides daudzveidību un vietējām saknēm, norāda šī projekta autori.
Atjaunošanas darbus kavē neziņa par to, cik noturīgs būs pamiers
Plānu Gazas atjaunošanai ir daudz, taču tam nepieciešamā finansējuma un darbaspēka piesaisti kavē tas, ka miers šajā kara plosītajā zemē ir ļoti trausls. Lai arī pamiers noslēgts pirms teju diviem mēnešiem, apšaudes starp Izraēlas un “Hamās” spēkiem turpinās.
Turklāt ASV piedāvātais pamiera plāns arī nosaka pienākumu “Hamās” kaujiniekiem atbruņoties. Grupējums to darīt atsakās.
Viens no pamiera plāna punktiem paredz arī starptautisku miera uzturēšanas spēku klātbūtni Gazā, kuriem mandātu varētu dot uz diviem gadiem. Tomēr vairākas arābu valstis šiem spēkiem nevēlas pievienoties – tostarp Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), Saūda Arābija un Jordānija.
Papildu izaicinājumus rada arī investoru bažas par iespējām laika gaitā atgūt ieguldītos līdzekļus – pamiers ir trausls un aizvien pastāv augsts turpmākas karadarbības risks.
Tāpat kā zināmu izaicinājumu eksperti min to, ka, piemēram, Ēģiptes plānā izejmateriāliem Gazas atjaunošanai jāplūst caur Rafahas robežpunktu, taču to kontrolē Izraēla, kas jau iepriekš slēgusi robežu dažādu iemeslu dēļ.
Atjaunošana gar “dzelteno līniju”
Gazas josla šobrīd ir sadalīta divās lielās zonās – sarkanajā un zaļajā, kuras nošķir tā dēvētā dzeltenā līnija. Sarkanā zona atrodas piekrastes daļā, un tajā ir tādas pilsētas kā Hānjūnisa, Deirelbeleha un Gaza. Šo Gazas daļu kontrolē “Hamās”.
Savukārt zaļā zona to aptver un pārklāj gan Gazas joslas robežu ar Ēģipti, gan arī visu robežu ar Izraēlu. Šo teritorijas daļu pārņēmusi Izraēla.
Ņemot vērā “Hamās” atteikšanos nolikt ieročus un trauslo pamieru Gazā, ASV un Izraēlas amatpersonas sākušas arvien vairāk pievērsties Gazas atjaunošanas plānam B jeb sākt atjaunot tikai daļu kara sagrautās teritorijas, proti, zaļo zonu.
Britu medijs “The Guardian” atzīmē, ka teju visi palestīnieši šobrīd ir iespiesti tieši sarkanajā zonā, kur tuvākajā laikā nav paredzēti nekādi atjaunošanas darbi.
Šos darbus, visticamāk, sāktu netālu no Rafahas, kur varētu uzbūvēt virkni moduļu pilsētu. Šādās moduļu pilsētās būtu pieejamas arī klīnikas, skolas un citi pakalpojumi.
Arābu valstis gan baidās, ka šī “dzeltenā līnija” varētu kļūtu par pastāvīgu robežu. Tāpēc pagaidām Gazas joslas atjaunotāji un starptautiskie partneri uzmanību sola pievērst drīzāk Gazas joslas rehabilitācijai, nevis atjaunošanai. Proti, sniegt tūlītēju minimālu palīdzību šīs zemes iedzīvotājiem.
Piemēram, augustā Apvienotie Arābu Emirāti pabeidza programmu, kuras ietvaros Gazas dienvidiem tika piegādāti 8 miljoni litru atsāļota ūdens dienā. Atsāļošanas rūpnīca atrodas Ēģiptē, un ūdens tiek transportēts pāri robežai pa cauruļvadu.
Diplomāti arī mudinājuši Izraēlu atļaut vairāk pagaidu patversmju Gazā.
Novembra sākumā desmitiem cilvēku, tostarp ANO amatpersonas, brīvprātīgie un vietējie iedzīvotāji, kas nesen atgriezušies no Gazas dienvidiem, arī piedalījās daļā Gazas joslas sagrauto teritoriju sakopšanas pasākumos.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
2025. gada vasarā Izraēlas veiktās ilgstošās Gazas teritorijas blokādes un aktīvā bombardēšana novedusi pie katastrofāla bada, pirmās nepieciešamības preču un ūdens trūkuma. Starptautiskā genocīda pētnieku asociācija un ANO pārstāvji aicinājuši Telavivas rīcību šajā teritorijā atzīt par genocīdu
Pieaugot Rietumvalstu spiedienam uz Izraēlu, arvien skaļāk izskan aicinājumi atzīt Palestīnas valsti. Līdz šim to paveikušas vairāk nekā 150 ANO dalībvalstis, tostarp 11 no 27 Eiropas Savienības valstīm, piemēram, Spānija, Rumānija, Zviedrija, Īrija un Bulgārija. Rudenī Palestīnas valsti atzina Lielbritānija, Kanāda un Austrālija, kā arī Portugāle un Francija. Šādu valstu soli kritizējusi Izraēla un tās sabiedrotās ASV.
Oktobra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps piedāvāja Izraēlai un “Hamās” savu 20 punktu pamiera plānu, uzsverot, ka abām pusēm tas jāpieņem. Pēc vairākas dienas ilgām netiešām sarunām Ēģiptē “Hamās” un Izraēla plānam piekrita. Drīz pēc tam Izraēla sāka daļēji atvilkt savus spēkus no Gazas joslas.
